Vecmamina

Nu bet loģiski ka vecam cilvēkam tie uzskati atšķirsies, tas nu nebūtu tas trakākais. Galvenais jāskatās vai tā pamācīšana utt. neietekmē slikti bērnu. Tomēr domāju ka ļoti lielu skādi nenodarīs tas ka pamācīs kāds arī ko savādāk.
Daudz trakāk būtu ja bērnam mācītu par reliģijām vai to ka citas ādas krāsas cilvēki ir slikti, bet saistībā ar spēlēm es domāju ka tas ļoti slikts nevar būt.

Kaitināt jau tas viss protams ka kaitina, bet nu pa lielam svētā miera labā labāk to neteikt kamēr netiek pārkāptas kādas striktas normas.

striktas normas jau pārkāptas nav,mes ar viru jau vērojam ko vina dara!

Nu tad jau viss būs ok. Nav jau viņa kaut kāda neriktīga arī, vienkārši viņa gan jau bērnu māca tā kā kādreiz savus bērnus mācija :) Kā ne kā ja jau draugs(cik saprotu viņa mamma) normāls ir izaudzis tad jau neko galīgi greizi arī nav nošāvusi :D Un kļūdas tiešām pielaiž visi vecāki, lai kā censtos.
Varbūt tā nepatika tomēr vienkārši ir tāpēc ka tā ir vīra māte :D

Nu piemēram ,es nevarēju viņai ieskaidrot ,ka noteikta vecuma bērniem ir normāli bāzt mute visādas lietas,bet vina man gribēja iegalvot ,ka viņas organisma trūkst vitamīnu., un tādas visādas lietas.Mana mamma atkal uzskata ,ka bērns visu laiku ir javakte ,un tik man diktē-skaties bērnu,skaties bērnu.nu bērnam tak ar vajag savu atelpu ,nevis visu laiku viņu verot.pieskatit jau es skatos visu laiku,bet nu vina pat neļauj galvu pagriezt uz citu pusi.

Sesilla Nu nevajag tad varbūt censties skaidrot, bet gan atrast kādu pamatojumu kas pasaka kāpēc tavā gadījumā bērns to dara lai pamatotu savu variantu.
Bet nu cik mātes tik viedokļi, katram jau tomēr ir savs variants un piegājiens.

Man sāk likties ka drīz vajadzēs grāmatas par to kā bērna audzināšanas procesā tikt galā ar vecmāmiņām :-D

Ja ,vecmāmiņām vajadzētu vecmāmiņu skolu! Ka nekaitināt vedeklas!

Nu tā jau gan nevajag teikt (t) Vienkārši varbūt vairāk jācenšas to vīra māti uztvert vairāk kā savu māti tik piesardzīgi. Pa lielam, labāk pa labam nevis pa sliktam.

Es jau saprotu,ka vina grib labu,bet nu mana dzīves uztvere liela mēra atšķiras no viņas uztveres.

Tieši tāpēc bērnam jābūt ap dažādiem cilvēkiem, lai spētu arī būt pēc iespējas atvērtāks un saprotošās ar visiem.

Bet nu ok, tur tad izklausas ka vairāk ir nevis problēma bērnam ar vecmāmiņu, bet drīzāk mātei ar vīra māti (t)

Sesilla, pilnībā Tevi saprotu, man ir pilnīgi tāda pati situācija ar manu mammu, tik atšķirībā, man jau ir trīs bērni. Kad man bija sākumā viens bērns es vēl cietu un pacietu, bet tagad... ar trijiem bērniem tas vairs tā nav. Man ir savi noteikumi un audzināšana. Sapratusi viņa to nav. Bēdīgi, bet es vairs viņu pie sevis neaicinu. Situācija ir strupceļā.

Manâ izpratnē vecmāmiņa ir tā mīļā, jaukā omīte, kas ada vilnas zeķītes mazbērniem, vienmēr viņus uzņem ciemos ar siltu smaidu uz lūpām, lutina viņus, nereti pārēdina..

+
Arī manas vecmāmiņas tādas bija. Būtībā viņas abas bija ideālas vecmāmiņas, vislabākās atmiņas ar viņām saistās. Ja man būs bērni, arī viņiem būs lieliskas vecmammas.
Slikta vecmamma manuprāt ir tāda, kas māca saviem bērniem, kā jāaudzina bērni un pārlieku jaucās viņu dzīvē.

Varu piekrist, man ir problēmas ar savu mammu. Esmu vienīgais, pāraprūpētais bērns. Mamma joprojām savā vecumā ir ar viena bērna vecāka domāšanu. Un kad atbrauc, tad grib audzināt mani ar vīru, bet mazbērni, vispār pēctam. Un, jā. Uzbāžas ar reliģiju. Liek uzreiz slēgt iekšā kristīgo radio, krīt ceļos, dzen prom ļaunos garus. Murgs.

Vecmāmiņai vēl ir arī, nav oficiāli diagnosticēts, manuprāt, bipolārajiem sindroms, straujas garastāvokļa svārstība, reizēm pat ar neadekvātu reakciju, histēriju. Fanātiski reliģiska. Un tagad pasakiet, ko lai es daru ar šādu vecmāmiņu?

Parasta Tādu vecmāmiņu gan ir jauzrauga un jātur tomēr arī drošā distancē no bērniem, bet autores gadījums tomēr tieši tāds neizklausās gan . .

Piekrītu. TAs, autorei, mierinājumam, ka ir vēl trakāki gadījumi.

Parasta, žēl, ka tev pašai ir tik sliktas attiecības ar mammu. Taču ja ir tik traki, ka galīgi nevari panest viņas tarakānus, tad izvairies bieži kontaktēties. Reizi vai pāris reizes gadā jau vajadzētu aizbraukt ciemos tik un tā- apsveikt svētkos, lai bērni zina, kas ir viņu vecmamma, sakost zobus un pieciest dīvainības, izdomāt kādu interesantāku kopīgu nodarbi, piemēram, apmeklēt kādu kopīgu pasākumu, lai nevar ar kristīgo radio vai lūgšanām pa vidu iemaisīties un laiks būtu pēc iespējas patīkamām emocijām piepildītāks.
Jau laicīgi sevi noskaņot uz neuzvilkšanos. Un gan jau būs labi. :)

Miss Joker, paldies Tev par mazo viedokli, ka vecmāmiņa jādistancē no bērniem. Jo man tomēr grūti atzīties, ka mana mamma ir savādāka un pat nevēlama. Ka es tāda ļaunā, neļauju ar mazbērniem tikties. Bet mums jau ir bijis pietiekami konfliktu, lai tas būtu pareizākais risinājums. Diemžēl.

Savus bērnus labprāt uzticēšu vecmāmiņām. Galu galā mani un 2.pusīti viņas kaut kā ir izaudzinājušas par cilvēkiem :D

Ar mani bērnībā pārsvarā pavadīja laiku omīte. Viņa bija ļoti stingra.. bet vai tāpēc es viņu mazāk mīlētu? Nē! :) Mamma arī ar viņu neesot strīdējusies audzināšanas jautājumos :)

Skarlet. Tieši lielākie, kopīgie pasākumi, radu lokā, to vē es pieļauju. Bet arī smagi, visiem viņa grib sludināt Patiesību. Smags cilvēks. Vecākajam bērnam mazliet jau bail no viņas.

Nu tāds gadījums ka Parastai man nav,bet nu katram jau savas situācijas.