meita ļoti skopa palikusi!

Esmu ievērojusi, ka radiniecei meitiņa tā darija, bet tas ar laiku pārgāja. Mamma mudināja viņu iedot kaut ko kādam citam un tādā veidā paslavējot meitene mainījās ;)

Man bērnu nav, tādēļ domāju ka manis teiktais nav īsti svarīgs,tomēr cik es redzu no malas ,kā vecāki apejas ar savu bērnu, tad zinu vienu, jau no mazotnes jāiemācās dalīties ar citiem cilvēkiem ,tai skaitā ar saviem vecākiem un tad radināt pie citiem cilvēkiem. Ja bērns redz, ka citi cilvēki savā starpā kautko dala,un strīdas, tad viņš to sāk uzskatīt par normālu lietu, ka arī viņš var būt skops. :-)

Domaju, ka 99% bernu tas ir aktuali kaut kada laika posma. Maaci dalities un ar laiku paries.

Skopule mazā ar tēti dalīties negrib :-D:-D:-D

Māsasmeitai līdzīgi (varbūt ne tik traki) arī apmēram tas pats vecums bija, kad šis skopums parādījās, varbūt jaunāka par kādiem pāris mēnešiem bija. Domāju, ka vecums vainīgs. Viņai gan ne visu laiku tā ir, bet ik pa laikam uznāk, cik nu esmu manījusi.
Otras māsas meitas vispār klēpī nevarēju paņemt viņas klātbūtnē, uzreiz kašķis sākās un meiteņu dzīšana prom. :-D:-D:-D

Tagad jau vairs nav tik traki. 2 un 10 mēn, jau sāk pāriet tas trakums. Varbūt ari katram sīcim tas ir citādi. :-)

Es esot ar mazu koka ķeblīti gājusi sist tētim, jo viņš bija apskāvis mammu! :D
Tā kā tas ir pilnīgi normāli!
Tāds vecuma posms ir VISIEM! ;)

Viņa šobrīd apgūst- mans-tavs principu. Ir ļoti svarīgi nespiest dalīties ar to, kas viņai ir, ja viņa nevēlas. Ja viņas lietas pārvērtīsi par koplietošanas, tad pēc tam būs grūti ieskaidrot, kāpēc veikalā nevar ņemt visu (tas, kas tur ir, pieder citam) un turpmākajā sadzīvē tas izpaudīsies tepat cosmo forumā pieminētajos koju stāstos, kur daži izēd svešus ledusskapjus un ko tik vēl nē.
Jau no mazotnes jāmāca, ka katram ir savas lietas. Meitu vari mudināt dalīties un izrādīt lielu sajūsmu. Bet apsaukāt par skopu vai spiest dalīties-nedrīkst.
Attiecībā uz suni-ja tā viņa barība, tad var meitai uzticēt barot suni. Bet ja baro suni ar meitas ēdienu, tad tas ir ērmoti. Par tēti-ja bučo vai apskauj draugu, sauc meitu klāt un apskaujieties kopā!

Es domāju sīkajam vajag pateikt ja vēlreiz tā darīs, visas mantiņas tiks izmestas miskastē.

runaajot par to daliishanos, man ir viena pazinja, kura loti diivaini beernus audzina. nopeerk beernam kaadu mantu, bet vina vinjam saka,ka taa nav vinja manta, ka mamma to pirkusi par savu naudu, neviss vins pats. Ka maajaa nekas vinam nepieder, viss ir vecaaku, jo vins neko nav iegaadaajies, ne paartiku utt. Tas liekas tik diivaini, es vinjai jautaaju,kapec vina taa, bet vina saka, ka tas, lai berns neizleptu un novertetu naudu (t)

Man jau doma radās,varbūt tas dēl tā ka viņa darziņā iet, iespējams tur viņi mantas dala:/

Vecumposma īpatnība visticamāk, bet noteikti jāstāsta, jāmāca, kā ir pareizi!

doubtful viņa ir pārāk maza,šāda veida teksti neiedarbosies,drīzāk viņa palīdzēs izmest visas mantiņas misenē :D

stāstu,mācu jau visu laiku, bet neiedarbojās. arī mācu būt mīļai. nav problēmu, nāk mīļo mani,mīļo tēti. tiklīdz mēs kopā,viss par jebkuru spīti vajag izšķirt . mēs pat rokās sadoties nevaram :D

par jebkuru spīti vajag izšķirt . mēs pat rokās sadoties nevaram

Tas pats, kas manai māsasmeitai. Arī nevarēja neviens sadoties rokā. Pieskarties viņas mammai nevarēja. :-D Kā māsu apkauju vai arī kāds cits tā arī kāšķītis sākās un raušana prom, kā mamucis paņēma rokā, tā oki. Bet tagad jau vairs nav tik traki, neesmu manījusi, neviens arī nav stāstījis vairs, ka tā notiek. Vnk vecums. Pāries, kad paaugsies. :-)

Tas izklausās jauki, ka maziņā grib visu sev (l) Un tāda taču ir sievietes daba :-)

meitai sācies Elektras komplekss
http://www.maminuklubs.lv/mazulis/20120827-edipa-sindroms/

ļoti svarīgi nekaunināt bērnu šai posmā, kad viņam interesē/gribas sargāt un paturēt tikai sev pretējā dzimuma vecāku- tas ir normāli

Man nešķiet, ka tas traks. Kad biju maza, arī bija posms, kad māsai ar šaha dēlīti pa galvu dauzīju, lai nelien pie mammas un tēta, mazo brāli izsēdināju no ratiem, kas iepriekš bija bijuši mani.

Ja kāds paņēma kādu mantu, metos virsū ar visu, kas pagadās pa rokai.

Nu neko, pārgāja. Tagad māsu ar šaha dēlīti nedauzu un brāli no mašīnas ārā nevelku.

Tas tiešām nav nekas traks- bērni iet cauri tādam posmam. Svarīgāk ir tieši šajā brīdī rādīt, mācīt, stāstīt to, kā ir jādalās un jāizturas. Tas, kā viņa šajā brīdī iemācīsies visu saprast, tas tā varētu būt arī uz ilgāku laiku.

+ začeits, ar Freidu nebūtu slikti sākt pašām priekš sevis, domāju tas būs jau pie pirmajām atbildēm, zinot šeit esošo sieviešu pieredzi bērnu pedagoģijā un psiholoģijā, bet redz kā :-)

Vai tam bērnam ir pietiekami uzmanības un visa cita? Ok, es neesmu ne psihologs ne ārsts, bet šādu uzvedību esmu novērojusi tikai tur, kur pirms tam bērnam trūkst uzmanības un atsaka gandrīz visu. Tikai novērojumi...