Kā runāt par neko

123

Reģ: 29.12.2014

Laikam kā visur ir 2 galējības. Ir cilvēki, kuram jebkurā situācijā mute neturas ciet, bet ir, kas nevar vārdu pār lūpām dabūt. Es piederu pie tiem otrajiem....
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri jebkurā situācijā var runāt- runa ir tieši par "neko" runāšanu. Es tā nespēju, un tas man dzīvē traucē! Nevaru aizpildīt laiku ar runāšanu.
Lieki teikt, ka ar cilvēkiem, kurus ilgi pazīstu, man nav nekādu problēmu. Bet ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem es bieži nevaru atbildēt uz kādu, piemēram,joku, jo nevaru tik ātri izdomāt, ko lai saka. Pēc tam jau prātoju, ka varēju teikt tā un šitā..., bet tad jau sen ir par vēlu!
Rezultātā man dzīvē ir gana daudz pārmetumu, ka esmu iedomīga, nerunīga, pat nepieklājīga, kaut gan mani draugi mani sauc par ļoti pieklājīgu.
Njā- ne velti ir teiciens- nav svarīgi ko tu runā, bet kā tu to pasaki!

29.12.2015 11:31 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Klasika ir sākt runāt par laikapstākļiem... :D
Mazāk zināmam cilvēkam var apjautāties par to, ar ko nodarbojas un kā pavada brīvo laiku. Tajā pat laikā padalīties ar savām interesēm.
Laba tēma ir ceļojumi. Par tiem var saruna iegrimt dziļāk :)

Tad vēl ir opcija sākt sarunu par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.. nu tikai tā saaudzīgāk ar politiskajiem jautājumiem (lai nesanāk beigās kašķis) :)

Ja sarunas aiziet līdz skolas/studiju laiku piedzīvojumiem.. tad tās var ievilkties līdz rītausmai (un no smiekliem sāk vēders sāpēt) :D

29.12.2015 11:38 |

[Štanks]

5637

Reģ: 06.11.2013

Iesaku šad tad iedzert, aliņu, vīnu, to kas garšo un ir grādīgs ;).

29.12.2015 11:56 |

[Štanks]

5637

Reģ: 06.11.2013

Ka arī uzdāvini sev jaunajā gadā šito te, no rīta uzpildi un vienmēr ņem līdzi.

29.12.2015 12:00 |

black dress

1069

Reģ: 13.11.2012

Man liekas, labāk runāt neko, neka visādas muljkjības tīri parunāšanas pēc.

29.12.2015 12:20 |

[Štanks]

5637

Reģ: 06.11.2013

Man liekas, labāk runāt neko, neka visādas muljkjības tīri parunāšanas pēc.

Redzi, viena jau ir ierāvusi :D

29.12.2015 12:26 |

Harmony

1997

Reģ: 30.06.2009

Tā pati problēma šeit :D Par sev tuvu tēmu varu runāt daaaudz un dikti, bet gadās, ka kompānijā es nosēžu un neko nepasaku, ja nevienā brīdī nav iestājies klusums vai neviens nav pie manis vērsies. Galvenais ir atrast sarunu biedru, kas grib, lai tu KLAUSIES. Tad tiešām nav problēmu, tu tur klusēdama sēdi, kamēr tas otrs, kam muti nevar aizvērt, runā un runā, runā un runā. Un visi ir laimīgi :D

29.12.2015 12:32 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Bet vai tad jums nav interesanti vairāk kaut ko uzzināt par cilvēkiem, ar kuriem sēžat kompānijā? Man šķiet, ka pilnīga klusēšana ir gadījumos, kad persona nav sevišķi ieinteresēta..

29.12.2015 12:38 |

Azalea

2573

Reģ: 14.08.2013

gadās, ka kompānijā es nosēžu un neko nepasaku, ja nevienā brīdī nav iestājies klusums vai neviens nav pie manis vērsies

Jup!!! Es neesmu tas cilvēks, kurš par visām varītēm iesprauksies sarunās. Varu runāt,ja ir,kas klausās.

29.12.2015 12:39 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

Vāja enerģija 5tajā čakrā

29.12.2015 13:14 |

Deemons12

1586

Reģ: 28.06.2015

Es arī piederu pie otriem! :-D

29.12.2015 13:22 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Cormeum
Ja es tos cilvēkus redzu pirmo un vienīgo reizi vai ja tos cilvēkus redzu reizi vai divas gadā uz vienu vakaru, tad nē, man neinteresē viņu dzīve. Mani interesē tikai tie, ar ko iznāk biežs kontakts ikdienā.

29.12.2015 13:37 |

Unique

903

Reģ: 26.03.2009

Man atkal ir tāda problēma, ka teiksim nelielā lokā (teiksim 2-3 vai 4 cilvēki) varu mierīgi runāt par viskautko, vienalga vai cilvēks ir pazīstams vai nepazīstams, bet tiklīdz savācas lielāks cilvēku bariņš (teiksim 10 cilv) un nav svarīgi vai pazīstami vai nepazīstami, man grūti iesaistīties baigajās sarunās, jo parasti ir kādi 2-3 aktīvi cilvēki, kas non-stop runā un es jūtos kaut kā neērti spraukties pa vidam... Man pat zūd enerģija kko pūlēties pateikt vai pastāstīt un plusā vēl liekas, ka cilvēkiem tas vispār neinteresēs... :(

29.12.2015 13:43 |

Smiltniece

123

Reģ: 29.12.2014

Cormeum- Tu visticamāk būsi no tām, kas mani pieskaitīs pie tiem neieinteresētajiem.
Bet ir jau tā, ka kā te Harmony teica, ka ir tak situācijas,ka netiek jau pie vārda, jo runīgie visu laiku vārās- tiem jau vismazāk interesēs vai man ir ko teikt. Man ir burtiski jāķer izdevība, lai es varētu iespraukties sarunā, un bieži ir tā, ka kad es to daru, es palieku nesadzirdēta, kaut gan mana balss nemaz nav tik klusa.
Tad nu rezultātā, lai gan tēma man ir interesanta, es vienalga palieku tā nerunīgā un neieinteresētā un iedomīgā...

29.12.2015 13:43 |

Alexxa

7408

Reģ: 06.05.2013

ja tos cilvēkus redzu reizi vai divas gadā uz vienu vakaru, tad nē, man neinteresē viņu dzīve.

Kāpēc vispār ir reizi vai divas gadā jātiekas ar cilvēkiem, kuri neinteresē?

29.12.2015 13:44 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Man pašai ir sanācis būt klusākai pasākumos.. tiesa, valodas barjeras dēļ. Jo agrāk jo īpaši grūti bija noformulēt domu, tāpēc sakautrējos un nolēmu to paturēt pie sevis :)
Es zinu dažus cilvēkus, kas tiešām ir klusi, jo viņi vienkārši absolūti nav ieinteresēti.

Bet Tavā situācijā, ja pilnībā cilvēks netiek pie vārda, tad tas arī ir akmentiņš sarunbiedru dārziņā. Pasākumos bieži vien cenšos klusāku biedru iesaistīt sarunā.. kaut vai uzdodot vienkārši - un kādas ir Tavas domas? :) Tādējādi vismaz tiek pie vārda :)

29.12.2015 13:49 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Man ir interesanti komunicēt arī ar cilvēkiem, kurus redzu reizi gadā.. kaut reizi mūžā.. Bieži vien šādas sarunas rada pozitīvu pēcgaršu :) Protams, ja interese komunicēt nāk no abām pusēm :)

29.12.2015 13:51 |

Nikola.

2290

Reģ: 19.10.2013

Man nepatīk, ja piespiedu kārtā jāuztur saruna, labāk sēžu klusumā, nekā saruna par neko. Nē, mani neinteresē iepazīt cilvēkus, kurus satiec tikai varbūt dažreiz mūžā, ne jau speciāli es viņus satieku, bet nākas, ka esi vienā telpā, mašīnā ar kādu un šis kāds uzskata, ka obligāti jārunā.

29.12.2015 13:58 |

black dress

1069

Reģ: 13.11.2012

, nu gadās, nu:-P Ātri rakstīju.:-D

29.12.2015 15:22 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

kad nav ko teikt, bet klusēt neērti, es parasti uzdodu jautājumus. pārsvarā visiem kaut kā ļoti patīk stāstīt savus viedokļus :D

29.12.2015 15:27 |

Tigerrrr

329

Reģ: 29.12.2012

atrast sarunu biedru, kas grib, lai tu KLAUSIES. Tad tiešām nav problēmu, tu tur klusēdama sēdi, kamēr tas otrs, kam muti nevar aizvērt, runā un runā, runā un runā. Un visi ir laimīgi

Harmony, sasmējos :D
Bet jā, man ir līdzīgi kā Unique un Smiltniecei, ka kauns spraukties pa vidu, jo, pirmkārt, šķiet, ka manas domas un viedoklis nevienam neinteresēs, otrkārt, man pašai ir neērti, ka visu uzmanība būtu pievērsta man, lai gan man būtu, ko teikt, un tas cilvēkiem varētu šķist interesanti. Tik daudz reizes man ir gribējies iesaistīties sarunās, taču kaut kāda iekšēja barjera man to liedz darīt. Šķiet, nepārliecinātība pašai par sevi, to, vai spēšu ieinteresēt pārējos. Līdz ar to, ka tik bieži klusēju, man vispār ir grūtības izteikties un noformulēt skaidrus teikumus. Kā arī mani mulsina klusuma pauzes, ja saruna noris divatā.

29.12.2015 15:52 |