Man īsumā ir tā, ka gaidīju, ka būs daudz, daudz grūtāk. Neteikšu, ka arī ir viegli šobrīd, bet biju noskaņojusies, ka negulēšu vispār un kritīšu gar zemi no pārguruma, jo grūtniecības pēdējos mēnešos nolēmu, ka studēšu maģistratūrā uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Realitāte ir tāda, ka pirmais mēnesis bija murgs. Bieži raudāju, nāca prātā sliktas domas, kāpēc tā sanāca, ka paliku stāvoklī.. Tagad saprotu, ka tas viss ir muļķības, bērns ir skaistākais, kas var būt. Nekas dzīvē tam nevar līdzināties. Man palīdzēja tas, ka daudz lasu grāmatas, tostarp sanāca palasīt par psiholoģiju, dzīvi pēc dzemdībām, bērniem, kaut kur zemapziņā tas palīdzēja saprast, kas ar mani notiek un notiks, uztvert to vieglāk. Otrkārt, jā, man paveicies ar vīru un vīramāti. Viņi ir gatavi daudz skatīties bērnu, ja nepieciešams, tad nu cenšos laiku izmantot daudz pilnvērtīgāk, nekā pirms dzemdībām. Ja nav kas pieskata bieži, var izmantot brīvo laiku jebkam no minētā, kas man palīdz- baseins, sauna, masāža (starp citu, Kolonnā tikai pa 15 EUR taisa burvīgu muguras masāžu(l), relaksācija garantēta, var nepažēlot naudu), labas grāmatas, laba filma, pusdienas ar draudzeni, pastaiga ar suni, vingrošana, skriešana. Tikai pēc dzemdībām sāku skriet un vingrot, agrāk pat neiedomājos to darīt un tagad to daru, jo atklāju, cik ļoti tas mani relaksē un nomierina. Noteikti iesaku iet svaigā gaisā, ja ir kāds kas kaut uz 10 min var pieskatīt bērnu! Es saprotu, ka ne visām ir iespēja atstāt bērnu bieži tuviniekiem, bet svaigs gaiss vienmēr būs risinājums. Manējam drīz 3 mēneši un teikšu, ka ir daudz vieglāk, bet, protams, ikdienā ir savas grūtības un dzīve jāpakārto bērna vajadzībām. Es gan nepiekrītu, ka tas būtu šausmīgi grūti. Dzīvē viss mainās. Dzīve ir pārmaiņu pilna ikvienam, cilvēks visam var pielāgoties. Bērns ir labās pārmaiņas dzīvē un visas grūtības ar laiku paliek vieglākas.(l) Lai veicas.
Amerikaa es savu sarkanmatiiti neesaaju loti daudz saadi-staigaaju gan aaraa,gan pa maaju -daarzu!Man loti patika!
351
