Vientuļniece 30gados

Sāc analizēt, kāpēc, kādu iemeslu dēļ tavas attiecības nav izdevušās - vaina vīriešos un viņu raksturos? Vai vaina pašā? Ja negribi vecumdienas pavadīt bez bērniem (gan jau kkāds vecis atradīsies), sāc rīkoties/ mainīties/mainīt apstākļus sev apkārt!
Un nē, tu neesi viena tāda.

Noteikti nees viena tāda, kam nav attiecību pie 30. Man ir vairākas draudzenes, kurām ir 30+, bet stabilu attiecību vai nu nav, vai arī nav bijušas vispār. Katram savs laiks :)

Man bija ilgas attiecības, kuras beidzās,jo otra pusīte krāpa, pēc tam sekoja citas attiecības, kuras neizdevās, raksturu neaderības dēļ,un šobrīd liekas, ka palikšu vecmeitās.

30 gados jau dzīve tikai sākas, jo tad ir izveidota karjera un var sākt pievērsties personīgajai dzīvei. Galvenais esi pašpietiekama un nekļūsti izmisusi, jo vīriešiem jau vajag to ko nevar dabūt(mednieka instinkts).:-D

30 gados dziive tikai saakas, satraukties varesi sakt pec 36 :)

Kādēļ tieši 36? Tavs vecums?

Nee, nav mans vecums, pec 36 dziive nebeidzas, bet taa ir robeza, kad jasak domat, ja ir velme tikt pie saviem berniem. Lai kaa negribetos, par biologisko pulksteni nevar aizmirst.

Esi neveiksminiece tikai tad, ja pati sevi par tādu uzskati. Ir cilvēki, kas šajā vecumā ir vieni un lieliski jūtas. Ja tevi tas neapmierina, kaut ko mainīt vari tikai tu pati.

Un ko teikt man? Es 25 gadu vecuma esmu vel nevainiga :-D It ka zinu, kur slepjas problema (esmu karjeriste, kura negrib lieki teret laiku attiecibam + personigas sapes gadu garumā, kad nevareju un negribeju nevienam atklaties), bet ari virieshi ir vainigi. :-D Ar izskatu man viss ir labakaja kartiba. Komunicet ar mani nav problemu. Man ir draugi gan virieshi, gan sievietes. Un tieshi tapec esmu daudz sasniegusi karjera, jo maku pareizi paflirtet un maldinat virieshus ta, lai man ir labums. Kad kads ir iepaticies, esmu raidijusi signalus, ka labprat ko nenopietnu gribetu, bet visi kaut ka nobistas. :-D Tapec nesaprotu cosmo problemas ar krapejiem, maukturiem, utt. Bet skadri zinu, ka vaina ir mani. Esmu parak uz karjeru versta. Nekad neesmu sapnojusi par berniem, kazam utt. Manuprat, dzive ir parak skaista un labaka ari bez ta visa, un tur laikam slepjas problema. Kad galigais izmisums pienaks, laikam kershos klat Tinder :-D

Es 25 gadu vecuma esmu vel nevainiga

Tas ir skaisti! Kad atradīsies lielā mīla.. gan jau arī kāzas un bērnus sagribēsi :)

Maukturs :D :D labs!

Man bija ilgas attiecības, kuras beidzās,jo otra pusīte krāpa, pēc tam sekoja citas attiecības, kuras neizdevās, raksturu neaderības dēļ,un šobrīd liekas, ka palikšu vecmeitās.

Tu peec 2 attiecibaam spried par to, ka paliksi vecmeita??? Beidz, atnaks vins, un kaa veel, man ir daudz pazistamas meitenes ap 30, kuras ir vienas, neveicas ar puishiem, kaut kadi randinji taa ka ir, taa kaa nekaa nav, bet jabiedz iecikleties uz to, atnaks arii tavs ;)

Nav ko baidīties no 30 gadiem ;) Visam savs laiks, gan viss nostāsies savās vietās.
Priekšā Jaungada ballītes un pasākmi, lai iepazītu arī jaunus cilvēkus :)

30gadīga, skaista sieviete bez bērniem ir tik reti sastopama! Tev īstais vecums izveidot dzīvi, kādu vēlies, kopā ar to, kuru vēlies. Nevis pakārtot visu kādam, kā lielākā daļa ir izdarījušas. Izvēlies sev līdzīgus večus, kuriem nav ģimenes vēl , un staigā pa randiņiem

Nu man gan neliekas, ka viss ir tik skaisti, ja līdz šim nav bijis nekas. Nu man apkārt nemētājas vientuļi forši vīrieši 30+, lielākoties visi ir aizņemti, precēti, ar bērniem. Vabūt tu pārāk uz to iecikējies?

Līdz 25 gadiem var sēdēt in gaidīt atnākam princi baltā zirgā (un lielākā daļa tiešām sagaida), bet ja ir jau 30 gadi, tad gan jāpiepūlas mazliet ir. Apdomā, kāda tipa personību tu sev vēlies, kādi jums varētu būt kopīgie hobiji un mēģini apgrozīties tādā sabiedrībā. Tas ievērojami palielinās tavas iespējas atrast sapņu princi.
Bet satraukties nevajag-zinu vairākus gadījumus, kad sievietes pēc trīsdesmit izveido ģimeni un vēl paspēj kļūt par daudzbērnu mammām.

Tieshi taa, kaa teica teika_spolite.
Satraukties un kert pirmo kam bikses 30 gados nav pamata, bet liidz 36 visam gan jabut noslabilizetam, jo pec 36 var visadi sanakt. Tomer Tev vel ir gadi, kuru laikaa vari to visu paspet.
Par 30gadnieku neesambiibu arii nav jasatraucas, jo pazinas pec 30 izskataas tik labi, ka pec tiem 30 apprecas, ar briviem forshiem puishiem, kuriem 30 vel nav. Nu, piemeram, man attala draudzene, kurai 33, appecejas ar puisi, kuram 25, tagad tik superiiga gimene, divi mazie :)

Man šķiet, ka tas nav tik vienkārši. Jāsaprot jau, kas neveiksmju pamatā tev bijis. Kad es analizēju savas neveiksmes, pati vien to biju nospoguļojusi, tās bija manas attieksmes vai rīcības, kas neļāva izdoties attiecībām.

Mazā pilsētā iespējas iepazīties ir mazāk. Bijušais sāk jaunas attiecības, sirsniņa sasāpējās. Neesmu uz to ieciklējusies, pagaidām ir 27gadi, bet laiks ātri iet, un gribētos līdz tiem 30satikt to cilvēku ar kuru veidot ģimeni. Bet nesanāk, un pa galvu maļas visādas domas.

roze5, nesatraucies, viss Tev būs, tikai pacietību ;)

Lūk, es arī desmit gadus pazaudēju attiecībās ar vīrieti, ar kuru cerēju, ka viss būs. Izšķīros pie trīsdesmit gadiem, un tad arī likās, ka nu tagad tādā vecumā esmu palikusi viena un pie sasistas siles. Pabiju pāris gadus viena, attīstīju un pilnveidoju sevi, veltīju laiku sev. Un tad pēkšņi uzradās lielā love :) Tagad man jau pāri trīsdesmit, ir jaunas attiecības un gatavojamies ģimenes pieaugumam