Meklējot jaunu darbu.

Es ļoti labi zinu, ka vēlos Rīgā, bet kā lai pierāda sevi un sūta šo CV uz vietām. Ja ir sajūta, ka kāda iemesla dēļ tas netiks izskatīts pat.

Ja neaizsūtīsi, tad noteikti neizskatīs :D Ir vērts riskēt, jo tomēr cerības stariņš pavīd to aizsūtot :)

Sāku ar to, ka sapratu, ko gribu, kas man patīk, lai tieši nāktu uz darbu ar prieku. Tātad:
1. Izdomā, kuras sfēras tevi interesē - pēc patikšanas, pēc pieredzes, pēc izglītības;
2. Vēlamo darba atrašanās vietu - cik tālu no dzīvesvietas tu vari izbraukāt. Vai tur var nokļūt ar sabiedrisko, ja nevar, tad vai ir iespēja braukt ar auto, cik laika paies ceļā, kādas izmaksas utt.
3. Nekaunies teikt draugiem, radiem, paziņām, ka meklē darbu. Es saņēmu ļoti daudz piedāvājumus no bijušajiem kolēģiem.
4. Atlasi interesējošos darba piedāvājumus, izpēti uzņēmumu, varbūt ir paziņas, kas strādā tur un var pastāstīt +/-.
5. Sāc gatavot katrai vakancei motivācijas vēstuli, kas paliks atmiņā. Nekopē un nesūti vienu vēstuli visiem.
6. Intervijā esi dabiska, bet neaizmirsti akcentēt un pieradīt savas stiprākās puses.
Un 7. Sāc strādāt :D

Saņēmu darba piedāvājumu no kādas Rīgas firmas, lūdza man atsūtīt CV. Domāju, ka lai arī uzņēmums mazs, bet varētu būt nopietns (vismaz nozare nekādus jautājumus nerada par nopietnību) un tādēļ gaidīju zvanu.

Tomēr nekā - epastā saņēmu atbildi, ka viņi ir ļoti ieinteresēti un lai es aizpildot pielikumā pievienoto anketu, kurai ir jābūt konkrētos burtu fontos, rindu atstarpēs un tjp.

Liels bija mans izbrīns, kad anketā bija vismaz 50 jautājumi - sākot ar manu dzimšanas vietu, līdz pat tam, kas ir mani draugi. Piemēram, bija jautājums par to, kādi konflikti man ir bijuši ar vecākiem, kādas attiecības uzturu ar tuvākajiem, cik daudz tuvu cilvēku man ir, ar ko es ikdienā dzīvoju un lai sūtot ne tikai savu oficiālo bildi, bet arī brīvā laika. Protams, arī jautājumi, par to, cik saņēmu iepriekšējā darba vietā, vai esmu gatava strādāt virsstundas un vai kaut ko protu darīt ar rokām.

Vienkārši - ko???? Protams, atbildu sniedzu, bet - tikai atsaucu kandidatūru. Par potenciālo algu, protams, nekas minēts nebija. Ārprāts.

BBL, es arī vienreiz dzīvē kaut ko tik dīvainu esmu saskārusies. Aptaujā bija arī atjautības uzdevumi. :D
Ja vien alga būtu bijusi tik pat laba. :D

Jāsāk ar to, ka jāsaprot, kādu tieši darbu tu meklē un, kas gribi būt. Meklējot kaut ko, var ilgi būt bez nekā. Kad būs skaidrs mērķis, daudzas atbildes nāks pašas no sevis.

Tieši tā, ja neriskēsi, nevinnēsi :-)

Esmu sūtījusi cv uz vietām, kas varbūt man neatbilst, bet esmu aicināta uz pārrunām un pieņemta darbā - nejau tikai tas plikais cv Tevi parāda, bet arī attieksme, personība. Un ne vienmēr izglītība būs noteicošais - ir cilvēki, kas ātri mācās, ir tādi, kas tik atsēdējuši katru desmito lekciju utt.
Ja neriskēsi, noteikti uz interviju neuzaicinās :-)

BBL, es arī citreiz nošokējos par tiem jautājumiem intervijās. Man arī ir prasīts par ģimeni, bērniem - ir/nav, ko draugs strādā, un tml, bet nu, nav viņiem tiersības to visu prasīt. Ar tagadējo attieksmi es tā arī pateiktu, ka tas uz viņiem neattiecas, bet nu - tajās reizēs tā vajadzēja darbu + biju jauna, ka tajā šokā par jautājumiem arī godīgi atbildēju

Kādā sfērā meklē? Varbūt varu ko piedāvāt :)

Biju atradusi jaunu darbu, taisījos jau iet prom un ieminējos kolēģei. Nākamajā dienā viņa man atnesa lapiņu ar telefona numuru un saka, lai uzzvanu, jo tajā uzņēmumā meklējot jaunu darbinieci. Nu par cik viņas čoms (nu jau mans kolēģis) bija vadītājam ieminējies, ka zvanīšu, zvanīju ar. Vārds pa vārdam un sarunājam interviju manā vārda dienā. Lai nebūtu tā nesmuki un ko gan man zaudēt -aizgāju. Intervijas beigās jau bija gatavi mani pieņemt darbā.Dienu apdomājos un pieņēmu lēmumu-sāku strādāt. :) Nu saprotu, ka tam visam tā bija jānotiek - ir lieliski kolēģi, vadība, daudz ko apgūstu. Neieminoties, ka meklēju darbu - nekad neatrastu,jo sludinājuma nekur nebija, tādēļ iesaku painformēt draugus, radus, paziņas, ka meklē darbu.

Iesākumam pabeidz augstskolu. Viss ir kontaktos.

Citādi Tev būs šitais variants.