Mācos tehnikumā , un ir puisis , kuram biju un esmu iekritusi sirsniņā . Varētu pattikt, ka bijām kaut kas vairāk par tikai ''kursabiedriem''. Arī man viņš ļōti patīk . No Septembra līdz pat Decembrim likās, ka tas ir tāds joks vai koju prikols, kad puisis nāca pie manis , rakstīja mīļas sms, stundās sēdējām kopā. Un tikai pēdējā nedēļā es sapratu, ka tiešām tas nav nekāds joks, kad tiešām puisis cenšās un grib ar mani būt kopā.
Tā nu sākās brīvdienas , dienas gāja , un vakar viņš uzraksta - ''Varu iepriecināt es vairs nemācīšos, jo braucu prom ...'':-( uz jautājumu ''Kāpēc?'' viņš atbildēja, ka man labāk nezināt viņa problēmas, un viņš uzskatot, ka viņam neesot vairs dzīves.. Tikai uzrakstija, ka gan jau atbrauks pie mums atvadīties ..
Tajā brīdī palika skumji, pat asaras nobira.:-(
Tad nu jautājums, ko jūs darītu, kā rīkotos? Kādu dāvaniņu dāvinātu , vai tomēr nē? ;-)
12
