Sāpes....

Nekas nebūtu mainījies un pareizi vien izdarīji,ka izšķīries!
Tu taču nestāvi viņam klāt jaunajās attiecībās,lai teiktu,ka viņš/viņa jaunā draudzene ir laimīga! Kopā var būt,bet kas patiesībā tur notiek-nevar zināt

Sāpe nav par to, ka viņam ir attiecības, sāp tas, ka kādam tur augšā liekas, ka šāds cilvēks ir pelnijis būt laimīgs, bet tie, kam viņš darijis pāti, nē.
Cenšos pieņemt, ka man attiecības nebūs, bet gribētos nocietināt sevi tik ļoti, lai nesanāk pieķerties kādam, jo neveiksmes tik ļoti sāp. Žēl, ka neiznu kā to izdarīt...

Nekas nebūtu mainījies, pat ja tu 10 gadus būtu cietusies.

Attiecības - tas ir divi. Un, lai kaut kas mainītos, tādā gadījumā ir jāmainās abiem. Bet

Jūtos zemāka par zemi, nesmuka,nevajadzīga, baidos

variantam vispār nav viegli izveidot veselīgas attiecības. Sevišķi jau, padarīt par normālām attiecības ar cilvēku, kas tevi zemāku par zāli ir padarījis.

Meklē speciālista palīdzību, psihologu, psihiatru.... Kaut kādu vizīšu skaitu pie speciālistiem apmaksā valsts, ja ir norīkojums no ģimenes ārstes.

Saved kārtība pati sevi, un tad viss būs labi. Un, kad viss beidzot būs labi, arī veselīgas attiecības izveidosi.

Attiecības NAV recepte laimīgai dzīvei. Recepte laimīgai dzīvei ir laimīga dzīve. Mīlēt SEVI. Novērtēt SEVI. Būt laimīgai ar SEVI.

Grūti jau ielīst cita ādā, bet iespējams esmu ļooti līdzīgi Tev jutusies pagātnē. Arī bija 16 gados draugs, tikai tas nebija tik dziļi un mums pat sekss nebija, bet joprojām domāju, ka viņš ir vienīgais, kurš man tik ļoti patika un nez kāpēc man likās, ka ir ideāls man. Rozā brilles, klapes uz acīm un gribēju kā labāk , izpatikt, izrunāt visu, kamēr viņš bija vienaldzīgs un beigās pateica, ka mums laikam nekas nesanāks, atrada draudzeni, likās, ka bija ļoti laimīgs, arī bija reizē sāpes, greizsirdība, dusmas, aizvainojums un likās tik netaisnīgi tas... Viņš viņai skrēja pakaļ viņai, pirms tam ar mani bija tipa garlaicīgi. Un es uz to visu vnk noskatījos. Rezultāts? Tā meitene pēc tam viņu pameta un viņš vēl ilgi netika no viņas vaļā, sagāja atpakaļ un atkal izšķīrās un tā vairākkārt, kamēr pateica, ka viņa ir maita un viss. Punkts. Bija pagājuši kādi 2 vai jau 3 gadi, kad nejauši saskrējāmies klubā un viņš kkā jocīgi uzvedās kkā jocīgi. Tobiš kautrējās it kā, it kā negribēja kontaktēties, bet kad viņa draugs sajūsmā ieraudzīja mani un teica viņam "ee, re kur... (vārdā mani nosauca)" tad šis pienāca paspieda roku. Es vēl toreiz tā -wtf. Nu ok... :D Spieda laikus bildēm kādu laiku uz ko nereaģēju. Pēc kādiem mēnešiem uzrakstīja, netieši norādot, ka vēlētos nopietnas attiecības, bet uzreiz strikti parādīju savu nostāju, ka nekādas nopietnās attiecības tuvākajā laikā negribu. :D Varbūt dziļi iekšā gribēju. Bet ne jau izrādītu to. Čalis saprata, ka 2x nesanāks... un viss ;) Stāsta atslēgvārds - laiks. Laiks visu var pagriezt otrādi, ka viņš sāks interesēties par tevi, bet tev vairs nebūs vajadzīgs. Par pašvērtējumu - rūpējies par sevi vairāk kā jebkad, lai saprot, ko pazaudējis!

Laika gaitā vienkārši sakot esmu sapratusi - ja nevari būt laimīga ar to, kuru tik ĻOTI gribēji un nesanāca, tur jāpieliek punkts. Un parādi, ka māki dzīvot skaisti - saved sevi kārtībā, atrodi draugu, kurš mīlēs Tevi un labi izturēsies, pat ja Tev nebūs uhh, ahhh satiekot viņu, vnk komfortabli ar viņu, kamēr šis tā vietā lai spēlētos ar Tavu sirdi Tevi apbērs ar komplimentiem un dāvās ceļojumus vai rotaslietas un kuram pirmajā vietā būs tas, lai esi silti apģērbusies un kad darbā būs neveiksmes - varēsi uzrakstīt un būs, kas Tevi nomierinās un atkal jutīsies labi... Ne visas varbūt to var, bet... galu galā ne galvenais čali atrast. Galvenais parādīt sevi kā pašpārliecinātu un skaistāku kā iepriekš ,ja juties nekāda. Mūsdienās taču ir viss - stilisti, modes žurnāli, pamācības kā krāsoties internetā un VISS, lai maksimāli skaista katra var būt ;-)

Kerija_
Man tas vīrietis nav vajadzīgs, tas, ko viņa nodarīja man un meitiņai, to nevar labot, lai viņš dzīvo savās attiecības. Pirms šīm bija citas attiecības, cik sapratu no viņa mammas, arī tai meitenei viņš pāri nodarīja. Tagad ir šīs attiecības, nopietnas. Negribu sīki aprakstīt, jo baidos, ka mani atpazīs. Lai nu kā, viņš vairs nav mana problēma, jo iepriekš nelika man mieru, morāli mocija, teica, ka esmu labākais, kas bijis, ka mīl utt., kaut gan tanī pašā laikā, meklēja citas iepējas. Tā teikt - turēja mani kā rezerves variantu. Stulbākais ir tas, ka viņš juta, katru reizi juta, ja kāds sāka parādīties manā dzīvē. Nezinu kā, bet juta. Un tas manī radīja šaubas, un tagad esmu tur, kur esmu. Viena ar meitiņu, bet viņš laimīgs. Manu dzīvi izpostījis, savu nokārtojis :) Ai, zinu, pati jau vien vainīga.

Nu lai kā man negribētos teikt... manuprāt, realitāte ir tāda ka lielākā daļa vīriešu ir riebekļi un labākais ko viņi māk ir teikt vārdus, ko patiesībā nedomā, lai tikai panāktu ko grib - sākumā gultā ievilkt, sliktākos variantos varbūt arī kkādu finansiālu labumu dabūt, vai dusmas izgāzt, jo nemīl patiesībā un neciena. Bet meitenes mīlot ar ausīm, tic tam, ko saka un realitāti ignorē. Kļūda! Nu sāp... saprotu, nav tas neloģiski šajā gadījumā. Ja finanses ļauj varbūt psihologs? Es gan izvēlētos citu ārstēšanas līdzekli - upgreidojies pati un par to tēmu aizmirsīsi, jo lai arī saki, ka viņš Tev nav vajadžigs, turpini urbties viņa dzīvē un analizēt kāds viņš bija un kā ir tagad... Nedomā par to! Mēģini atlaist! ;) Nereāli viegli un noderīgi Tev būtu.

Kerija_
Taisnība jau Tev ir, bet tiešām, ar to vīrieti kopā negribētu būt. Gribu dzīvi sākt no jauna, bet īsti nesanāk. Viss beidzas, pat nesācies. Nevaru atklāties un pielaist sev klāt, neticu, ka es varētu kādam patikt un būt vajadzīga. Tas nav viegli, tādēļ saku, gribētu iemācīties nocietināt sevi, lai nesāp.

Nocietināt sevi nav nemaz tik grūti, tikai pēc tam pazūd ticība jebkam labam un nezinu vai tas ir tas labākais variants... Un nocietināties uz 100% nav reāli tomēr, manuprāt. Tu vari neticēt nekam un nemīlēt un iet kā vēsā ikdienā, izmantot citus un neiemīlēties nevienā, bet retākais reizi gadā, varbūt biežāk uznāks histēriskas raudāšanas lēkmes, apzinoties, ka dzīvo pareizi nocietinoties pēc loģiskās domāšanas - izvairoties no visa, kas var sāpināt, bet emocijas prasīs citu dzīvi - izjustu, emocionāli piepildītu, ar mīlestību tajā, kaut vai ar risku... un citas izvēles jau nav - vai nu auksta un neticīga vai nu atvērta un gatava pieņemt un mīlēt. Katrā ziņā - veiksmi! ;) Varbūt psihologs, vizāžists, stilists? Varbūt sākumā liekas, ka tas ir muļķīgi un nevajag, bet varbūt tomēr labi atveseļo ;) Ir vērts pamēģināt izmaiņas. Izmaiņas šobrīd Tev noteikti vajag. Pašai tikai izdomāt - pa kādu līniju.

diezgan bēdīga izklausies. katrā ziņā, nocietināties nav vērts. labāk gribēt neiespējamo, nekā neko. ļaujies sapņiem un vēlmēm, lai cik bezcerīgi sasniedzams tas brīžiem šķistu.
Daudzi ir gājuši cauri ellei, un nonākuši paradīzē.. Tu esi sieviete, un Tev ir jābūt sapņiem, kaut vai naiviem, par princi baltā zirgā. vienalga. Un varbūt vienu brīdi kļūsi laimīga, būs kaifs dzīvot :)
Kā atlaist cilvēku.. ar laiku, un lielām pārdomām, piedošanu, reālu situācijas analīzi, nemānīt sevi utt. Bet sapņi nav sevis mānīšana :P Tur nav vieta naidam, negācijām utt. kas pats par sevi, padara ikdienu pozitīvāku. ja irt šie mērķi utt. kaut vai smaids pie sevis.
ej pa soļiem, un veido savu dzīvi labāku :) domā par ne tikai problēmām.. bet par putniem kokos, par smaržīgu, garšīgu vaniļu.. ta vienalga. kaut vai par lielu daiktu sevī, kurš liek justies labi.

Tev jābeidz tēlot upuri, citādi tā arī visu dzīvi nodzīvosi - sevi žēlojot un tiekoties ar kretīniem. Pacel galvu un saki sev: "es esmu savas dzīves noteicēja! Cik labi, ka esmu tikusi vaļā no tā pretekļa - lai viņš moka citas muļķes! Es atradīšu kādu, kas mani novērtēs." Tev sava dzīve jāuztver kā scenārija autorei nevis nabaga cietējas lomai!

nedomāu gan, ka cilvēks kurš kādreiz mīlēts, ir jāsāk uztvert kā kretīns.. Lai cik slikti viņš neizdarīja.. Ja Tu piedosi, Tevī paliks labais no viņa.. Varbūt viņš Tev lika sajust mīlestību dažreiz, lika justies lieliskai, skaistai.. Ne vienmēr viss ir bijis meli un izmantošana. Novērtē laiku ar viņu, neienīsti.
Esmu gana ilgi nīdis, un labos ceļos tas mani nekad nav aizvedis, vien neprātā..
naIDS MANĀ UZTVERĒ IR KĀ aizsardzība, pašaizsardzība. Piemēram lai neizdarītu pašnāvību kaut vai :D kad tev nav vairs ko mīlēt, ir vismaz ko nīst.. un dzīvei ir svars arī nīstot kādu.. vēloties atspēlēties kaut vai..
bet ar laiku, nids izdzisīs .

Ķiršu Zēns
Nav vairs tas vecums, lai stulbi sapņotu par lietām, kuras nebūs. Pilna pasaule ar jaunām, skaistām sievietēm, princim vieglāk jāt pie tādas, ar kuru viss būs daudz vieglāk. :) Tāda nu ir dzīves realitāte. :)

Nerea
Katru reizi, kad saņemos, kaut kas aiziet greizi un atkal ir kritiens atpakaļ. Es cīnos, tiešām, studēju, audzinu meitiņu. Paldies vecākiem, kuri mani atbalsta, bet nogurstu būt stipra, reizēm gribas būt vājai, lai blakus ir kāds, kurš to saprot un atbalstīs. Un , kad nesanāk, gribas atmest visam ar roku.

Zinu, ka ir cilvēki, kam iet vēl smagāk, tādēļ kauns žēloties, bet katram jau savas problēmas liekas lielākas, nekā citiem, jo dzīvojam savu dzīvi.

Nesaprotu šīs ilgstošās , mūžīgās cietējas? Ko tur ilgi sērot? neiznāca,neiznāca. Otrs jau sen par Tevi ir aizmirsis dzīvo laimīgi savu dzīvi,bet Tu turpini gruzīties ,atcerēties visu slikto,uzvilkt sevi, ieskaidrot-visi vīrieši ir cūkas utt. Pret Tevi slikti izturējās ,Tu viņu ienīsti ,bet tajā pašā laikā domā -vai bija pareizi ,kad izšķīries? Nekas jau nebūtu mainījies,ja būtu palikusi kopā.
Ja jau pirmo gadu sajuti,kad nebūs labi, nebūs īstais-kāpēc bērnu uzbliezāt?
Palaid viņu vaļā, palaid negācijas, uztver visu vieglāk. Nav uzreiz vīrietis jāpielaiž morāli tuvu sen.Kad saņemsies jaunām attiecībām,tad sāc tās pamazām ,pavēro kā izturas pret Tevi ,Tavu meitu..,vai viņam ir nopietni nolūki, kā viņš Tevi uztver. Kad esi pārliecinājusies,ka vīrietim ir patiesi nolūki,nodomi , interesē arī kā personība neviss vien seksa objekts un nav otram šķērslis bērns- atver savu sirdi vaļā un ļaujies visam!(l)

sniegpulksteniit,
necilāsim bērna jautājumu, esmu ļoti pateicīga, ka man viņa ir. Tiešām. :)
Un pati jau sākumā pateicu, ka vajadzēja ātrāk iet prom, laikam bija lemts palikt ilgāk kopā, lai man būtu mazais ķipars, ko mīlēt.

Laime,miers ir jāatrod sevī pašā.Tu nevari gaidīt,ka kāds cits tevi darīs laimīgu.Kā saka,iemīli sevi vispirms un tad arī pārējie iemīlēs.Tev ir jāstrādā ar savu pašnovērtējumu.Centies nodarboties ar to,ko sen vēlējies,centies izskustēties,iziet ārā ar draugiem,sporto.Tad kad tu būsi iekšēji 'gatava' un laimīga,tad tici man sev pievilksi tieši tādus pašus cilvēkus,vīrieti.Nevajag arī kaut ko gaidīt un cerēt,tu esi jauna,atnāks tam kam jāatnāk. Dzīvo dzīvi nost ar prieku.Tev ir arī dēļ kā censties.

Nezinu, nezinu.
kaut kā jau Tev būs ar visu jātiek galā pašai, un jādzīvo sava dzīve, jāaudzina bērns utt.
tad nu domā pati kā panākt to, lai ir prieks ikdienā.

nez ko vēl var pateikt ...
varbūt novērtē tās lietas, kuras dari, un kuras labi sanāk.. piemēram labi tiec galā ar mātes pienākumu, lepojies ar to.. labi proti pagatavot kaut ko garšīgu.. tad arī lepojies ar to.
domāt te var daudz ko . bet kad ir slikti , tad ir , to es ar zinu.

Ļoti piekrītu Nerea un sniegpulksteniite.
Un tu par godīgumu jautā? Nu kur dzīvē kādreiz kaut kas ir bijis godīgi? :D Nostādi savas domas par šo visu tā, ka tā ir bijusi laba dzīves mācība. Neieciklējies uz to, ka kopā ar jums tas vecis neizmainījās - tiešām, kā 57days teic, tu jau nevari no malas redzēt, vai tiešām šā brīža attiecībās viņš ir cits. Varbūt kaut kādā ziņā jā, bet noteikti ir citas problēmas - cilvēks par 100% nekad nemainās.
Un tāpēc arī beidz sevi mānīt, ka viņu mīlēji - tu mīlēji kaut kādu ilūziju par viņu.
Bet kopumā jā - palīdzēs tikai laiks, bet arī psihologa apmeklējumi nenāktu par sliktu ;)