Ko Jūs darītu, ja draugs piedāvā kopdzīvi ar viņa vecākiem viņu 3 istabu dzīvoklī. Man 28 viņam 30 gadi. Viņa ienākumi ļauj īret dzīvokli, bet viņš to uzskata par neracionālu, jo, viņaparāt, tā ir 300(+komunālie) euro izmešana kaut kādam onkulim katru mēnesi, kurus var iztērēt daudz lietderīgāk.
Es visdrīzāk tādai avanturai nepiekristu, jo divām saimniecēm vienā virtuvē nav ko darīt. Viņš vecākiem arī ko iedot vai tikai dzīvo principā viņiem uz kakla un savu nopelnīto naudu tērē savām vajadzībām?
Vēl varētu saprast ja viņš mērķtiecīgi krāj naudu sava dzīvokļa iegādei.
Principā ir maz zināmi gadījumi kad dzīvojot ar vīramāti saiet viegli ar viņu ragos, bet nu situācijas ir dažādas.
Nu, manuprāt ļoti gudri rīkojas tavs draugs. Kad mēs ar vīru uzsākām kopdzīvi, arī izlēmām, ka nav ko naudu svešam onkulim atdot. Labāk šo naudu, kuru būtu atdevuši par to, ka īrējam dzīvokli, ieliekam krājkasē un nopērkam paši savu. Tāpēc nolēmām, ka pāris gadus dzīvosim pie maniem vecākiem, jo telpas ir pietiekoši daudz. Un jau gada otrajā pusē plānojam, ka nopirksim savu dzīvokli.
Nepiekristu. Nu varbūt vienīgi tad, ja tas ir uz noteiktu laiku un viņš to naudu, ko nevēlas izsviest par cita dzīvokļa īri, krātu, lai iegādātos savu dzīvokli.
Bet nu vispār, kā 30 gadīgam vīrietim var ienākt prātā piedāvāt draudzenei dzīvot pie saviem vecākiem... Vēl pie tam 3 istabu dzīvoklī, man jau divatā ar draugu 3 istabās liekas diezgan šauri.
Cik tad viņš krās gadus līdz varēs pilnībā Cash iegādāties dzīvokli bez kredīta? Un viņam jau ir 30 kaut kā skeptiski uz to skatos pirmajai iemaksai +kredītam jā bet savādak ļoti ilgi jākrāj vai arī viņš peļņa ļoti ļoti daudz
Nepiekrīti! Tad jau labāk pērk kaut vai sākumam lētu vienistabas dzivoklīti kurš jāremontē, nekā dzīvo ar vecākiem. Protams nauda būs ietaupīta, bet liela iespēja ka attiecības arī būs iedragātas.
Atkarīgs, kādi ir viņa vecāki, kādas ir tavas attiecības un attieksme pret viņiem un tas, kāda esi tu pati - vai gribi būt "rosīgā mājsaimniece" un pavāre savam draugam,vai ari labprāt to "ļautu darīt" viņa mammai. (Jo trakākais, manuprāt, jau tā virtuves dalīšana")
ES tā nevarētu, negribētu un nepiekristu (kādu nedēļu tā padzīvot varbūt vel varetu, bet ne ilgtermiņā)
Nu pieņemsim ka dzīvoklis maksā 70 000 un viņš atliek pa 1000eur mēnesi jo pelna 1500 piemēram vienalga tā ir garantēta dzīvē ar vecākiem 5-6 gadus...
Bet ja atkarīgs kādi vecāki un kāda tu .
Nē! Nepiekrītu un es nevēlētos dzīvot dzīvoklī kopā ar viņa/maniem vecākiem. Ja, tā būtu māja, kur ir daudz brīvu telpu un nebūtu jāsaspiežas, tad es vēl domātu. Dzīvoklis mazs, visi visu dzird. Redz, kad nākat/ ejat. Nav brīvības sajūtas it ne maz.
Nē, paldies! Esmu pāris mēnešus dabūjusi pabaudīt, kā ir dzīvot pie ne-savas ģimenes, kaut arī savstarpējās attiecības bija labas, nekad vairs mūžā tam nepiekristu. Man ir pārāk svarīgi savās mājās justies tiešām kā savējās. Savas dzīvesvietas komfortu ne pret ko nemainītu, ja nu vien apstākļi nespiestu. Kur nu vēl 30 gados, kad droši vien esi pati pieradusi pie zināma dzīves līmeņa un veida.
Es labāk maksātu "onkulim", nevis paļautos, ka pieaugušā vecumā pie vecākiem dzīvojošs čalis kādreiz mūžā vispār kaut ko sakrās un būs gatavs aiziet no vecāku siltās ligzdiņas un aprūpes.
Neiet runa par to ka viss uz paplātes dzīvoklis villa utt. Ja vīrietišī nav nobriedis dzīvei prom no vecākiem un negrib īrēt es eju un pati par savu naudu īrēju un aicinu dzīvot pie sevis īrējot uz pusēm vai ja pietiks bezkaunības tad lai nemaksā neko par dzīvokli bet pērk pilnībā tikai pārtiku un apmaksa mazos rēķinus un mūsu izklaides un auto .
Bet tas tāda gadījumā ja es tiešām ļoti viņu mīlētu.
Bet ar vecākiem dzīvot dzīvoklīti kategoriski nē!
3 istabu dzīvoklī ar senčiem? Nekādā gadījumā! Es laikam ietu kārties ja būtu jādzīvo ar vīramāti 3 istabu dzīvoklī kopā kaut gan dzīvē mums ir labas attiecības.
Es nepiekristu, jo pirmkart jau privaatums nav, otrkart pasai jau ar butu neerti, ja vecaki turpat aiz sienas..un ari logiski ka taadas sikas ierastas lietinas kaa iet uz vannasistabu tikai apenes ar neskistu kulturaali, kur nu vel ar seksu nodarboties un iespeejams vina vecaaki peeksni klauvee un grib ienaakt.. Vel ari gadas ka sadzivot nevar..Es labak iretu..Dzivotu ar vecakiem kopaa iespeejams ja tiesam ta butu liela privaatmaaja un ari tik uz noteiktu laiku.
Kategoriska nebūtu, variantu izskatītu, uz kādu noteiktu laiku varbūt arī laikam pieņemtu, bet mēģinātu pārliecināt iekrāt tik pirmajai iemaksai, vēlāk ņemot kredītu .. Daudz kas jau ar atkarīgs no vēl desmitiem faktoru - kādi vecāki, kāda dzīvoklī pieņemtā kārtība ...
Kaut gan man grūti sevi iedomāties šādā situācijā, jo man ir pašai sava dzīves vieta, neesmu ne no viena atkarīga :)
Njā, cosmietēm visu tagad un uzreiz uz paplātes vajag
Nu pag, kāds uzreiz un kāds uz paplātes? Pieņemsim, ka vīrietis sāka strādāt 20 gadu vecumā - tātad viņam bija veseli desmit gadi domāt par savas dzīvesvietas iegādi. No teksta nav saprotams, vai viņš līdz šim ir dzīvojis pie vecākiem, visticamāk, ka jā, ja jau viņam tas šķiet tik neracionāli. Ja viņš desmit gadus nav sakrājis savam dzīvoklim, tad es personīgi neliktu lielas cerības, ka tas vispār kādreiz notiks. Drīzāk, kā jau te vienā komentārā bija teikts, dzīvos pie vecākiem un vienmēr savs dzīvoklis būs "pāris gadus jāpakrāj" attālumā. Nu, nav taču racionāli pirkt dārgu dzīvokli un varbūt mazāku vai sliktākā vieta, ja kādreiz saņems mantojumā vecāku trīsistabnieku?! :D
Pieņemsim, ka vīrietis sāka strādāt 20 gadu vecumā - tātad viņam bija veseli desmit gadi domāt par savas dzīvesvietas iegādi.
Bet varbūt pieņemsim, ka vīrietis mācības beidza tikai 23-24 gadu vecumā+vēl studiju kredīts, utt.???
Tām, kuras filozofē, jāpajautā-cik no jums pašām ir savs īpašums, bez kredītiem?
33
