Vai tu spētu kļūt par dzimumšūnu donori?

Varētu tikai tad, ja šī procedūra būtu viegla, piemēram, kā nodot asinis vai taml. Bet tā kā tas nav čikčik un gatavs + diezgan ilgs laiks + hormoni + visādas pārbaudes - nē, sev pāri darīt negribu kāda cita labā.

Es spētu. Tikai neatbilst jau 1. nosacījums- jābūt vismaz 1 bērnam.
Nu tad es laikam nespētu šī iemesla dēļ :D

Negribētu ziedot savu olšūnu svešam pārim, bet radiniekiem iespējams. Negribētu tikai tāpēc, ka man ļoti interesē ģenētika, un es nevaru sagaidīt kad ieraudzīšu kādi izskatīsies mani bērni un ko no manis pārmantos, un man negribētos, lai man nezinot, kaut kur staigā mans ''pēcnācējs'' (ģenētiski)
Ģenētika ir spēcīga lieta un tomēr tas bērns būs ļooti līdzīgs olšūnas donorei, pēc dažādām pazīmēm..

Runājot par pašu procedūru, es domāju ka mūsdienās drīzāk ir vērts padomāt par olšūnu iesaldēšanu, jo liela daļa sieviešu šobrīd izvēlas veidot karjeru, pirms ģimenes, un ja mēģina 32+ gados ieņemt pirmo bērnu, ne visiem tas būs tik viegli.. Iesaldētās olšūnas būtu kā drošības spilvens (protams, tas arī neko negarantē).

Tāpat kā piemēram riteņbraucējs Lens Ārmstrongs- iesaldēja spermu 20 gados, un 23 gados viņam izoperēja abus sēkliniekus jo atklāja vēzi. Pēc vairākiem gadiem viņš tika pats pie saviem bērniņiem, jo jaunībā bija iesaldējis dzimumšūnas, super!

Tās, kuras negrib izniekot savas olšūnas- tāpat katru mēnesi 1 aiziet bojā.
Nu jā, protams, spēcīgā hormonterapija ir mīnuss, taču olšūnas visas tāpat neviena sieviete neizmanto. Par kādu izniekošanu te var būt runa.

rakstā jau minēts, ka no tā miljona sieviete pati izmanto tikai mazu daļu olšūnu,

tāpat katru mēnesi 1 aiziet bojā.

Nav vis tik vienkarshi, gluzhi mljoni olshuunu sievietei nav.

Throughout her life, the vast majority of follicles will die through a process known as atresia. Atresia begins at birth and continues throughout the course of the woman's reproductive life. When a woman reaches puberty and starts to menstruate, only about 400,000 follicles remain. With each menstrual cycle, a thousand follicles are lost and only one lucky little follicle will actually mature into an ovum (egg), which is released into the fallopian tube, kicking off ovulation. That means that of the one to two million follicles, only about 400 will ever mature.

Cik labi ir izpeeetitas hormonu terapijas sekas uz sievietes trupmaako augliibu un veseliibu kopumaa? Ka neiznaak taada dzives ironija, ka sieviete ziedo vairakas savas olshunas, bet pie sava beerna dabiigaa celjaa netiek. Uz vecumu jumts aizbrauks un saaks mekleet savus geneetiskos beernus.

Ja vīrietis uztaisa sievietei bērnu ar savu ģenētisko materiālu un pēc tam saka - es viņu vairs ne reizi nesatiku, tātad tas nav mans - visi smejas. Bet, ja sieviete nodod savu ģenētisko materiālu tādā pašā veidā - nē, tas neskaitās. Manuprāt, te pie vainas iesakņojušies uzskati, ka māte ir tā, kas dzemdē.

Tagad smejas par sievieti, kura uzskata ka beerns radiits no vinjas seeklas ir vinjas beerns. Tad jau to sievieshu berni, kuri naakusi pasaulee ar surogaatmaates paliidzibu nemaz nav sho beernu maates.

Ja tam bērnam vispār NEKAD neesmu blakus stāvējusi, pat ne tos 9 mēnešus, kamēr ir mātes (jā, sievietes, kura iznēsā) vēderā, kāda saikne vispār var būt, neņemot vērā DNS, kuru vispār nekā neizjūt?

Tava miesiigaa meita satiks puisi, kursh radiits no tavas olshuunas. Paskatiisimies kaa tev tas neko neizteiks. Geenus tak nejuut.

ās, kuras negrib izniekot savas olšūnas- tāpat katru mēnesi 1 aiziet bojā.
Nu jā, protams, spēcīgā hormonterapija ir mīnuss, taču olšūnas visas tāpat neviena sieviete neizmanto. Par kādu izniekošanu te var būt runa.

Sekas nav izpētītas un kā sieviete, kam jau tā ir palielināts vēža risks, personīgi nevēlētos riskēt ar savu veselību un nepiedzīvot pašas mazbērnus.
Mana mamma nomira pāragri un tas ir ļoti sāpinoši man , it īpaši tagad, kad pati sāku plānot savu ģimeni un man nav neviena, kam palūgt padomu. Saviem bērniem ko tādu nenovēlu, tāpēc cenšos papildus kaitējumu savam ķermenim nenodarīt.

Ja kas,tad katru mēnesi aiziet bojā vairākas olšūnas,nevis 1. ;) olšūnu donēšanas gadījumā hormonu potes nodrošina vnk to,ka visas padsmit(neatceros konkrēti cik) olšūnas izdzīvo,parasti bez hormonu stimulācijas izdzīvo tikai šī te viena vai divas olšūnas. Tas bija tas,ko dakteris man izstāstīja,kad pirms trešās reizes uztraukti jautāju,vai teorētiski man nesāksies agrāk menopauze,ja jau viņi donorei izņem vairākas olšūnas. :D
Un man nebija prasībās viens bērns ne 3 gadus,ne arī vienu gadu atpakaļ.

raven,nezinu,mans veselības stāvoklis nav mainījies ne tagad,ne arī uzreiz pēc punkcijas

raven,nezinu,mans veselības stāvoklis nav mainījies ne tagad,ne arī uzreiz pēc punkcijas

Patiesi novēlu, lai tā arī paliek turpmāk, bet uzskatīt, ka mākslīgu hormonu špricēšana ir nekaitīga, nu nezinu gan. Laurentija , ārste/s tev izskaidroja visas blakusparādības un iespējamās komplikācijas?

Laurentija, vēlējos vēl piebilst, teorētiski, smēķētāji jau arī vēzi nedabuj pēc pirmās cigaretes...

Vatsons par tiem tēviem, alimentiem un savas māsas satikšanu runā tādu murgu, ka pat komentēt negribas. Tādiem cilvēkiem jāraksta Ugunsgrēka scenāriju.

Par kaitīgumu - jūs arī OK nelietojat, nesmēķējat, alkoholu nelietojat, uz solāriju neejat, ..? Atradāt te vienīgo grēkāzi - olšūnu nodošanu. Katrs pats izvēlas, vai un cik ļoti bendēt savu organismu. Kāds sakars norādīt kādam, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt? Lai gan, par ko var runāt, ja pat diskusijā, kur meitene jautāja kko par OK dzeršanas sākumu, viņai sāka braukt virsū, ka nevajag vispār OK dzert, tas esot kaitīgi. :D

Par kaitīgumu - jūs arī OK nelietojat, nesmēķējat, alkoholu nelietojat, uz solāriju neejat, ..

tabletes vispar dazas reizes dzive esmu lietojusi, uz solariju neesju, alko katru dienu nelietoju un etc. :-P

personīgi nevēlētos riskēt ar savu veselību un nepiedzīvot pašas mazbērnus.

Es bērnus nevēlos. Ja nu vienīgi kādreiz.. kaķi :D

Lai gan, par ko var runāt, ja pat diskusijā, kur meitene jautāja kko par OK dzeršanas sākumu, viņai sāka braukt virsū, ka nevajag vispār OK dzert, tas esot kaitīgi.

un ir ari kaitigi! Varbut neslimoju tapec ka tadus sudus nekad neesmu lietojusi.

zinu, ka pat gribēdama nevarētu būt donore, jo nederu tīri ģenētiksi. tāpat donorēm tagad ir obligāts nosacījums, ka jābūt mātēm.
Vispār neriskētu, jo, protams, lielākajai daļai tas uz organismu neatstāj sekas, bet ir atseviški gadījumi bijuši, kad no lielā hormonu daudzuma, kas tiek špricēts katru dienu, lai cikla laikā izveidotos nevis viena, bet padsmit olšūnas, galā pārplīst olnīcas. Neriskētu.

Neizlasīju visus komentārus, bet Latvijā par māti juridiski tiek uzskatīta sieviete, kas bērnu dzemdē. Tātad juridiski surogātmātei no bērna ir jāatsakās. Un bioloģiskie vecāki savu bērnu adoptē.
Tas ir normāli, ka daļa varētu, bet daļa negribētu ziedot olšūnas. Sievietēm ir atšķirīgi izteikts mātišķais instinkts. Citas bērna dēļ stāv un krīt, citas vienaldzīgāk visu uztver, citas-vispār negrib bērnus vai tos pamet. Tāpēc tām mātēm, kas stāv un krīt par saviem bērniem ir morāli nepieņemami, ka viņu bērnu iznēsās, dzemdēs un audzinās sveši cilvēki.

āds sakars norādīt kādam, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt?

Kad vienreiz pieleks ka te ir tikai forums kur stridamies un diskutejam. Dzive katra no mums daris ka pati gribes , neviena adekvata neklausis interneta foruma noradem ko un ka darit!

Lai izlemtu par šādu soli, man būtu daži ļoti būtiski apsverami faktori:
1)Ja man būtu pašai savi bērni un citus vairs negribētu- līdz ar to risks pēc tam saskarties ar neauglību nebūtu aktuāls;
2)Ja olšūna nonāktu kādā citā valstī, ne LV- lai izslēgtu iespēju maniem bērniem satikties ar iedotās olšūnas bērniem;
3)Ja tas no manis neprasītu pārāk daudz- mēnesi vai divus kam tādam noziedot varētu, bet, ja tas aizņemtu ilgāku laiku un būtu iespējams fiziski sāpīgi- nepiekristu.

Bet katrā ziņā es par to olšūnu nedomātu sentimentāli- kā kaut ko savu, savu bērnu, kuru pati nekad neredzēšu. Es priecātos padalīties ar savu ģenētisko materiālu un būtu lepna, ja kāds pēc visiem parametriem izvēlētos tieši manus gēnus.

raven,jā,ar klīniku tiek slēgts līgums un viņi uzņemas atbildību par manu veselību un ir tur aprakstītas arī iespējamās blaknes.

Kad kārtējo reizi tiek piesaukta dabiskā atlase, tad gribas teikt, nu nopietni?? Pateikt sievietei, kura tik ļoti grib būt par māti - dabiskā atlase. Vai pateikt mātei, kura 9mēn.gaidījusi bērnu, kurš uz dzemdību galda piedzimst pusdzīvs - neglābsim, dabīgā atlase. Der atcerēties, ka šeit un tagad arī mēs neesam dabīgās atlases rezultātā.