Vai Jūs paņemtu atpakaļ savu bijušo?

Iespējams-jāatdod parāds karmai. :-D

Ja nopietni, katra situācija ir atšķirīga, nevar tā viennozīmīgi vērtēt. Mans vīrs, kad biju no viņa aizgājusi, pēc laika apprecēja mani vēlreiz.

domāju tas nav pareizais stils .. Lai kā man negribētos dažas bijušās attiecības vēlreiz pamēģināt, tomēr nē.. no no no . Sex varbūt, satikties, uzturēt draudzīgu kontaktu.. Bet nekādas tālejošas idejas kopā /

Vienu reiz paņēmu. Nu jau viņš ir mans bijušais divreiz. Secinājums - bezjēdzīgi. Ja reiz bija iemesls, kāpēc tas līdz tam nonāca, tātad tas atkārtosies.

Nē, nē, nē! Jau no domas vien par bijušo nelabi paliek!

Nē, jo viņš pie tā secinājuma nonāca dažus gadus daudz par vēlu ;-)

Jā, jo pie šāda secinājuma nonācu es, jo es pametu.

Bet esmu pārak lepna, lai atzītu.

ja neko citu nav ko darīt, tad jā :D kaut vai lai pēdējo reizi uz visiem laikiem sev pierādītu, ka tā darīt nevajag.

Tagad vairs neņemtu. Iespejams, tikko pēc škiršanās paņemtu, jo bija ilgas attiecības. Protams, atkarīgs no pamešanas iemesla.

Ja uz jautājumu tieši jāatbild, tad, protams, nav īsti prātīgi. Bet dzīvē mēdz būt ne tikai melnais un baltais, bet arī visas pelēkās krāsas gradācijas, tāpēc es parasti pieturos pie principa "nekad nesaki nekad". Ja šķiršanās iemesls nav bijis ļoti nopietns, kļūda saprasta un abi iesaistītie ir adekvāti cilvēki, tad varbūt nav arī viss tik drūmi.

Pilnībā piekrītu šim. :-)

atkarīgs no apstākļiem , bet drīzāk , jā nekā nē !

agrāk teiktu, ka kategoriski nē, bet šobrīd pieturos pie šī :

Ja šķiršanās iemesls nav bijis ļoti nopietns, kļūda saprasta un abi iesaistītie ir adekvāti cilvēki, tad varbūt nav arī viss tik drūmi.

paņemtu, izdrāztu, pamestu

+

Mana pieredze rāda, ka viss ir iespējams. Mēs paņēmām viens otru atpakaļ, bet mums abiem bija citas aizraušanās, ja būtu tā, ka vīrietis mani pamestu un aizietu pie citas, tad šaubos, ka ņemtu atpakaļ, mēs pašķīrāmies vairāk tāpēc, ka bijām savas attiecības galīgi sabojājuši , bet tad bijām jauni un zaļi, bez pieredzes un abiem tās bija pirmās attiecības, pirmā mīlestība. Pēc laiciņa sagājām atkal kopā, apprecējāmies, izaugām , sapratām kļūdas un varējām attiecības no jauna veidot jau pilnīgi citā kvalitātē :)

Ja šķiršanās iemesls nav bijis ļoti nopietns, kļūda saprasta un abi iesaistītie ir adekvāti cilvēki, tad varbūt nav arī viss tik drūmi.

Piekrītu šim.

Domāju, ka vairs nē. Pēc sarunām ir tapis skaidrs, ka esam atšķirīgi viņam svarīgākās lietās, kas man ir pilnīgi neaktuālas un piemēroties es nespētu. Tas nav jautājums par to, ka viņam patīk balta krāsa un man nē, tas ir diezgan smags jautājums, saistīts ar dzīves vērtībām.
Vēl es nopietni sāku piekrist tam, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Jebkādām pārmaiņām apakšā ir kāds iemesls, kas agrāk vai vēlāk top skaidrs.

jā, mani "ņēma atpakaļ" :D Bet tad, kad tas sāka notikt man laikam smadzene atvērās un es sapratu, ka nu nafig man nevajag :D tā arī neko :D

ne tak, esmu precējusies un gaidu bēbi :D
un pat ja būtu viena - nē, bijušo neņemtu nekad, jaunības kļūdas nevajag atkārtot :)

Ja šķiršanās iemesls nav bijis ļoti nopietns, kļūda saprasta un abi iesaistītie ir adekvāti cilvēki, tad varbūt nav arī viss tik drūmi.

+1

Bet tas tiešām, ja kkāda stulba kļūda pieļauta, nekas nopietns un ar tagadējo draugu. Iepriekšējo es pat par miljardu neņemtu atpakaļ :D