Kā atgūties un kļūt par iepriekšējo "es"?

Arī tašo ka man visi teica ka zīdainis tas ir tik viegli un zīdaini tikai guļ ēd un viss praktiski visu dienu guļot, bet realitātē tas tā nav

:-D:-D es ar šo saklausījos un nebiju gatava tām šausmām, kas bija jāpiedzīvo. Labi, ka mamma nāca palīgā, vismaz tās dažas reizes. Varēju dušā ieiet u.tt.

Es daru taa - 2 x dienaa meita gulj, pirmo reizi ap 11 - 13 otro reizi no 16 - 18 (plus miinuss). Tad ap 21 iet atkal gulet un nogulj lidz 7 - riitaa.

Tatad pirmo pusdienslaiku eju ar meitu guleet vai arii daru savas lietas, ieeju dushaa, ja no rita nav sanacis utt.

Otrajaa pusdienslaikaa, kad meita gulj darbojos pa virtuvi - taisu est vinjai un viiram, mazgaju traukus, ielju ielieku mazgaties, sakartoju vinjas mantas, izsuucu - uzmazgaaju gridas virtuvee, vannas istaba.

Kad manai meitai bija 4 meneshi es jau saku ljaut pa zemi dzivoties (protams, ja uz gridas ir silts), saklaju vinjai tos gumijas paklajus, baby gym un vinja tur njeemaas.

Ja nezini berna rezhimu, ieskau rakstiit tadu kaa dienasgramatu, cikos ed, cikos iet guleet katru dienu, nedeljas beigas paskaties aptuvenos laikus cikos iet guleet un tad uz to laiku liec guleet. Tad ari zinasi cik x dienaa gulj, cikos gulj, cik ilgi, ko vari padariit.

UN par bardaku, pagaidi kad paaugsies un saksies mantu laiks, tagad ssezhu uzn skatos uz ball pit bumbaam, kuras no baseina meita ir izmetajusi pa visu istabu, zheel, ka vinjas atpakalj nevar ielekt pashas :-D

A, kāpēc tu viņu speciāli gribi nolikt gulēt? Manuprāt,loğiski,ka bērns negulēs ilgāk par pusstundu, ja viņš ir vēl pilns enerğijas. Manam gan ir tikai trīs mēneši,bet viņš ļoti labprāt laiku pavada uz aktivitātes paklājiņa, kur augšā sakarināti grabuļi. Es vēl parasti uz kājiņām uzlieku plediņu,lai viņam patīkami silti un bieži vien pats spēlējoties tur arī aizmieg. Ja sāk laist niķi un zinu,ka ir paēdis, tad knupi mutē, gultā iekšā,segu pa virsu un ieslēdzu viņam šūpuļdziesmas, bet nevis katru reizi jaunas, bet pierastās. Esmu ievērojusi, ka manējam ļoti patīk rutīna. :D

Esmu ievērojusi, ka manējam ļoti patīk rutīna.

Man skjiet, ka visiem bebjiem patik rutiina, jo tad vinji zin, kas bus nakamais un nav tas stress.




Un nav jamegina berns nolikt visu laiku gulet, lai tak tur njemas, skatas uz tam mantinjaam, noliec droshi vinjuun atstaaj, tev nav 1000% javelta visa sava uzmaniba bernam (pati to es sapratu tikai nesen) bernam jamacas speleties pasham, jamacas iemigt pasham, jamacas atpusties savaa gultinjaa pasham. Mammai ir javelta uzmaniba bernam, bet ne 1000%

mazo liec dzīvoties uz grīdas? esi parūpējusies, lai viņam tur ir interesanti?
un jā- mazo liec gulēt, jo viņam miegs nāk vai vienkārši- jo tev pašai gribas, lai viņš gulētu?
sporta vietā no sākuma pat ļoti labi der ilgās, garās pastaigas ar ratiem- nostaigā kaut 10 km dienā.

nostaigā kaut 10 km dienā.

uij, atceros vecos labos laikus, kad meita veel guleeja kulbaa, mes tiesham katru dienu nostaigaajaam 10 - 15 km, tagad vinja sezhot "iztur" labi ja stundas ilgu pastaigu pa parku.

Liels paldies par padomiem laikam tā arī būs jādara un vienkārši jāsaņemas :-)

Es speciāli negribu likt gulēt vienkārši ir ļoti ļoti reti ka viņš pats var tā aizmigt, parasti viņš paēd mēs spēlējamies un tad viena momentā viņš paliek ļoti niķīgs un nekur liekams tad ir skaidrs nāk miedziņš un laiks čučēt 15 -20 min supinot aizmieg un guļ apmēram 30 min

un cik reizes dienaa vins taa gulj pa 30 minuteem?

arī ārā ratos guļ tik īsus miedziņus?

Ejam pastaiga uz 2 h tad ja viņš guļ vai skatās apkārt jo ratos braukt ļoti patīk.
Ir mūs interaktīvais paklājs , saklaju pledus uz grīdas pa virsu interaktīvais paklājs lai mīkstāk un viņš tur vien var dzīvoties man 15 min tad sākās idesana un čīkstēšana salieku vēl kādas rotaļlietas atkal skatās, spēlējas 10 min un atkal viss no jauna.
Varbūt ir kāda tiešām noderīga un laba grāmata kuru ir vērts izlasīt par zīdaiņa audzināšanu, kā iemācīt pašam aizmigt un spēlēties?

pameegjini vinju likt guleet aaraa (ja, protams, ir taada iespeeja) maneejais vislabaak gulj aaraa.

un kaa jau te mineeja, meegjini nodarbinaat uz aktivitaates paklaajinja, lai mazulis nogurst. mana pediatre teica, ( jo maneejais ljoti ilgi bija nomodaa), ka negulj tik labi, jo ir izsalcis.. pabaro un liec guleet :)

piemeers par mani - kaut gan maneejais gulj taas dazhas stundas no 12 un liidz cikiem grib/var, es atrodu laiku visam, kam vajag. piemeeram, kad vajag iepirkties, peec brokastiim sataisamies un uz veikalu, kad atbraucam maajaas tieshi sanaak laiks, lai pabarotu un noliktu guleet. vai, ja, piemeeram, negribas nekur braukt, lai iepirktos, ieplaanoju iepirkshanos, kad buus siikais jaaliek guleet, tad ar ratiem aiziesim uz veikalu. arii ar to pashu maajas uzkopshanu, wiikendaa, kameer mazais gulj, ar draugu izberzham maaju :) nafig tev shmoreet baigaas vakarinjas - nomizo kartupeljus iemet katlaa, lai vaaraas un iemet galju kraasnii..

no tik maza bērniņa nevar un nevajag gaidīt, ka viņš ilgstoši spēlēsies viens pats un sevi izklaidēs, tā nenotiek :)
manam bērnam ļoti ātri apnika visas bērnu rotaļlietas, grabuļi un viss cits bērnu inventārs, bet ilgāk spēja skatīties, burzīt, čamdīt, plēst krāsainus žurnālus (te gan visu laiku jābūt tuvumā, lai nepalaistu garām kādu noplēstu papīra stūri, ko var iestumt mutē)

Nu pamegini nepieverst uzmanibu 2 minutes uz to ideshanu... man 7 meneshos meita saslima, guleja tikai sedus man uz kruutiim, nevareja paelpot delj punkiem. Beigas saka iemigt tikai uz rokaam, sakumaa jau neko, aijinaaju vinju taa, bet ar laiku palika grutaak, nu tad tagad ir taa, ka ielieku vinju gutinjaa, iedodu knupi, vinjas laaci (loti labi ir berniem radinaat kadu mantu ar kuru vins ta ka veido to "uzticeshanas momentu"), paspeeleejas, tad vinja paiid un tad aizmieg. Megini visu ko, tev nav tads kreslins, kur vinju ielikt? es tada liku, nesedeja ilgi, bet radinaaju, lidz sedeja kamer esmu dushaa, taisu eest.

Un par bardaku.... To bardaku taisam tikai mes pashi, vajag vairak pashdiscipliinu - taisi est, megini nomazgat ko vari, nu nekas ka viss nesanaak, paed, nomazgaa uzreiz traukus, pamosties uzreiz uzklaaj gultu.

Mīļš paldies Story un pārējām par padomu , mēģināšu visu.
Nu ar idesanu ir tā kā ja nepievērsu uzmanību tā pārtop raudāšanā.
Mums ir arī šūpuļkrēsls, kurā arī ja labs garīgais tad sēž un šūpojas , ja vēl uzlieku kādu krāsainu multeni vispār labi, bet tas arī ir īss brīdis labi ja sanāk aizmigt tajā krēsla tad pārlieku gultā un dabūju plus 30 minūtes. Viņš ēd 5x un pēc katras ēšanas un spēlēšanas ir 30 min miega ..
Ārā ja viņš guļ ļoti labi pat 2-3h bet nav balkona , pie vecākiem mājās jā izlieku ārā un guļ.

Es ļoti paļaujos uz to ka tagad viņš ir ļoti maziņš un viņam vajag lai viņu izklaide un visādi palīdz kad būs lielāks tad būs interese par apkārtējo pasauli un man būs vairāk laika tikai būs visu laiku arī jāskatās kur viņš rāpo bet ja nodrošina drošu apkārtni varbūt nav arī tas tik traki nezinu ...

Manam pie iemigšanas svarīgas ir šūpuļdziesmas, pieguļošs plediņš, kuru ar rociņām var paņurcīt. Lielo,biezo sedziņu viņš tā nevar saķert un esmu novērojusi,ka viņam prasās visu laiku kaut ko tajās rociņās. Tad man vēl gultā pie redelēm sakarināti visādi grabuļi pie kuriem acis "piesiet", kamēr vēl nenāk miegs. Ja, nu, kādreiz sakreņķējas kārtīgi, tad pieturu knupīti un vienkārši glaudu vaidziņu un mierīgā balsī saku kušš,kušš. Ilgi nav jāgaida kad acis aiziet uz riņķi un vecītis noplīst.
Vienīgi ir tā, ka manējais jau kopš aptuveni mēneša vecuma pats vairs negrib rokās gulēt. Tā kā tāda aijāšana uz viņu atstāj pilnīgi pretēju iespaidu par ko man ir neliels šoks. Kādreiz šķita, ka visi bēbīši dievina rokās aijāšanu,bet manam riebjas.

Nedaudz pazīstama situācija.. :D

Par to, ka tev bija depresija un VD - pati vainīga! Tā ir nolaidība pret sevi. Es šobrīd negribu tā teikt ieknābt vai kā savādāk kaut ko baigi pārmest, bet, meitene mīļā, atpūsties arī ir jāmāk! Nedrīkst sevi novest līdz tādam stāvoklim! Netīrie trauki un putekļi pagaidīs. Miegs, miegs, miegs un vēlreiz atpūta un miegs - tas ir tas, kas bija tev primāri visnepieciešamākais pirmajos mēnešos. Žēl, ka tavi tuvinieki to nesaprata un nepiespieda tevi atpūsties un gulēt, uzņemoties maksimālas rūpes par zīdaini vismaz pirmās nedēļas...

Tavs bērns izklausās līdzīgs manam puikam. Naktī guļ labi, bet līdz ar to, dienā kādas 3x miega reizes pa kādām 45 minūtēm. Citreiz ilgāk, bet tas reti. Par diendusu - varu vnk aizmirst, jo man reāli vieglāk ir negulēt vispār, nekā tikt uzrautai no miega pēc 30 minūtēm. Būtībā jau arī īsti gulēt vairs neprasās, jo naktis guļu normāli.

Es reāli traki gaidu momentu, kad mazulis beidzot staigās un atradīs sev nodarbes pats. Es gan visu paspēju izdarīt, bet tas ir uz manu nervu rēķina - jo lai pabeigtu to, ko esmu iesākusi, nākas klausīties īdēšanā un čīkstēšnā, līdz brīdim kamēr pievēršos dēlam. Un tā skaņa, ko nākas klausīties dienas garumā, reāli dienas beigās sāk dot pa nerviem! (e) Un tā katru dienu viens un tas pats... :-P Taču man tas ir otrais bērns - tāpēc vēsā mierā dzeru no rīta kafiju, kamēr pie kājām viens īd.8-)

Man palīdzēja bounceris! Ļoti palīdzēja tieši pirmos 6 mēnešus. Bērns, kad negribēja gulēt uz grīdas, tad vnk labprāt sēdēja bouncerī man tuvumā un es varēju kaut ko padarīt, kamēr mazais vnk uz mani skatījās. Midzināju bērnu arī tikai un vienīgi bouncerī (diendusas), uz grīdas - ar vienu kāju šūpināju, pati tikmēr varēju dzert, ēst, lasīt. Un bērns tā iemiga un gulēja. Un es netērēju laiku šūpināšnai uz rokam, pārikšanai gultiņā utt. Līdz ar to - ieguvu laiku sev.

Nu un klasika - bērns paaugsies un arī laiks atradīsies. 4 mēnesi nav vēl nekas liels. Reāli par cilvēku sajutīsies, kad beigsi barot bērnu ar krūti. Tā vispārīgi runājot, par tādu dzīvi kā bija pirms bērna - vnk vari aizmirst! Tu tagad esi māte un pirmā persona sava bērna dzīvē - viņam tevis vajadzēs daudz un tikai tu būsi viņa mierinājums, pilnais puncis, sausais dupsis, smieklu avots, prieks, izklaide, siltums, sāpju remdētāja utt. Visi pārējie būs tikai īslaicīgie aizvietotāji ik pa brīdim. Tāda nu ir dzīve...

Manuprāt, cilvēkiem, kuriem ir tendence sirgt ar depresiju un VD, nav īsti tapis skaidrs, kas ir ar viņiem noticis. Viņi nespēj pieņemt realitāti un samierināties ar situāciju. Tas tā, tikai manas pārdomas... Var jau būt, ka kļūdos, taču tā sāk likties - normāli ir, ka organisms "atgrūž" realitāti, ja nespēj to pieņemt - cilvēks reāli sāk iet "sviestā". Tāpēc ietekums - mēģini izdzīvot izgaršojot visus grūtos brīžus ar izpratni, ka tas ir normāli un tas ir tāds periods. Nesteidzies "atgūt" iepriekšējo dzīvi! Neizdosies tāpat, jo tava dzīve nekad nebūs tāda kāda tā bija agrāk. Tas gan nenozīmē, ka nevarēsi atrast laiku sev, sportam vai citām nodarbēm, tas tikai nozīmē, ka tas viss izskatīsies un būs savādāk, ar citām prioritātēm priekšplānā. ;-)
Piedod par garo palagu! :-P

Bet viņš taču ir vēl mazs, un tas, ka māk padzīvoties 15min, ir jau ļoti labi. Ar laiku būs vieglāk-tici man!
Pēc katras paspēlēšanās paņem viņu pie sevis un laiciņu pamīļojieties, viņš uzkrās enerģiju un būs gatavs atkal padzīvoties. Un jā, ļauj nedaudz paīdēt, parādi ar balsi, ka esi līdzās, neskrien uzreiz un neķer. Ja sāk raudāt, tad gan neļauj saraudāties!

Bet vakaros, kad vīrs parnāk, Tev nav to 2 stundu sev?

UN TEV IR TIESĪBAS JUSTIES IZSISTAI NO LĪDZSVARA!!!!!NEKAUSIES TAJĀS, KAS SAKA, KA PAI ESI VAINĢA, KA DEPRESIJA UTT.
TEV IR NOTIKAS MEŽONĪGAS PĀRMAIŅAS DZĪVĒ TOMĒR.

Neons loti labi pateica to -tava dziive nekad nebuus vairs taadaa,kaada bija agraak!
Kaadreiz mees domaajam ,saaks staigaat, buus vieglaak-man ta bija nemitiiga staigaasana ,cekosana,ko tas mazais atkal "izracis" otraa istabaa ,un tad kad saaka skriet-vispaar!!!!
Vienmeer atceros,ka tas bija laiks,kad man iipasi patika rosiities ar maajas darbiem,jo tad likaas,ka es daru kaut ko veertiigu...Es laikam nekad nevareetu vienkaarsi seedeet pie gultinas taa mieriigi un veerot to savu mazo!Nemiera gars!:-D