Es domāju, ka šāda rīcība ir attieksmes parādīšana. Nav jau jāgrib dāvana, bet attieksme, ka esi gaidīts, ka par Tevi atceras, var jau nedāvināt vispār neko, bet no sirds apsveikt Ziemassvētkos, ja tiešām ir uzskats, ka nav jādāvina dāvanas. Tā sāls jau nav lietā vai tās vērtībā, bet gan tajā, ko dāvinātājs vēlas pateikt ar šo lietu. Acīmredzot drauga ģimenei nav ko teikt autorei..
Ko es.. Arī būtu apvainojusies, jo būt negaidītam ciemiņam ir tiešām briesmīga sajūta. Tomēr piekrītu jau iepriekš izskanējušajam diplomātiskajam variantam, ka ir vienkārši neitrāli jāturpina tikties ar radiem pāris reizes gadā, dāvājot kaut ko simbolisku un vienkārši neiespringstot par to, ka kādam arī nepatīc. Es domāju, ka katram ir cilvēki kas nu vienkārši nepatīk un tur neko nevar izdarīt, tikai daži spēj to normāli paturēt sevī, bet kādam patīk izrādīt. Ieteiktu nopietnu sarunu ar draugu un abiem kopā izlemt, kā rīkoties!