Kā likt puisim saprast, ka man viņš ļooooti patīk?

bet nekā nekas nesanāca, jo esmu sasodīti kautrīgs

Pag tu esi puisis?

Ja tu viņam patiktu, jau sen būtu uzsācis kaut mazliet izrādīt simpātijas. Aizveda tevi, jo ir izpalīdzīgs kaimiņš, nevis tevī slepeni iemīlējies. Nekādu simpātiju pret tevi šajā aprakstā nevar redzēt, vienīgi to, ka esi ļoti samīlējusies (ja esi meitene) un redzi to kā nav. Tas, ka viņa acis nereti pārskrien kaut kur garām tev nav nekādu simpātiu rādītājs, tikai tas, ka viņs varbūt ierauga, ka tu uz viņu skaties. Sorry, ka tik skarbi.

Kautrīga* automātiskais kļūdu labotājs

Aizvešana no viņa puses nu gan nav izpalīdzīga kaimiņa būšana, tik daudz gan pazīstu, lai zinātu, ka tāpat vien, par "kaimiņu būšanu" viņš to nedarītu, jo arī ir pārāk kluss un kautrīgs.

Un kāpēc lai kluss un kautrīgs puisis nevarētu būt arī izpalīdzīgs? Tas, ka viņs ir kautrīgs nenozīmē, ka viņs nevarēja aizvest tevi, gribu tikai teikt, ka tas nu galīgi nenozīmē to, ka viņam ir jābūt obligāti pret tevi simpātijām. Ļoti atgādini manu draudzeni skolas laikā, kas tieši tāpat domāja par savu simpātiju. Lai arī ir tā, ka es domāju, ka tur nekādu simpātiju no viņa puses nav, neuzzināsi to, ja nesāksi ar viņu komunicēt. Pagaidām pēc tava stāstiņa, tiešām nav nekādu simpātiju, bet ja sāksi ar viņu runāties, nav jau uzreiz jāsaka, ka mīli viņu, vienkārši par kādu viņam interesējošu tēmu kaut vai veikalā kad viņu satiec, paprasi palīdzību utml. Ir tik daudz iespēju iesākt ar viņu sarunu itkā nejauši. Un tad jau ar laiku redzēsi patīc vai nē viņam ;)

Neteicu, ka viņš nav izpalīdzīgs. Ir. Bet tik daudz, cik viņu pazīstu, kā jau teicu, tā nebija vienkārša kaimiņu būšana

Biju cerējusi, ka cilvēki būs atsaucīgāki tad, kad tiešām ir vajadzīgs padoms :-/

Uzsāc sarunu par ikdienišķu tēmu, neizrādi, ka esi iemīlējusies, izturies jauki un pavēro viņa reakciju. Ja skolā vai uz ielas paiet garām, pasveicini, pasmaidi vai vislabāk atrodi iemeslu kaut ko pajautāt, lai tādējādi uzsāktu sarunu.

Pieej pie viņa klāt.. pasaki vēlreiz paldies par to, ka viņš toreiz izlīdzēja un aizveda mājās :) Ierosini iedzert kopā tēju vai kafiju ..kaimiņi galu galā :D
Tālāk vēro viņa reakciju un sekojošās aktivitātes :)

Pusaudžu mīla, kompleksainie tīņu gadi. Vienmēr izvelētās objeks ir dieva vietā, kamēr patī jūtās kā pēdējā lūzere, kārtējās vilšānās utt. Pirmkārt , pašnovērtējms jāsakārto- un pēc tam jāiepazīst izvēletais objeks, varbūt, ka nemaz tik foršs viņš nav. Varu iedomāties, ka nebūs viegli, bet puišus vienmēr piesaista pašpārliecinātas meitenes, un netikai pārstaj siekaloties ap viņu, bet ari mazāk domāt, jo iemīlēts bez pret mīlas ir neveselīgi. Ja gribi lai viņs kļūst ieinteresētsk, pārstāj uzmācīgi blenzt un vēlams, arī domā par vinu mazāk.

Cik mīļi, atceroties sevi šajā vecumā :-)

Jums nav klases vakaru vai skolas balles kur nepiespiestā gaisotnē ar viņu tā teikt patusēt?

Pasākumi jau pa retam ir, bet problēma ir tā, ka es esmu klasi zemāk, un tādās reizes viņš ir kaut kur pazudis un vispār tikai pāris reizes parādās, tāpēc tādi varianti nesanāk.

Sveikas meitenes!
Ir pagājis diezgan ievērojams laiks, taču vēlējos padalīties ar šīs tēmas iznākumu. (Rakstu gan no cita profila, jo vecajam tika aizmirsta parole)
Stāsts iesākās ar to ka ļoti baidījos rakstīt savam "sapņu puisim" kurš nu jau ir mans bijušais. Godīgi sakot, lasot un atceroties pašai sanāca smiekli par to cik naiviņa esmu bijusi vēl pavisam nesen. :-D
Tā nu lūk, toreiz tomēr saņēmu drosmi un uzsitu šim vienu ziņu vēlu vakarā, kad bija garlaicīgi un kā reiz redzēju ka arī viņš neguļ. Tā nu uzrakstīju to klasisko "čau" bet atbildes tajā vakarā nebija. Baidījos ka salaidu visu dēlī un nevajadzēja rakstīt, taču tomēr no rīta atbildēja. Biju starā. :-D tā nu sākām čatot un iepazīt viens otru, pēc pāris dienām izgājām ārā pabraukāties, parunājāmies un bla bla, kā jau tas viss parasti notiek. Sākumā jau tā atturīgi, bet tad viss tā pēkšņi notika, ka attapos tikai tad kad "klusais, jaukais un kautrīgais" čalis jau bija paspējis saskalot man smadzenes ne pa jokam. Nu es ceru, jūs saprotat ko es ar to domāju. Tā man tā ziema pagāja, aukstajos vakaros "dalot ar nulli". Zinu ka kāds jau šo visu nosodīs, bez tā jau neiztikt, bet bez tā arī nebūtu nemaz īsti nekā ko stāstīt, vai ne tā? Kāda tad vispār jēga? Lai nu kā, tā mēs kādas nedēļas divas pa kluso satikāmies un sarakstījāmies. Tad jau sāka klīst tās trakās baumas, kā jau vienmēr. Lai gan viss tika diezgan rūpīgi slēpts. No kurienes visi to uzzināja, tā arī neviens nesaprot. Aizdomas jau ir, bet par to labāk ne. Tālāk pienāca tā diena kad šis paziņoja ka vairs nevar turpināt tā un ir jābeidz tas viss un bla bla. Trieciens bija un kā vēl, atceros kā aizgāju mājās un psihoju :-D:-D bet tieši tajā pašā vakarā atkal satikāmies lai itkā parunātos, taču tā vietā vienkārši sēdējām un klusējot vērojām viens otru. Nu dien neērti. Tā arī līdz galam nebeidzām tās neīstās attiecības. Turpinājām atkal čatot un satikties, joprojām pa kluso. Pāris reizes kopā patusējām pie draugiem, bet bija noteikums, tā lai viss pa kluso, kas man nemaz nepatika, taču mīļā miera labad piekritu un neiebildu. Tā nu gāja mums tā ziema. Pēc laika atkal šis paziņoja ka vairs nekā nebūs un es kā muļķe atkal centos saprast kas noticis. Labi, tā arī nesapratu. Tad. Un nu, kad biju jau gandrīz tikusi pāri tai sāpītei, šis atkal uzradās jau jautāja vai nevaram satikties. Un ko es? Kā muļķe piekritu. Protams. :-/ Un vuolā. Atkal vecais stāsts turpinājās tikai šoreiz itkā "tikai draugi" tikai viss tāpat kā iepriekš. Nu labi, kas tad man, vismaz nav mājās jāsēž. :-P Tā nu ievilkās viss līdz pavasara vidum, apmēram. Tā nu lūk atkal viss beidzās, tikai nu pa īstam, jo man pašai viss jau bija līdz kaklam. Pēdējais piliens bija tas ka itkā es esot vainīga ka visi visu zina, lai gan cieši turēju mēli aiz zobiem. To nu saku godīgi. Lai nu kā, tas arī bija viss. Slepenās attiecības beigušās, vairs nekādu tikšanos un vairs nekādu čatu. Skumji, bet labāk tā nekā mocīties vai ne? Skolā redzējāmies, sveicinājāmies kā vienkārši paziņas vai kas tamlīdzīgs, sirsniņa jau sitās, kuram gan nesistos.. Bet bija jāsamierinās kā ir. Biju sapratusi ka viņš ir kretīns un nav pelnījis manu uzmanību. Centos tikt tam pāri. Vienu dienu, skolas beigās šis piedāvājās piebraukt pie manis. Pat nesapratu kur man bija prāts piekrist. Paldies dievam, laicīgi atteicu. Cik nu laicīgi, kad draugs jau stāvēja uz mana sliekšņa. Haha. Muļķīgi sanāca, bet labāk tā. Tad nu pienāca tas jaukais un superīgais izlaidums, kurš starp citu, bija mums kopīgs. Un jā, nav par tēmu, bet tas bija neatkārtojams! Tas tā. Izlaidumā uzlaidām vienu deju, tas arī viss. Vairs nemaz neesam runājuši, neskaitot to parasto sasveicināšanos nejauši satiekot. Tā nu tas notika. Izlaidumā un pēc tā tuvāk sapazinos ar ļoti, ļoti jauku cilvēku, kuru biju uzaicinājusi. Pēc izlaiduma tikāmies un tiekamies vēl joprojām, taču tagad protams esam daudz tuvāki nekā tad. Nekad nevarēju iedomāties ka kāds var būt tik jauks pret mani. Ceru ka tas tā arī turpināsies. Cenšos kā varu lai atkal nepieļautu tās pašas kļūdas kuras pieļāvu tajā nelaimīgi laimīgajā ziemā. Zinu, ka arī pati biju pie vainas ka viss pavērsās tā. Bet nu ko tur vairs. Priecājos ka tas tā notika jo iespējams citādāk tagad nebūtu laimīga ar citu. Arī viņam pašam tagad jau ir cita meitene. Ak jā! Piemirsu! Mazliet samuldēju, biju gan runājusi ar viņu, tas bija telefona zvans vēlā naktī, protams, no viņa. Vasaras beigās. Piedāvājās satikties, bet tā kā negribēju atkal palikt par muļķi un esmu uzticīga, protams pašuvu. Turklāt zināju, ka viņam jau ir meitene. Dzērumā zvanīt bijušajai taču ir normāla kretīnu parādība, vai ne? :-D Un paga.. Meitene viņam bija jau vasaras vidū, to es zinu, taču zvanīja viņš man tikai vasaras beigās. Tādā gadījumā sanāk, ka viņš bija gatavs viņu čakarēt un krāpt.
Lūk, kādi izrādās tie jaukie puiši skolā! :-D
Atvainojos ka tik garš stāsts, vienkārši vēlējos padalīties ar savu pieredzi lai vēl kāda neiekristu tādos pašos tīklos kā es. :-)

Heh, tik pazīstama situācija :D Ak šī skolas romatjika :D

Es tik nesaprotu to slēpšanas faktu (t)

Izskatās, ka tev ar to puisi bija vienkārša draudzība. Un kas tur slikts? Vai tad, ja kādam ir īpašā meitene, viņš ne ar vienu citu pat vairs runāt un satikties nedrīkst? Turklāt, tu jau pati pēc viņa tiecies. Viņš uzreiz tev atteica.