Tikko noskatījos ievietoto linku uz diskusiju. Sīlis un Horens visu pareizi pateica, tikai Dombrava, kurš pats nekad mūžā nav smēķējis marihuānu, izlikās, ka saprot par ko runā. Labi, man pašai personīgi ir vienalga - esmu smēķējusi divas reizes mūžā pirms daudziem gadiem, ikdienā nejūtu nepieciešamību to darīt, taču tas, kas man nepatīk ir tas, ka mūsu valstī, kurā vīrs var nosist sievu esot alkohola reibumā vai kaut kāds morāls, atvainojos, kroplis nogalināt jaunu sievieti (es par konkrēto E.Pupiņas lietu) iedos (labākajā gadījumā!) 10 gadu cietumsodu, bet nereti runa iet par vēl mazākiem termiņiem, kuri pierāda to, ka par slepkavību nereti paliec tikpat kā nesodīts, taču tad, ja tiec aizturēts ar marihuānas paciņu kabatā, draud brīvības atņemšana līdz 15 gadiem. Tas, lūk, man šķiet absurds.
Tāpat Dombrava savu pozīciju attaisnoja ar to, ka nevēlas, lai cilvēki degradētos vēl vairāk, kas, manuprāt, bija tiešs spļāviens Nīderlandes un citu valstu, kurā marihuāna ir legāla, sejā. Ja viņaprāt visi marihuānas smēķētāji no tā degradēsies, tad sanāk, ka Amsterdamā jau sen visi būtu sajukuši prātā, lai gan patiesība ir tieši cita un Nīderlande ir viena no bagātākajām Eiropas valstīm un mums būtu daudz ko no tās mācīties.
Vismaz es uzskatu, ka alkohols (lielos daudzumos) ir vēl kaitīgāks, jo ne tikai noved pie baltajām pelītēm, agresivitātes, slepkavībām, bet arī pašnāvības mēģinājumiem un nereti pie nāves, taču, tuvojoties Jāņiem, TV ik pa divām minūtēm tiek reklamētas alus četrpakas un 24-pakas tādā veidā reklamējot nāvējošu atkarību, kamēr runas par marihuānu tiek izslēgtas pilnībā.
Manuprāt, to visu varētu skaidrot ar to, ka Latvijā cilvēki vispār joprojām ir ar PSRS laika domāšanu. Ja jaunieši un pieaugušie līdz +/-40 gadu vecumam vēl atbalsta attīstību un iešanu līdzi laikam, vecākie nereti (es nerunāju par visiem!) joprojām nespēj pieņemt to, ka pasaule mainās. Un tas, diemžēl, nav tikai sakarā ar šo tēmu, bet nespēju pieņemt atšķirīgo kopumā - nekad Latvijā, atšķirībā no, piemēram, Anglijas, nebūs tā, ka bankā varēs sēdēt cilvēks ar tetovējumu uz kakla vai pasta nodaļā strādāt panks ar grebeni. Nemaz nerunāšu par tādām lietām kā seksuālās minoritātes, cilvēki ar citu ādas krāsu utt. utjp. Latvieši nespēj pieņemt "atšķirīgos" un tas, diemžēl, nereti man rada sajūtu, ka patiešām dzīvoju Padomju Savienībā vai kādā valstī, kura ir tik tālu no realitātes un dažādības, ka joprojām nespēj saredzēt tās sev apkārt, visus mēģinot ievietot kādā konkrētā rāmī.
Atvainojos, aizmaldījos prom no sākotnējās tēmas, gribējās tikai izteikt savas domas nedaudz plašāk kā savā iepriekšējā komentārā.