Blaumanis zināja arī to, ka Edgara prototips nodzērās, bet reālā "Kristīne" ātri vien nomira no diloņa, šis stāsts nebija gluži mudinājums glābt alkoholiķus un ziedoties rozā briļļu vārdā.
Protams, Latvijā tas ir populāri, lepoties ar visādu draņķību (ne)pārvarēšanu un pēc daždesmit mocību gadiem sist sev pa krūtīm "re, kā mēs izturējām, mīīīīīlestība var visu" :)
Tā kā arī man rados ir daži alkoholiķi, tad tiešām uzskatu tos par neglābjamiem - no tādiem labāk turēties pa gabalu, citādi novilks līdzi purvā, vai vismaz padarīs dzīvi neciešamu. Visa romantika un cēlā mīlestība beidzas tur, kur sākas ikdiena ar dzērāja skandāliem, roku palaišanu, vēmekļu vākšanu un naudas slēpšanu, lai nenodzer pēdējo..