Ar tēvu un vecāko māsīcu man bija baigie kašķi, manos 16 gados. Kaut kāda iemesla pēc tēvs bija izodmājis, ka es grasos nodzerties, nonarkoties vai ko tur tādu (kaut bija aizgājis uz skolu parunāt ar manām skolotājām par savām aizdomām, kuras visas kā viena teica, ka es esmu pilnīgi normāla, uzvedos labi, mācos pēc savām spējām. Nu neticēja). Māsīcai bija kaut kāds draugs hakeris, kas varēja uzlauzt manus profilus, no vēstulēm tika izrautas ārā kaut kādas frāzes, pat ne visi teikumi, pat ne vēstules, satur, vienkārši frāzes, no kurām nevar saprast vispār jēgu, kas ko kāpēc, rezultātā tika sagrozīts tā, ka es tiešām esmu dzērāja, mauka, turklāt necienu savu vectēvu- mana tēva tēvu, kaut realitātē es draudzenei sūdzējos, ka vectēvs man nupat neļāva ēst, bļaudams skrēja man pakaļ uz otru stāvu uz manu istabu un dauzija durvis, kad tās aizslēdz. "kā man viņš riebjās" es rakstiju. Protams, tikai izkopēts tikai tas pēdiņās. Īsumā, dzīvoju es tajā laikā tajā vecvecāku mājā, dažādu iemeslu pēc, un tur arī tiku publiski pazemota, vectēva, vecmammas un tās māsīcas priekšā, nolasot tos no konteksta izrautos tekstus no manām sarakstēm. Tur bija arī visai intīmas detaļas, man tajā laikā bija mans pirmais puisis... lietas, kuras arī pieaugusi sieviete negribētu, lai zina viņas tēvs un ome... Tad viņš saķēra manu zodu, pagrieza manu galvu pret sevi, un joprojām stingri turot teica- tu tagad nāksi dzīvot pie manis, tu darīsi visu to, ko tu negribi darīt ( es biju rakstijusi, ka man riebjas strādāt viņa siltumnīcās un, ka kristietību uzskatu par stulbumu), katru dienu strādāsi manās siltumnīcās, svētdienās brauksi uz draudzi, telefona tev vairs nebūs, datora un interneta arī ne, draugu nebūs un uz skolu arī vairs neiesi.
Tas arī bija mans dzīves lielākais apvainojums ( jo ne es šausmīgi dzēru, par narkotikām vispār nerunājot, ne es kāda mauka biju). Sekas? Ar to māsīcu ir ļoti vēsas attiecības, pirms tam bija draudzīgas, piedevusi neesmu un nepiedošu. Tēvam piedevu pēc tam, kad viņš atnāca mani savākt pie draudzenes, kura savukārt bija savākusi mani pēctam, kad biju aizmukusi pa nakti no mājām. Atvainojās un atzina, ka neko nesaprotot no bērnu audzināšanas un ka nevajadzēja mani visas ģimenes priekšā pazemot.
17203
