Vai tu spētu kļūt par dzimumšūnu donori?

ko tad darīt sievietei, kas netiek pie bērna? Samierināties ar savu likteni?

paņemt suni vai kaķi no patversmes , jo tas ir cēli un stilīgi !

Šarlote_

teika_spolite, dod Dievs, kaut taviem bērniem nekad nerastos vajadzība pēc šādām olšūnām un viņi paši reiz viegli un ātri varētu tikt pie mazuļa. Ka tik nenostrādā likteņa ironijas likums, un tu pati vēl neskrien pie Laurentijas, lūgdamās, lai viņa, taviem vārdiem runājot, "izkakā" kādu olšūnu, lai tu tiec pie mazbērna.

Man mazbērni jau ir. Bet mētājies vien ar lāstiem-tie piepildās tikai pašam novēlētājam.

Bet mētājies vien ar lāstiem-tie piepildās tikai pašam novēlētājam.

Kur tu redzi lāstu? Galīgi dulla.

Tātad donorēt slikti, no bērnu nama ņemt arī nav labi. Vatson, ko tad darīt sievietei, kas netiek pie bērna? Samierināties ar savu likteni?

Nē, pa taisno iet pie psihiatra, kā teika noteica. Un āmen! Ja nav lemts dzemdēt, daba Tevi atzinusi par nekam nederīgu, lai pēc tam tās, kas spēj dzemdēt, varētu ieņirgt. Un tiešām tāda sajūta, ka sievietes, kuras var dzemdēt, to būtu kāda veidā nopelnījušās.. Es domāju, ka mūsu domāšana ir izkāpusi no viduslaikiem, bet izradās, ka nē..

Starp citu pamanīju, ka bieži vien cosmietes, kas piesauc PSRS domāšanu, bieži vien to arī piekopj.. Ar pirkstiem nebakstīšu

Selīna
Varbūt pievērsties citām dzīves jomām? Varbūt apmeklēt psihiatru, ja tik liela bērnu mānija.
Es neko sliktu par adopciju nesaku. Vēl ir variants strādāt skolā vai bērndarzā ar bērniem, būt auklei-ir dažādi veidi kā izlikt savas altruisma jūtas.

Varbūt pievērsties citām dzīves jomām? Varbūt apmeklēt psihiatru, ja tik liela bērnu mānija.

Njā... :/

paņemt suni vai kaķi no patversmes , jo tas ir cēli un stilīgi !

Nu, bet ja tu nedzīvo laukos, tu vispār suni ņemt nevari. Un kaķi arī neņem, ja nepērc dārgāko barību un pati neķer dzīvus putnus. :D

wee, pirms kāda laiciņa Ievā bija interesanta intervija ar vīrieti, kuram ir divi savi un trīs adoptēti bērni. Viņa stāstītais lika daudz ko pārdomāt. Viņš stāstīja, ka tie bērni darīja visu, lai ieriebtu savai jaunajai ģimenei, mērca viņu zobu birstītes tualates podā, u.tml. Ja tas ko maina, es pati atbalstu adopciju un arī pati pusi mūža dzīvoju ar domu kādreiz adoptēt kādu bērniņu, taču, palasot vairāk par šo tēmu citu cilvēku pieredzes, ir nojaušams, ka BN bērni ir ļoti traumēti, bieži vien seksuāli izmantoti, ar ļaunumu un naidu iekšā. Nesaku, ka tā noteikti būs visiem, bet aizķēra viņa teiktais, ka adopcija kā tāda bieži vien tiek pārlieku slavināta, slēpjot no sabiedrības negatīvos stāstus un pieredzes.

Varbūt apmeklēt psihiatru, ja tik liela bērnu mānija.

met man ar akmeni , bet sieviete pēc fakta ir radīta tā , ka tās viena no galvenajām lomām ir radīt pēcnācējus , citādi mēs nebūtu te kur esam , ja kāda negrib tā ir viņas darīšana , bet sūtīt sievieti pie psihiatra , jo viņa grib būt mamma !? nopietni !?

teika_spolite, jā, nav man ko citu darīt, kā tev lāstus likt :D lai tev jauka diena! (l)

Altruisma jūtas? Psihiatrs?
Bāc, es tiešām saprastu, ja tādas lietas rakstītu jauna, glupa meitene, kurai bērni pat prātā nav, bet pieaugušas sievietes.. 21.gadsimtā?
Zeme atveries.

Varbūt šis ir tas gadījums, kad paēdušais neēdušo nesaprot? :)

Selīna
Es saucu lietas īstajā vārdā. Visās tēmās. Arī šajā.

we
Tu pareizi raksti-viena no lomām. Turklāt no tās nav jāatsakās. Var adoptēt zīdaini un realizēt sevi mātes lomā +nenonākt morāli nepieņemamā situācijā. Kā var veidoties emocionāli patiesi tuvas attiecības starp bērnu un vecākiem, ja starp viņiem ir tik liels noslēpums?! Bet atklājot bērnam patiesību-ļaut viņam visu mūžu mocīties neziņā par to, kas tad ir viņa īstā mamma.

Cormeum
Varbūt tāpēc, ka šī diskusija nav par maizes rieciena dalīšanu, bet gan par dzīviem cilvēkiem ar jūtām? Jā, atdosiet olšūnas formā, bet piedzims tik un tā DONORES bērns. Tad jau klonēšana liekas morāli pieņemamāka.

Nē, pa taisno iet pie psihiatra, kā teika noteica. Un āmen! Ja nav lemts dzemdēt, daba Tevi atzinusi par nekam nederīgu, lai pēc tam tās, kas spēj dzemdēt, varētu ieņirgt. Un tiešām tāda sajūta, ka sievietes, kuras var dzemdēt, to būtu kāda veidā nopelnījušās.. Es domāju, ka mūsu domāšana ir izkāpusi no viduslaikiem, bet izradās, ka nē..

Starp citu pamanīju, ka bieži vien cosmietes, kas piesauc PSRS domāšanu, bieži vien to arī piekopj.. Ar pirkstiem nebakstīšu

Labi teikts :D

ļaut viņam visu mūžu mocīties neziņā par to, kas tad ir viņa īstā mamma.

Un BN viņi nedomā par saviem bioloģiskiem vecākiem? Es tevi lūdzu, nesmīdini tautu.

Varbūt šis ir tas gadījums, kad paēdušais neēdušo nesaprot?

Drīzāk gan runā runāšanas pēc.

Varbūt tāpēc, ka šī diskusija nav par maizes rieciena dalīšanu, bet gan par dzīviem cilvēkiem ar jūtām?

Uz mirkli iedomājos situāciju, ja uzzinātu ka esmu mākslīgās apaugļošanas rezultātā radīta. Sākumā būtu pārsteigums, bet mana dzīve no tā nemainītos. Savus vecākus, vecvecākus, brāļus, māsas tāpēc nesāktu mazāk mīlēt, reāli, man vienalga būtu, galvenais ka man ir dāvināta dzīvība, mīlestība, ģimene, izglītība un nākotne.
Labāk zināt, ka esmu ļoti ilgi gribēts bērns un iegūts no donora (ironiski, ka nereti vientuļās mātes, savu bērnu tēvus sauc par donoriem), nevis negribēts aka neplānots bērns, jeb Dievs nedod māte ir domājusi par abortu.

Ja jau viss par morāli un ētiku, tad cik morāli pareizi ir dot mājas, audzināt un ļaut dzemdēt bērnus BN bērniem? Pēc cosmo domām viņi faktiski ir nekam nederīgi, narkomānu, alkoholiķu bērni, tad varbūt arī viņi jāieslēdz tumšos pagrabos vai jāsterilizē, lai tie savus nekam nederīgos un slimos gēnus pa pasauli nemētā?

Šarlote_, es labprāt izlasītu to rakstu , bet pa lielam es labi sapotu tos bērnus , pati vecākiem nebiju nekāds paraugbērns ( sīkāk detaļās par savu biogrāfiju cosmo forumā neizplūdīšu ) , uzskatu , ka viss ir attieksmes jautājums , lielā mērā no pieaugušā puses , tāpat domāju , ka neviens jau to bērnu , bez viņa ziņas un kaut nelielas iepazīšanas neņem .... protams , ka sākumā spītēsies , jo neticēs , ka kādam ir vajadzīgs , tipisks piemērs, šeit pat forumā meitenes kuras reiz ir piekrāptas ir uzmanīgas, piesardzīgas un aizdomu pilnas arī jaunajās attiecībās .... mūsu attieksmi veido pieredze, protams , ka lielai daļai bērnu BN tā ir bēdīga , bet mēs varam šo pieredzi mainīt .....