Tas ir kaut kas neiTurams. Dzīvojam jaunajā projektā, griestu, grīdu sienas škjiet no papīra.
Augšā dzīvo gjimene ar 2iem bērniem. mums pašiem arī ir bērns uzpn zinām kas tas ir, bērnam nav jāsēž kā piemineklim, bet tie divi sīkie augšā skrien visu dienu gandrīz bez apstājas. Ok tagad auksts laiks, bet vasarā arī sajúta, ka vińi ārā neiet vispār. Uzgājām augšā, mierīgi aprunāties, vai vinji zin , ka tik šausmīgi skan , ka varbūt tepikji utt., nu tā pa miermīlīgo, u ko momentāla agresija pretī, ka jā, viñi zinot, bet tur nek nevar izdarīt. :-O
Es domāju, ka savam bērnińam vajadzētu mācēt aizrādīt, ja nedzīvo privātmājā un toēr rēkjinies ar citiem.
Sapratām , ka attieksme ir no sērijas, mums ir bērni, mēs varam visu.
Noejot apakał savā dzīvoklī pat uz minūti nekas nemainījās, pat aizrādījusi saviem mīłumińiem nebija. Turklāt viss ir palicis arvien trakāk. Tāda sajūta, ka sīkajiem ir mantińu un spēłu vietā uzdāvināta bumbińa, māte pamet un tad abi skrien pāri pa visu dzīvokli sitot kājas, brīźam stāvot uz vietas un dipinot. Sākas bik pirms 8:00 un iet ar neilgiem pārtraukumiem līdz 22 apmēram.
Brīžiem viesistabā TV jāgriež skałāk.. Varētu iegriezt riktīgi mūziku skałi, bet žēl jau arī citus kaimiñus.. Turklāt, ja pēc 23iem, vainīgi esam mēs, jo bērnińi tač var visu...
Kaut ko vispār ir iespējams darī lietas labâ?:-/:-(
297
