Strādāt BKA laikā

Story, es tev tā piekrītu par to atstāšanu... Pirms piedzimšanas nezinaju kā būs, bet tajā brīdī, kad man mazo uzsvieda uz vēdera... es sapratu ko nozīmē mīlestība no pirmā acu skatiena... Atstāt viņu nevarēju visu pirmo gadu, asaras acīs no domas vien, ka būtu kādam jauuztic, jo nevar zinat, ja nu viņš ko grib un citi viņu nesaprot... Otrajā gadā joprojām negribēju nevienam uzticēt, bet tomēr saku aprast ar domu, ka vienmēr kopā nevaram būt.

un darba devējam nav nekādu tiesību norādīt, kurš no darbiniekiem drīkst vai nedrīkst dzemdēt, nav nekāds Dievs :D

Es pilnīgi nesaprotu šo darba devēju nostāju, pieņemot darbā deva mājienu par dekrētu (t) , mēs dzīvojam kaut kādā vergu valstī, kur kāds svešinieks noteiks kā būt?
Es noteikti pati nevēlētos strādāt tādā vietā kur ir šāda attieksme, savā darbā esmu saskārusies tikai ar prieku.
Neviens darba devējs nav pasargāts, ka no viņa kuru katru mirkli neaiziet darbinieks, vai kas pēkšņi neatgadās un nenonāk uz slimības lapas, tas ir risks, un ja esi godīga, tad grūtniecība nav sliktākais veids kā uz laiku pamest savu darba vietu.
Un atceries, neaizstājamu cilvēku ir pilna kapsēta.
Ja viņiem bija grūti kādu atrast, varbūt negribēja maksāt, vai ir pilnīgi neatbilstošas prasības, jo es vienkārši neticu, ka cilvēks kurš administrē procesus, ne farmaceits, ķīmiķis utm., ārkārtīgi specifiska profesija, nevar atrast darbinieku. Bet tas jau protams ir cits stāsts.

Nu var jau saprast bosu, ja meitene ir bezmaz vienīgais darbinieks birojā, uz kuru balstās visas papīru lietas, varbūt pārējie darbinieki ir veči rūpnīcā/cehā utt. Bet nu jebkurā gadījumā tev nav jātaisnojas priekšniekam ar tekstiem "es jau ļoti negribēju, bet sanāca, kā sanāca"...

virdzinija, grūtniecība nav sliktākais scenārijs, tikpat labi pēkšņi vari saņemt daudz vilinošāku piedāvājumu par fantastisku ciparu bet ar steidzamu darba uzsākšanu, un uzmest visu viņa biroju, vismaz Marjory ir laiks apmācīt jaunu kandidātu, ievirzīt darbā, un par to jāpriecājas :-)

Lasu un jums tiešām ir taisnība. Kā gan es iedomājos, ka kāds var diktēt, kad man dzemdēt vai nedzemdēt! Laikam pārāk biju ieciklējusies uz karjeru. Sapriecājos, ka esmu tikusi vadošā amatā un saņēmusi sapņoto atalgojumu.
Absolūti netaisnošos par to, ka paliku stāvoklī. Tad vajadzēja ņemt vīrieti darbā!

Un paldies par apsveikumiem ;-)

Sema!

tieshi taa iemesla deelj, kaa tu saki, ka citi var nesaprats ko vins grib, es negribu savu bernu atstaat citiem. Ne jau muzhiigi mes busim kopaa, logiski, bet sobriid es nevaru, atceros, ka vasara atstaaju mammai uz 5 h mazuli, protams viss jau bija kartiba, bet ta pat man bija nemiers iekshaa, ja nu zobinji saap, ja nu est grib, ja nu udentinju, pieninju... zinu, zinu, mana mamma mani ari izaudzinaja un viss ok, bet tomeer es savu bernu vislabaak saprotu, ko un kaa vinja grib. Nakamvasar vinjai jau bus ap 1,5 gadu, tad domaju, ka bez probleemaam vareshu atstat, bet pirmo gadu, nu nevaru, reizeem vinja pat ar viiru neiet guleet, vajag mani un viss, ipashi zobi, kad nak...

pārsteidzīgas cerības par to, ka visu varēsi apvienot. es tagad esmu stāvoklī un biju nopietni plānojusi strādāt līdz pat dekrētam, bet babāc un saslimu tā, ka ārsti vispār aizliedz visu grūtniecības laiku strādāt. domāju, ka iepriekš neko nevar paredzēt, kad tev piedzims bērns tad redzēsi vai varēsi apvienot ar darbu vai ne. bet mūsu valstī ir labi sakārtota likumdošana šajā jomā un nodrošināts ilgs atvaļinājums, domāju, ka to vajag novērtēt un izmantot. citur eiropā jāiet uz darbu jau kad bērnam 3 mēneši.

Izklausīšos pēc vecas tante, bet teikšu, ka tu pēc ilga laika nožēlosi, ka neesi pavadījusi ar savu mazuli tos pirmos mēnešus. Man liekās tā sāpīgi, ka kāds cits pirmais redzēs to, ka viņš sāk velties, košļāt kāju pirkstus, rāpot, piecelties, pirmais vārdiņš utt. Zinu sievietes, kurām bērniem jau ir 15-20gadi, bet viņas joprojām sev pārmet to, ka atstāja pavisam maziņus kādam pieskatīt un aizgāja strādāt.
Es pati arī jau tagad nožēloju, ka BKA paņēmu tikai uz gadu, jo viņš tomēr ir tik maziņš. Neesmu āļu māte, bet jau tagad paliek bēdīgi, kad iedomājos, ka viņš man tāds 1g un 2m mazs bumbulītis būs jāatstāj.

*cāļu māte :D

Pārskrienot pāri komentāriem neievēroju, ka kāda to ir minējusi, BET, ja turpināsi strādāt bka laikā, māmiņalga krietni vien saruks. Tas, protams, ja mēs runājam par oficiālu strādāšanu. Līdz bka vel neesmu tikusi, bet iesniedzot maternitātes pabalsta papīrus bija jāatķeksējas, ka atbilstošajā laika periodā nestrādāšu.

Kad vienkārši pasaka darbs ar zvaniem un e-pastiem, tad pirmais nāk prātā administrators. Ja darbs ar kravu eksportu utt, tad protams darbiņš nopietnāks, un tavu satraukumu var saprast. Principā kaut kādu nelielu slodzi var būt iespējams veikt no mājām, bet var gadīties, ka nesanāk. Te nebūs, kas pieskata, te pati būsi šausmīgi pārgurusi un neizgulējusies. Pēc dzemdībām raksturīga izklaidība, aizmāršība (noguruma sekas). Un bērniņš prasa ļoti daudz uzmanības, resursu. Tu gan šo vari ņemt kā vielu pārdomām - kas gan tas par sapņu darbu, ja tu pat dekrētā bez sirdsapziņas pārmetumiem nevari aiziet.