Veģetāriete esmu bijusi jau vairāk kā pusi dzīves. Gaļu pātraucu ēst ētisku apsvērumu dēļ jau diegan agrā bērnībā, vēlāk, pusaudža gados, ārsts mani pārliecināja par to cik šāda izvēle manam organismam ir kaitīga, informācijas tūkuma dēļ atsāku ēst gaļu. Kad saslimu ar mazasinību dažus gadus vēlāk, gaļu pārtraucu ēst tajā pašā dienā, kad uzzināju analīžu rezultātus. Ar dzelzs preperātu, vitamīnu, minerālvielu palīdzību uzlaboju veselības stāvokli, ieguvu nepieciešamo informāciju par sabalansētu uzturu un nekādu ar uzturvielu trūkumu saistītu problēmu nekad vairs nav bijis. Nekādus uztura bagātinātājus arī nav nepieciešamības lietot, analīzes vienmē perfektas.
Pa lielam ēdu tikai vegānu pārtiku, jo ne olas, ne piena produkti neprasās. Vasarā esmu 100% vegāne, ziemā, pēc uz kalna pavadītas dienas tomēr gribas to fondjū kopā ar pārējiem kādā restorānā izaudīt. Bet māās dzīvnieku izcelsmes produktu gandrīz nekad nav. Esot ciemos esmu pielaidīgāka (gaļu nekad neēdīšu, bet pienu un olas ēdienā ēdīšu, lai citiem dzīvi tik ļoti nesarežģītu).
Ādas apavus un somas neizmantoju, tam ļoooti pievēršu uzmanību, zīdu arī ne, bet šķiet, ka ir pāris vilnas zeķu no senākiem laikiem aizķēries. Cirkū 2x esmu bijusi agrā bērnībā, bet atceros to kā kaut ko ļoti nepatīkamu, vecāki arī stāsta, ka esmu bijusi apbēdināta un neesmu vairs gribējusi uz turieni iet. Zoodārzu arī neapmeklēju, bet pret dabas parkiem neiebilstu.
Draugu lokā ir gan veģetārieši, gan vegāni, gan visēdāji. Tuvāko draugu lokā veģetāriešu nav, bet pasākumos draugi visēdāji vienmēr piedomā, lai arī man būtu ko ēst. Problēmu nav.
Man patika jociņš par šo tēmu- Ja tik ļoti aizstāvat dzīvniekus, kāpēc apēdat viņu pārtiku?
Azalea, uz šo nenormāli "smieklīgo" jociņu man ir perfekta atbilde - es esmu veģetāriete nevis tāpēc, ka mīlu dzīvniekus, bet tāpēc, ka ienīstu augus.