Nereģistrētās laulībās dzīvo 56% Latvijas ģimeņu

Izskaidrojiet man, nezinītei, ko nozīmē termins "nereģistrēta laulība"? Man šis apzīmējums vairāk saistās ar homoseksuāliem pāriem, kuri uzrīko ceremoniju, bet juridiski neskaitās precējušies. Jeb tagad katrs pāris, kas sabīda kopīgi mēbeles zem viena jumta skaitās "nereģistrētā laulībā"?

Lolipop, izlasot rakstu runa ir par ģimenēm kur aug bērns. Tikai 34% laulības tiek reģistrētas pirms bērna piedzimšanas, agrāk bija negods ārlaulības bērni, tagad tā teju ir norma, laulība zaudējusi jēgu.

Es gan neteiktu, ka bērns pirms kāzām būtu norma. Ārlaulibas bērns ir un paliek ārlaulības, nu nav smuki

Varbūt tieši otrādi, jēgu ir zaudējušas arhaiskās paražas, kad tiekot pie bērniņa obligāti ir jāprecas, citādi tas būs kauns un negods bastardu pasaulē laist. Neko nesaku par pāriem, kuri ir ilgu laiku kopā un bērniņu rūpīgi plāno - visu cieņu. Bet, ja satiekas jaunieši, mazliet padraudzējas, varbūt pat strīdas, šķiras un atkal saiet kopā, tad nejauši uzražo mazuli un tad tiek piespiesti no vecāku puses uz laulībām, nu kas tur var pa jormālu laulības dzīvi sanākt? Pamocās pāris gadus un iet šķirties. Tad ir labāk? Ja PSRS laikos manu mammu teju piespiedu kārtā nebūtu pie altāra aizvilkuši, es noteikti būtu bijusi laimīgāks bērns ar laimīgāku mammu (jo tēva jau tāpat nebija, par spīti gredzenam pirkstā).

tāds jēziens kā "ārlaulaulības bērns" vairs neeksistē. Mūsdienās laulībām ir pavisam cita nozīme un sabiedrībai pavisam citi uzskati, par ko tad te brīnīties? Es arī nezuskatu, ka obligāti ir jāreģistrē savas attiecības. Katrs dzīvo kā vēlas vai ne tā?

Piekrītu Lollipop!
Agrāk vienkārši sabiedrība kārtīgi spieda uz jauniešiem, pat tikai kopā dzīvot bez kāzām bija slikti/apkaunojoši.
Tagad uz katra stūra cilvēkus māca, ka nav jāņem vērā, ko teiks/domās citi, tā ir tava dzīve, dzīvo kā pats vēlies utt. Arī par otrajām pusēm- ja otrs tevi nedara laimīgu, šķiries, dod iespēju Tavam īstajam tevi satikt un darīt laimīgu utt. utjp.
Agrāk arī meitenes precēja savu pirmo draugu, kas notiek mūsdienās? padraudzējas ar pieciem, apprec sesto :D agrākos laikos tādas vairākkārtējas draugu nomaiņas arī tiktu pamatīgi kauninātas un nosodītas

Nereģistrēta laulība nav laulība. Arī tad, ja tajā ir bērns. No laulības tur ne smakas, tāpēc nesaprotu par ko īsti ir tēma :D
Ja par to, ka laulība zaudējusi jēgu, tad es uzskatu, ka ir tieši otrādāk - beidzot ir parādījusies jēga. Iepriekš bieži bija tā, ka vienkārši vajadzēja, tāpēc arī precējās. Tagad - nevajag, bet precas, jo katram ir sava saprašana par precībām un laulību. Beidzot cilvēki sāk domāt, vērtēt un pieņemt šādu soli bez citu iejaukšanās un tas ir tikai pozitīvi, tas ir daudz, daudz patiesāk un jēdzīgāk.

Mūsdienās laulībām ir pavisam cita nozīme

Un kāda tā būtu? Dažos teikumos.

Jāprecās ir tad, kad jūti sevī vēlmi ar šo cilvēku nodzīvot visu atlikušo mūžu. Tieši tik vienkārši.

Ja par to, ka laulība zaudējusi jēgu, tad es uzskatu, ka ir tieši otrādāk - beidzot ir parādījusies jēga. Iepriekš bieži bija tā, ka vienkārši vajadzēja, tāpēc arī precējās. Tagad - nevajag, bet precas, jo katram ir sava saprašana par precībām un laulību. Beidzot cilvēki sāk domāt, vērtēt un pieņemt šādu soli bez citu iejaukšanās un tas ir tikai pozitīvi, tas ir daudz, daudz patiesāk un jēdzīgāk.

Pievienojos, tieši tā arī es domāju.

Nu kā jau te minēja, ka kādreiz tas bija bezmazvai obligāts pasākums. Tad tagad to dara tikai tad, ja abi to patiešām grib. Un ja vēlme nav, tad mierīgi dzīvo tālāk kā vienkārši pāris, ne laulātie. Plus vēl, ka tagad manliekas tas ir vairāk tāds naudas izgrūšanas pasākums :D Protams arī kādreiz tas viss tika svinēts, bet galvenais jau bija tā juridiskā puse - lai uz papīra ir viss reģistrēts

kādreiz tas bija bezmazvai obligāts pasākums

Var jau būt.

Mani vecāki ir nodzīvojuši laulībā (abiem pirmā un vienīgā) 50+ gadus. Kaut kā neizskatās, ka viņi to uztver kā obligātu pasākumu.

Mani vecāki, un vecvecāki arī jau ilgus gadus dzīvo laulībā. Bet nu tas jau ir atkal cits stāsts, jo viņiem tak nav visu laiku gājis kā pa rožu lauku, ir daudz kas pārdzīvots, piedzīvots, bet kopā turas un dzīvo. Nevis kā tagad - pirmais kašķis un aiiziet pie notāra ar šķiršanos :D un nav jābrīnas, ka laulībām ir savādāk nozīme, jo tas arī neliekas nekas tāds būtisks, jo var tak kuru katru brīdi izšķirties, ja nu kas.

Bet agrāk jau bija tā apziņa, ka tas tas tiešām ir uz mūžu un arī ar sakostiem zobiem kopā vilka to mūžu :D lab ne jau visiem, ir jau protams, tādi, kur tā mīlestība arī iet cauri tiem gadiem :)

Lai tak dzīvo nereģistrēti, tikai, ja kaut kas notiek ar to otru pusi, lai nesūdzas. ;-)

Bet agrāk jau bija tā apziņa, ka tas tas tiešām ir uz mūžu un arī ar sakostiem zobiem kopā vilka to mūžu

Bet vai tu vari būt laimīgs cilvēks, ja jāiet tā dzīve visa ar sakosties zobiem?! Es, protams, neatbalstu šķiršanos pie mazākā strīdas un saprotu, ka katrās attiecībās ir lielāki un mazāki kašķi. Bet vilkt laulību tikai tāpēc, ka tā ir laulība un ja viens otram ir darījuši daudz pāri, tad nezinu. Es labāk šķiros ar nopietnu iemeslu nekā visu mūžu velku to laulību līdz galam.

nav jābrīnas, ka laulībām ir savādāk nozīme, jo tas arī neliekas nekas tāds būtisks, jo var tak kuru katru brīdi izšķirties, ja nu kas

Man personīgi ir grūti iedomāties iemeslu vai situāciju, lai es vēlētos šķirt savu laulību pēc paša vēlēšanās.

Bet vai tu vari būt laimīgs cilvēks, ja jāiet tā dzīve visa ar sakosties zobiem?!

Protams nē, bet tā dara. Zinu tādus pārus, kur sieviete vilka visu gadu garumā savu laulāto alkoholiķi :D Jā, uz vecumdienām palika mierīgs opītis, bet visas tās lietas, kas bijušas jāpārdzīvo... Mūsdienās lielākā daļa tak būtu atmetusi ar roku tam visas sviestam :D Arī par krāpšanām - sievas zin, bet piever acis un dzīvo"laimīgi" laulībā.

Manuprāt, laulība ir joprojām svēta, nozīmīga utt., tomēr sabiedrība laika gaitā ir nedaudz mainījušies. Man ir iespaids radies, ka cilvēki kļuvuši egoistiskāki un mazāk ciena apkārtējos utt.. šīs īpašības laulībā nodara lielu kaitējumu. Bieži tā tiek šķirta.. Varbūt tāpēc sabiedrībā rodas uzskats, ka laulība zaudē nozīmi.

Man laulība ir svēta lieta. Varbūt tāpēc precos pēc 10 gadiem nodzīvotiem, jo zinu ir īstais. :)
Ar to nevajag steigties, kad ir klišķis tad tas jādara, ne rozā briļļu iespaidā. :)
Mūsu dzimtsarakstu darbiniece pastāstīja, ka tieši ilgdzīvotāji nodzīvo ilgāk nekā tie, kas pēc 2 gadu kopdzīvēs atskrien uz zagsu. :)
Tas ir tā kā domāšana iet. Jo,lai sevi uzticētu kādam uz visu mūžu vajag padzīvot ilgāk ne sapņot par baltu kleitu. :)