Kaitinošie ieradumi

Man saka, ka es "stenu un tušņoju". Ja skatos filmu vai ko citu, laikam aizmirstu bieži, ka jāelpo vienmērīgi, aizturu elpu un tad tā skaļi ar kunkstienu izpūšu (daudzi aizrādījuši)
Diezgan skaļi eju, diezgan smagi, lai gan nekāda smagā īsti neesmu, bet tāds solis laikam :D

Agrāk nenormāli sliks ieradums bija roku un nagu ostīšana, godīgi sakot, nezinu, kāpēc, kā pirmā saule, eju un ostu rokas :D Tagad, paldies manai apņēmībai, ir pārgājis :D
Matus virpināt, kamēr satinu mezglu jau, ka nevar atpiņķerēt. Tagad arī jau lēnām pāriet :D

Man ir riebīgs filmu komentēšanas ieradums vai filmas satura izklāstīšana visiem, kuri to vēl nav redzējuši. Ja ar draugiem skatāmies filmu, kuru esku redzējusi, es komentēšu un stāstīšu, kas notiks pēc minūtes. Bet ļoti cenšos turēt mēli starp zobiem. :D

Viens no tiem ir skatīšanās telefonā, kamēr braucu. Labojos un pēdējā laikā to daru tikai, ja ir sastrēgums vai ir luksoforā sarkanā gaisma. Zinu, cik tas ir bīstami un nepareizi, taču grūti izskaust šo netikumu. Pat ja neviens nav zvanījis vai rakstījis, vienkārši vienai braucot paliek garlaicīgi, un tad sāku kaut ko skatīties telefonā.

Pirms studiju sākšanās vai sākot strādāt, izpētu pilnīgi visu profilus sociālajos tīklos, par pasniedzējiem esmu atradusi visu informāciju - kāda izglītība, kur dzīvo utt., un tad ir tie neveikli mirkļi lekcijās, kad tu sāc to visu nejauši stāstīt un visi tā dīvaini sāk skatīties uz tevi. :-D It kā jau tas neko nedod, bet tad tāda drošības sajūta, ka zinu, ar kādiem cilvēkiem būs jātiekas...

Pirms jātiekas ar kādu sen neredzētu cilvēku vai kādu, pret kuru liela cieņa, vienmēr izdomāju kāda būs saruna, ko es teikšu, ko otrs cilvēks teiks, kādas būs emocijas. Bet parasti labi ja 5% no tā īstenojas. Un tad domāju - priekš kam es visu ko sadomājos, jo tā pat vai nu aizmirsīšu ko biju iecerējusi teikt vai arī iepriekš nodomāto tajā brīdi šķiet stulbi teikt.

Ja runā par to, kas citos kaitina, tad tā noteikti ir čāpstināšana. Vienkārši gribas ar kaut ko mest vai aiziet un aizvērt tam cilvēkam to muti ciet. (e) Ja zinu, ka ir tādi cilvēki, tad cenšos izvairīties ieturēt maltīti kopā ar viņiem vai arī ēdot nolieku roku uz galda un aizspiežu ausi ciet...

Pretēja situācija so.so- ikdienā parasti murminu zem deguna un + vēl balss klusa. Pārējie kādas 5 reizes paprasa "ko tu teic?". Pašai riebjas. Nu un vēl ka pēc rakstura esmu diezgan klusa, brīvi nespēju iesaistīties sarunās savas kautrības dēļ. :-D

Ā, jā, es visu laiku izplānoju visas sarunas, ja jāiet pie ārsta, izplānoju, kā sēdēšu rindā, ko teikšu, kad ieiešu iekšā utt :-D

Agrāk nenormāli sliks ieradums bija roku un nagu ostīšana

:-D:-D:-D Piedod, tas skan tik jocīgi :-D

Ja kaut ko pasaku, bet otrs pēc tam prasa: 'Ko tu teici?", vienmēr atbildu: "Neko, neko". Otro reizi man to pašu atkārtojot šķiet, ka izklausies stulbi un negribas atkārtot. Daudzus tas izved no pacietības, ka negribu teikto atkārtot.

ellen, precīzi par mani izstāstīji, īpaši par čāpstināšanu. Goda vārds, vieglākais veids kā mani izvest no pacietības, ir tad, ja kāds blakus ēd un grauž kaut ko. Sliktāka noskaņojuma gadījumā iekšpusē no dusmām vāros. Nezinu, vienkārši nenormāli kaitina.:-D

Es zinu, bet tā ir, reāli rokas smaržo pēc saules, piemēram, vasarā.. es staigāju un ostu :D

Askepott, es nestāstu kas būs tālāk, bet pirms kaut kas notiks filmā, bljauju "skatāties, skatāties kas būs!!":-D Un vēl, ja filma nepatīk, vienmer skeptiski komentēju un izsaku argumentus, kāpēc tas, ko rada ir stulbi:-D

Ak jā, vēl eju skaļi, sitot papēžus pret zemi. Īpaši klusumā, sajūta kā zilonim.
Stulbs paradums pēc kādas sarunas pārdomāt visu ko varēju teikt citādi, nožēlot ko pateicu ne tā. Izfantazēt visādus dialogus, īpaši pirms gulētiešanas un tad pusi nakts nevar aizmigt.
Tie tā, kaitinošākie paradumi manī.:-D

Man citreiz sanāk skaļi dzert :D Nu, piemēram, ūdeni. Es riju nost un viņš ar tādu skaļu klunkšķi aiziet :D

Pats dīvainākais - vienmēr piekārtot dvieļus vannasistabā. Vienalga, pat ja kaut kur steigšos un to dvieli šķībi nolikšu, iešu un piekārtošu viņu.
Tad pirms izeju no mājas uzsmaidu sev spogulī. Tas arī sāk mani kaitināt:-D
Un protams mūžīgā somiņas pārbaudīšana, vai visu esmu paņēmusi līdzi, lai gan skaidri zinu, ka esmu visu paņēmusi..:-D

Zinu, ka citus kaitina tas, ka es neēdu, ja pirms ēšanas nav iespējas nomazgāt rokas. Es patiešām nesaprotu, kā tas kādu var kaitināt, jo es vienkārši neēdu, ne cepos par to, ka tuvumā nav izlietnes, ne kritizēju kādu, kurš ēd ar netīrām.

Stulbs paradums pēc kādas sarunas pārdomāt visu ko varēju teikt citādi, nožēlot ko pateicu ne tā. Izfantazēt visādus dialogus, īpaši pirms gulētiešanas un tad pusi nakts nevar aizmigt

Šis arī uz mani attiecas, bet pēdējā laikā kaut kā retāk to daru:-P

Mīļotajam ļoti kaitina,ka no rīta kafiju gultā dzeru,ēdu viņam blakus(ja viņš neēd)
a tā man ir strēbšana, un kaut kāda dīvaina skaņa kad noriju dzērienu. pilnīgi nekontrolēejami...

:D vēl 100 reizes atjaunot instagramu prms gulēšanas,pilnīgi bezjēdzīgi :D

Es atcerējos vēl vienu ieradumu, kas mani pašu nereāli kaitina - ienākt cosmo un izlasīt arī tādas tēmas kā "Meli, fantāzijas?" un pēc tam pašai uz sevi dusmoties, jo asiņo smadzenes. :D

Es arī esmu no spoguļos lūrētājām. Vēl man ir kaitinošs (pašu kaitina) paradums sevi visu laiku čamdīt - kasu pakausi, bakstu sev ausī, spēlējos ar matiem, ausu ļipiņām, čamdu elkoņus un tamlīdzīgi... Man pašai šķiet, ka šīs abas lietas nāk no viena avota - vēlmes pārbaudīt, ka es tepat vien esmu un pa īstam eksistēju :-D
Ikdienišķi kaitinošs paradums par kuru vīrs mūždien šķendējas ir tas, ka savas kafijas krūzes, ūdensglāzes, šķīvīšus un bļodiņas pēc lietošanas nevis ielieku trauku mašīnā, bet ielieku izlietnē. :-P

Katru vakaru pārbaudu neskaitāmas reizes vai durvis aizslēgtas, gāze aizgriezta, logi aizvērti un vai ar kaķiem viss ok.
Un vēl ļoti kaitinošs ir tas, ka graužu lūpas, it īpaši ja tās sausas un tā jau sāp, bet varu turpināt to darīt par tad kad jau sāk asiņot.. pat nezinu kā lai tiek vaļā no šī ieraduma. Atceros, ka mazākās klasītēs viena skolotāja man mūždien aizrādīja un bija dusmīga ka graužu lūpas :-D
Vēl draugam kaitinot tas ka nekad tējas neizdzeru līdz galam, vienmēr nedaudz paliek. Tas tāpēc, ka tur paliek nedaudz tādi takā biezumiņi un negribas dzert tos .:-D

Vēl draugam kaitinot tas ka nekad tējas neizdzeru līdz galam, vienmēr nedaudz paliek. Tas tāpēc, ka tur paliek nedaudz tādi takā biezumiņi un negribas dzert tos .

+ Vot man arī šis ieradums. Es pilnīgi nevienu karsto dzērienu neizdzeru līdz galam :-D Apkārtējie man to bieži "bāž" acīs. Bet man patīk pats dzēriena pagatavošanas process un dažkārt pietiek tikai ar pāris malkiem. :-D