Šodienas mazo klašu skolnieki nesēž visu dienu skype. Man tuvos rados ir daži piemēri, kuru dienaskārtību es zinu ļoti labi. Nevienam no viņiem internets nav atļauts vairāk kā stundu dienā. Nevienam nav smart telefona. Jāpiebilst, ka šie bērni ir no turīgām ģimenēm, kurās ir pa 2 bērniem. Neviens viņus neapbižo skolā tikai dēļ tā, ka bērns pēc skolas apmeklē pulciņus un vizinās pa paglmu ar velo, nevis sēž netā. Visi klasesbiedri dzīvo +/- līdzīgi. Smietos, ja tie bērni neprastu ar šīm mantām apieties un tās viņiem nebūtu pieejamas vispār.
Kas attiecās uz ģimenēm, kurās ir vairāk kā 3 bērni, diemžēl sabiedrībā radies iespaids, ka šīs ģimenes noteikti būs nabadzīgas un skaitīs katru kapeiku, kas ne vienmēr tā ir. Zinu ģimeni ar 5 bērniem, kur vecākajam 3, mazākajam 2. Visi gan paēduši, gan saģērbti, gan normāli skolā palaisti un jā, tiem vecākiem pietiek visam.
Tajā pat laikā, atverot facebook, man katrs trešais timeline posts ir ar lūgumu pēc Ziemassvētku brīnuma - ziedojiet to, šito, kaut ko vēl.
Ok, es varētu saprast, ka cilvēkiem vajag kaut ko - saplīsis ledusskapis un nav tik drīz pieejami līdzekļi, lai to sagādātu, vai kas tāds. Bet tur pilns ar vientuļajām mātēm, kam 4 bērni jau ir, gaida piekto, kur tētuki tiem bērniem, nav ne jausmas, bet bērniem nav ko vilkt mugurā, pat mēbeļu ģimenei nekādu nav, arī ne virtuves piederumu. Nekā nav. To gan es nesaprotu. Kā var būt 4 bērni ar mazu vecuma starpību, bet mazajam nekas nepalikt no vecākajiem? Kā var būt tā, ka nav ne dīvāna, kaut viena uz visiem, ne virtuves piederumu? Tur jāsāk domāt, kas mammītei galvā darās, kā pie tādas situācijas vispār nonāk? Nez kāpēc to nekad nestāsta - rāda tikai bēdīgu bērnu bildes un prasa, prasa, prasa... Bērnus žēl, tas gan.
61
