Ar draugu izlēmām sākt dzīvot kopā, es pārvākšos pie viņa. Tagad kārtoju un pakoju savas mantas, un uznāca pārdomas. Ka tagad viss mainīsies. Un man ir mazliet bail no tā. No tiem visiem kopdzīves pienākumiem, un vai es tikšu galā.
Līdz šim es ļoti bieži paliku pie viņa pa naktīm, ka gandrīz vai varēja domāt, ka tāpat jau dzīvoju pie viņa, bet tik un tā man bija savas mājas, kur atgriezties. Tāpat es biju ciemiņš, par kuru jārūpējas, kuram piedāvā un pienes, kuram uzklāj gultu utt.
Tagad droši vien pašai vajadzēs traukus mazgāt pēc vakariņām, viņa drēbes mazgāt, grīdas utt. Nu viss kā savās mājās ikdienā. Liekas, ka pazudīs tas īpašais aplidošanas moments, tas, ka es jau sapucēta nonāku lejā un mēs dodamies kaut kur, un tas, ka pret mani izturas kā pret dāmu.
Lūdzu, nomieriniet mani un salite, ka viss būs labi :)
547
