Vai esmu pēdējā maita?

 
Reitings 601
Reģ: 14.07.2011
Šī tēma mani nomāc. Runa būs par attiecībām ar vecākiem, vairāk tieši ar mammu. Abi ar tēvu dzīvo atsevišķi, tēvam sava dzīve. Ar tēvu tiekamies reti, bet regulāri, attiecības nav ļoti siltas, bet saprotamies labi.

Ar mammu... Man šķiet, ka viņas manā dzīvē ir par daudz. Bet, līdz ko ļaujos šādai domai, jūtos kā ļauna nodevēja. Mamma mani audzināja praktiski viena, tēvam tolaik bija citi prieki un rūpes, viņš manā dzīvē "atgriezies" vien pēdējos gados. Mammai cita vīrieša nav, bija pāris neveiksmīgu mēģinājumu, un tā arī dzīvojas viena. Es vairākus gadus dzīvoju atsevišķi, citā pilsētā. Problēma? Mamma man katru dienu raksta - Draugos, Facebookā, sms. It kā jau tā neuzkrītoši - kas jauns un tamlīdzīgi. Dažkārt gan apskaišos un atbildu vēsi - jo, pirmkārt, cik daudz jaunumu vienas dienas laikā var notikt, otrkārt - ne jau visā notiekošajā es vēlos dalīties. Kad par to ieminos, apvainojas - dažkārt to slēpjot, citreiz atklāti.

Dažreiz mamma palīdz finansiāli, un vienmēr vēlas teju līdz centam zināt, kur nauda izlietota. Jā, mana vaina un kļūda, studēju maģistros, bet joprojām atļaujos greznību reizi pusgadā pieņemt vecāku dāvātos pārdesmit eiro. Uzskatu, ka šobrīd studēt kvalitatīvāk varu,strādājot pusslodzes darbu, tāpēc ar naudām ir, kā ir. Patstāvīga drauga šobrīd nav.

Mammai "pa dzīvi" diez ko saulaini neiet, ir diezgan nopietnas veselības problēmas, draugu un tuvu paziņu trūkums un, pāri visam - pūcīgs skats uz dzīvi. Vīrieši - cūkas, kaimiņi - intriganti, valdība - nelieši. Mani mīl ļoti ļoti, bet mani nomāc nepārtrauktie atgādinājumi - cīnies par savu vietu dzīvē, tikai uz sevi tu vari paļauties. Un vēl - "Kuram tad vēl, ja ne man, tu būsi tik ļoti vajadzīga?" Ēh.

Jāpiebilst, ka ir pāris lielu aizvainojumu, mamma savulaik daudz darījusi pāri, savus pusaudža gadus atceros līdzīgus murgam. Bieži gribējās nebūt. Tagad, protams, vajadzētu visu aizmirst, mamma ir pietiekami daudz cietusi, mocījusies un, galu galā, ne jau man kādu nosodīt. Izrunāt pāri darījumus gan pagaidām nevaru un nevēlos.

Zinu, ka cilvēki pasaulē cieš no daudz lielākām problēmām, bet mani šī lieta tiešām nomāc. Un nevajag pārprast - mammu es ļoti mīlu, no savas dzīves izslēgt nevēlos, bet gribētu komunicēt mazliet mazāk. (Epizodiski tas arī izdodas, bet pēc pāris dienām atkal atskan aizvainotais "Kāpēc tu ar mani vairs nekontaktējies?") Vai esmu neglābjama cūķe?

Galu galā, nereti sev atgādinu, ka bāreņus 18 gadus nemeklē neviens. Un sajūtos vēl ļaunāk. Kā man būt?

Vai arī Jums ir gadījies līdzīgi? Ļoti priecāšos izlasīt pieredzes stāstus.
04.01.2016 21:50 |
 
Reitings 2461
Reģ: 02.01.2010
* rīkojas ar finansēm
04.01.2016 23:07 |
 
Reitings 467
Reģ: 24.08.2015
Esi laba pret mammu! Megini pati pēc iespejas biežāk zvanīt, interesēties kā iet. Neesi maita. Mamma tev izklausas forša un vēl tikai labu.
04.01.2016 23:13 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Lasot šo visu, es laikam pat vēlētos, lai mana mamma par mani tik ļoti uztrauktos, rūpētos, izrādītu interesi, bet nu viņai ir daudz citu nodarbošanos .. bet nē, es laikam neko sliktu tajā visā neredzu, un man tavas mammas patiesi ir ļoti žēl. Varu saprast, ka dažbrīd var likties pa daudz un kaitināt tāda uzvedība, bet kopumā - novērtē to :)
04.01.2016 23:14 |
 
Reitings 467
Reģ: 24.08.2015
Turklāt ja vinai tev dod naudu (nevis dāvina) vinai IR tiesības un JĀZINA kã tu to tērē!
04.01.2016 23:17 |
 
Reitings 806
Reģ: 29.01.2009
Rīdziniece,

mani gan nepārsteidz, ka ar tēvu attiecības ir daudz neitrālākas un aizvainojuma mazāk. Galu galā, viņa autores dzīvē tikpat kā nav bijis - tāpēc nav arī dusmu. Jā, prombūtne ir liels pāridarījums, bet cilvēks ātri pielāgojas un, ja noziedēšana notikusi agrā bērnībā, vēl jo vairāk - ilgas pēc tā, kā nekad nav bijis, ir ļoti nekonkrētas un ar laiku izplēn pavisam. Zinu, ko runāju. Toties rūgtums par sadzīviskām negācijām, neiecietīgu līdzāspastāvēšanu un nepārdomātiem, bet dziļi cirstiem vārdiem nepatīkami gruzd vēl ilgi.
Savu tēvu neesmu redzējusi kopšu trīs gadu vecuma un, ja viņš šodien uzpeldētu un uzvestos pieņemami, ticu, ka šis cilvēks priekš manis būtu neizpētīta teritorija, kas paredz arī daudz cerību un vēlmes dot vēl vienu iespēju. Mamma toties ir bijusi līdzās vienmēr, un, tā kā biežāk atceramies negatīvo...

Iesaku rūpīgi pārdomāt Lex pirmo komentāru, es darīšu tāpat.
Ne jau tie pārdesmit eiro un trīsvārdu sms Tevi smacē. Es pēdējā laikā piedzīvoju sajūtas, kas ļoti līdzīgas aprakstītajām, un tikai nesen esmu sev atzinusies, ka pati vien uzkurinu savas negācijas un lieku reizi ļaujos kārdinājumam tajās plunčāties. Tas ir ļoti neproduktīvi un, ticu, pat postoši. Tāpat es reizēm kaujos ar absurdu domu, ka mammas rūgtais skats uz dzīvi (starp citu, ļoti līdzīgs Tevis aprakstītajam) varētu saindēt manējo. Totāla vāja rakstura iezīme. Varbūt paveiksies un apskaidrība nāks viegli, tomēr šobrīd vairāk uzticos ilgtermiņa darbam ar sevi.

Lai izdodas - gan Tev, gan mammai!
04.01.2016 23:19 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Vai tad piezvanit un parunat 5 min diena vai uzrakstit dazas rindas katru dienu kaut FB vai sms ir apgrutinosi? Man ta neliekas.
04.01.2016 23:20 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
mani gan nepārsteidz, ka ar tēvu attiecības ir daudz neitrālākas un aizvainojuma mazāk. Galu galā, viņa autores dzīvē tikpat kā nav bijis - tāpēc nav arī dusmu.
Tevs ir vinnetajs, ne jaaudzina, ne jabaro, ne pusaudzu trakais vecums japarcies, un ari ne aizvainojumi kadi. Nu loti izdevigi.
04.01.2016 23:22 |
 
Reitings 1183
Reģ: 15.02.2012
Rīdziniece, Tu atkal tikai par savu mal... autore par savu mammu raksta un viņu savstarpējām attiecību problēmām...
04.01.2016 23:37 |
 
Reitings 120
Reģ: 14.12.2012
Atkal sieviešu (ne)loģika un dubultie standarti visā to krāšņumā. Šajā gadījumā tēvs bez maz svētais, bet māte, kura lielāko daļu dzīves, enerģijas un visu pārējo veltījusi meitas audzināšanai - tā sliktā un uzbāzīgā.

Tai pat laikā vairumos citu situāciju veči, kuri uztaisa bērnu un ātri vien aizlaižās un nepiedalās audzināšanā, tiek saukti par lupatām, bezatbildīgiem tēviņiem un jākļiem. Kur te loģika? Tādas, protams, atkal nav.

Gadījumi mēdz būt individuāli, bet vecim, pa lielam, nav nekāda attaisnojuma "sataisīju bērnu un nozudu miglā, bet pēc 20 gadiem, kad nekas nav jādara, parādījos". Naudas problēmas un visi pārēji attaisnojumi ir sevis žēlošana tādos gadījumos. Kaut kādai atbildībai ir arī jābūt, tāpēc izbrīna šajā topikā attieksme pret viņu.

Kas attiecas uz māti, tad viennozīmīgas atbildes nav, jo mēs nezinam, kādas pa īstam ir bijušas abu attiecības. Ja tās ir pāris minūtes dien dienā, varētu pieciest, ja ilgāk - par to ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā. Tikai nevajag uzreiz brēkt virsū - ko tu man zvanies tik bieži, vai tad nezini, ka nekā jauna nav un tādā garā. Drīzāk mierīgi jāpaskaidro, ka sazinoties nedaudz retāk, sarunu saturs iegūs lielāku kvalitāti, kā rezultātā abām pusēm būs daudz patīkamāk komunicēt, jo būs ko jaunu pastāstīt un arī pati vēlme runāt būs lielāka pēc tādām pauzītēm.

Jebkurā gadījumā novēlu, lai izdodas atrast pareizo risinājumu!
04.01.2016 23:44 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Atkal sieviešu (ne)loģika un dubultie standarti visā to krāšņumā. Šajā gadījumā tēvs bez maz svētais, bet māte, kura lielāko daļu dzīves, enerģijas un visu pārējo veltījusi meitas audzināšanai - tā sliktā un uzbāzīgā.

Tai pat laikā vairumos citu situāciju veči, kuri uztaisa bērnu un ātri vien aizlaižās un nepiedalās audzināšanā, tiek saukti par lupatām, bezatbildīgiem tēviņiem un jākļiem. Kur te loģika? Tādas, protams, atkal nav.
tiesi ta!


Lex savu rejienu atstaj pie sevis, RUNA TAK OPAR TEMU! un iemacies lasit ko saka citi :-P:-P:-P:-P
04.01.2016 23:47 |
 
Reitings 490
Reģ: 10.08.2014
Maita neesi, bet iegūsi pati, iegūs mamma un Jūsu abu attiecības ar apkārtējiem, ja izrunāsiet sāpīgo. Kaut vai pamazām, kampaņveidīgi, kaut vieglāk būs visu uzreiz.
05.01.2016 00:42 |
 
10 gadi
Reitings 4026
Reģ: 02.01.2011
Neņem no mammas naudu, mudini viņu atrast vīrieti vai vairāk sevi nodarbināt, citādi šķiet, ka viņa tagad palikusi viena un grib izdzīvot tavu dzīvi.
un jā, es ar justos slikti, ja katru vakaru man kāds zvanītu un atprasītu dienas izklāstu.
p.s. ja finanses kādā brīdī nevelk, vai tādā gadījumā nevar griezties pie tēva, kurš ilgus gadus nebija licies par tevi ne zinis? varbūt tagad būtu pienācis laiks palīdzēt?
05.01.2016 10:57 |
 
Reitings 601
Reģ: 14.07.2011
p.s. ja finanses kādā brīdī nevelk, vai tādā gadījumā nevar griezties pie tēva, kurš ilgus gadus nebija licies par tevi ne zinis? varbūt tagad būtu pienācis laiks palīdzēt?


Arī viela pārdomām, bet vispār naudas problēma šeit, protams, nav pirmajā vietā. Šogad absolvēšu universitāti un no pusslodzes pāriešu pilnas slodzes darbā.
05.01.2016 19:41 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
es joprojam domaju ka veltit 5 minutes parunajot vai sms uzrakstot diena cikvekam kas tevi dzemdeja un audzinaja nav nekad problema, piknigs nieks . Un visi laimigi. Pajauta ka klajas, ka jutas, oasaki lai iziet poastaigat, iesaki kadu serialu tipa lai skatas un tad to parrunajat.
05.01.2016 19:45 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits