Pārsliņa, Tu saki, ka tā ir normāla parādība, es Tev daļēji varu piekrist, jo pati arī esmu pārāk atslābusi, attiecībās virsroku ņem ērtums, taču es uzskatu, ka tā nevajadzētu būt, otra cilvēka dēļ ir jācenšas, lai viņš kopā ar Tevi būtu laimīgs, lai arī pati esi laimīga šajās attiecībās. Cilvēki ir dažādi, atsevišķiem vīriešiem gribas, lai viņu mīļotā normas robežās visu laiku ir tāda, kāda attiecību sākumā, jo tādu viņš viņu iemīlēja. Tā tikai mēs, sievietes, cenšamies pārveidot vīriešus "pa savam". Protams, ir arī tādi gadījumi, kā Tu minēji, ka krāpējs pats vainīgs (sagribējās jaunas izjūtas, paslīdēja kāja, kā, nu, kuram), kā arī bija Leo_leo gadījumā, tas man šķiet vairāk kā nepiedodami. Personīgi es nekādu krāpšanu nepiedotu (pat ja viņš ļoti nožēlo un šķiet, ka bez viņa nevarēsi, ceri, ka tas neatkārtoties, bet kāpēc riskēt ar cilvēku, kurš jau vienreiz ir Tevi pievīlis), var piedot, bet, manuprāt, ilgi tādas attiecības tāpat vairs neizvilktu, tāpēc, lai arī cik grūta un neiespējama dzīve šķistu bez otra cilvēka, labāk ātrāk tikt ārā no tādām attiecībām, sevis dēļ. Tāpēc es draugu laikus jau brīdināju, ja kaut reizi mani piekrāps, tās ir beigas; arī viņa nostāja ir tāda pati, viņš uzskata, ka krāpšana būtu necieņa pašam pret sevi, pret savu izvēli, ka izvēlējies mani.