Haha :-D:-D man arī ir slikts raksturs - saku ko domāju, ja kaut kas nepatīk tad arī neklusēju, esmu sarkastiska, viegli aizkaitināma, bet zini mani ir arī daudz labu īpašību - esmu uzticama, jautra un vienmēr palīdzēšu draugiem un tuviniekiem, ja būšu spējīga. Iesaku tev arī nevis domāt par slikto, bet vairāk izkopt labo. Jo godīgi sakot, pirms tam to nepieņēmu, cīnījos, apspiedu un beigās iedzīvojos veselības problēmās līdz pat slimnīcai ;-) mocījos ar slimību, kas izraisa galvassāpes smagā formā. Pirms tam regulāri no drauga klausījos kāds man slikts raksturs utt.. Iznācu no slimnīcas un pēc dažām dienām izšķīros un izvācos. Nafig man sevi mocīt!! Pēc 3 nedēļām bija klāt un lūdzās, lai glābjam attiecības un, ka esmu viņam svarīga. Pirmais ko pateicu - ka mans raksturs ir tāds kāds viņs ir, ka es NEKAD nebūšuu savādāka. Ka nevis man ir jāmainās, ja esmu viņam svarīga, jo es to burtiski nespēju un līdz kam mani tas noveda, bet viņam ir jāmaina attieksme un rīcība, ja izpaužas manā raksturā, kas negatīvs. Un līdz ko viņš pieņēma mani tādu kāda esmu, mans raksturs palika maigāks. Es vairs nestresoju, neesmu vairāk tik ļoti viegli aizkaitināma un esmu mīļāka :-)