Sabiedrība un daudzbērnu ğimenes

3 ir OK, bet 5 un uz augšu.... Diemžēl, bieži vien lielā mīlestība pret bērniem beidzas ar diezgan lielu nabadzību un asarainām intervijām presē.

Ja vari nodrošināt, taisi augsa kaut 10!

Ne pa tēmai, bet zinu 32 gadīgu sievieti, kura nupat dzemdējusi 9.bērnu :D

Atkarigs no ta kaa berni tiek aprupeti, ar bernu skaitu ka tadu problemu nav, ar aprupi gan ir. Cepuri nost to gimenu prieksa kur berni ir aprupeti, savukart uz tiem kas bernus neaprupe skatos loti skiibi. Tapat loooti nepatik cilveki, kuri nepartrukti zelojas ar gruto dzivi, nespeju samaksat rekinus un tada gara. Maniem vecakiem bija gruts perids, kad majas vela rudeni nebija elektribas, neko siltu est uztaisit tapec nevareja, bet neviens nekad nezelojas.

Ja tā ir nabadzīga ģimene, tad attieksme nav īpaši saprotoša, bet, ja tāda, kas spēj pavilkt, tad parasti priecājas, ka kāds vēl ražo.

Cukurvāvere
Cik gados vina saka? :D

Es zinu vienu, kam 34 gadu vecuma ir 7 berni.

Jahves liecinieki?

It kā būtu jau jābūt pozitīvai attieksmei laikā, kad visi kauc par demogrāfijas problēmām.

Man kā mūsdienīgai sievietei mazliet nav saprotama šāda apsēstība ar bērnu daudzumu, bet pieļauju, ka tiem cilvēkiem ir izteiktāks mātes un tēva instinkts (nerunāju par tiem, kas vairojas netīšām).

Manuprāt, visa tā daudzbērnu ģimeņu nepieņemšana no sabiedrības puses izpaužas tāpēc, ka tiešām novērots, ka 3+ bērni ir nabadzīgās ģimenēs, kur knapi tiek vilkti gali kopā, bet bērnu dzimstība tik turpinās. Līdz ar to jāmaksā pabalsti utt.

Lielākā daļa man zināmu gadījumu ir, ka +/- nodrošinātām ģimenēm, kas aprūpē un pienācīgi savas atvases nodrošina, ir maksimāli līdz 3 bērniem. Visas man zināmas ģimenes, kur 3+ bērni ir t.sk. nelabvēlīgas ģimenes. Protams, tas nav visiem, bet tomēr tendence ir novērota..

Piekrītu meksikankai.

Attieksme pret konkrēto ģimeni atkarīga no tā kādu šī ģimene pati rada.
Diemžēl masu mediji parasti daudzbērnu ģimenes pasniedz kā čīkstošas, pīkstošas, īpašu attieksmi un pabalstus pieprasošas, kas arī vairo ne pārāk pozitīvu kopējo viedokli sabiedrībā. Bet noteikti ir daudz tādu ģimeņu, kas veiksmīgi paši audzina bērnus un nežēlojas, tikai parasti šīs ģimenes paliek nemanāmākas.

Es apbrīnoju daudzbērnu ģimenes (par nelabvēlīgajām cits stāsts)! Tas ir milzīgi liels darbs un pašaizliedzība!
Mēs jau kādu laiku gudrojam, ka varētu vēl vienu bērniņu, bet tad tas mūs uzreiz ieceļ biedējošajā daudzbērnu ģimenes statusā :D, kā arī mani dikti baida, tas, ka ar trim bērniem galā netiktu, ka nespētu dot to, ko dodu saviem puišiem, ka neprastu samenedžēt utt. karoč, tarakānu ballīte manā galvā :D

arieta, un ja nu atkal dvīņi ? :D

Es arī domāju,ka negatīva attieksme rodas tieši no tā, ka čīkst un pieprasa. Cik bieži ir dzirdētas frāzes - es esmu 6 bērnu māte, mums nav ko ēst! Nu bet tad tak jāpadomā ar galvu,ne citu vietu - ne jau viņi visi 6 pēkšņi uzradās..
Bet savādāk - ja var un grib un visus var izbarot, tad kāpēc lai kādam būtu pretenzijas..

Mežāze, nāktos tikt galā :D

Mana sieva ir no daudzbērnu ģimenes ( 9 bērni)
Kad bērni bija mazi, ģimenē bija ļoti labas un mīļas attiecības visiem. Arī tagad, kad visiemir savas ģimenes, attiecības ir labas. Protams gadās kādas neaparašanās vai strīdi - kā jau lielai radu saimei, bet kopuma viss labi.
Neviens nav aizgājis neceļos, ne nodzēries, ne notiesāts.

Manai krustmātei ir 5 bērni. Par laimi šis ir gadījums,kad cilvēki gan finansiāli var to atļauties,gan rūpējas par bērniem.Krustmàtei pašai ir 2 augstākās izglītības un labs darbs,tā kā viņa tik tiešām ir baigais malacis.Tomēr es tā negribētu-vienā skriešanā.

Es apbrīnoju tās ģimenes, bet vienlaikus laikam dziļi sirdī nesaprotu... Man šķiet, tādiem vecākiem vispār nākas nolikt savu dzīvi malā un pakārtoties tikai bērnu vajadzībām. Un īstenībā nesaprotu arī finansiālu iemeslu dēļ. Varbūt esmu pārāk patērnieciska, bet man patīk komforts, ērtības, un man šķiet, ka jau viens vai divi bērni prasa ievērojamus līdzekļus. Būsim godīgi - bērns grib trenēties kādā sporta veidā vai dejot modernās dejas - tam vajadzīgi lieli līdzekļi. Nākas daudz ko bērniem atteikt. Kaut vai drēbes maksā daudz, ja nepērk lietotas. Dzīvojamā platība vajadzīga adekvāta utt.

priecājos, bet tikai tādā gadījumā, ja tie bērni ir plānoti/vismaz gribēti, tiek kārtīgi nodrošināti un ir mīlēti.
Bet zinu arī tādas ģimenes, kur tiešām žēl bērnu, jau esošo, jo ģimenei vēl arvien turpina pievienoties jaunas barojamas mutes..

man paziņu lokā ir divas tādas lielas, skaistas, pārtikušas ģimenes ar 5 bērniem. vienmēr prieks iet ciemos, prieks skatīties viņu bildes. vienā ģimenē tētis strādā, mamma ar bērniem, otrā abiem vecākiem ir diezgan sarežģītas un labas karjeras izveidotas. man kā vienīgajam bērnam arī ir sapnis par ģimeni ar 3-4 bērniņiem :)