bildināšana & saderināšanās

up

up.. paceļu

Eeu, nepiesārņo! :D

Alexxa tik oriģināli :D :) un Askepott tik negaidīti (l) bet visām forši stāsti...galvenais, ka vēl neviens publiskais bildinājums :D

Manu draudzeni nesen bildināja Igaunijas SPA, pie lapenes, pilnīgā tumsā, zem zvaigžņotām debesīm... :-)

Un otru draudzeni kāds garāmgājējs bildināja 15.trolējbusā... :-D toreiz nosmējāmies!

Viņš bija gatavs mani precēt jau pāris mēnešus pēc iepazīšanās, bet es gribēju gaidīt :-D Lai gan par precēšanās faktu bijām vienojušies jau iepriekš, bildinājums tāpat bija negaidīts. Man drausmīgi riebj tradicionālā "romantika" un es jau viņu biju smejoties brīdinājusi, ka teikšu nē, ja metīsies uz viena ceļa. Tad nu bildināja mani pie brokastu galda, izlaižot uz ceļa mešanos. Tas bija bezgala mīļi! Pēc tam noskaidrojās, ka viņš bija ieplānojis kaut ko nedaudz citu, bet nebija varējis sagaidīt! Un esot arī bijis sabijies, ka es tiešām pateikšu nē, jo torīt biju dikti sapūcējusies, ka suns mani no rīta agri pamodinājis. :-D

Man arī ir praktiskais latvietis:-D Bildinājums tāds, ka priekš bērniem būs citu stāstu jāizdomā. [:Qshame Karsta vasaras diena, mēs abi pēc noķerta divvientulības mirkļa tupam pliki gultā. Es prasu "ko darām tālāk?(ar domu, ka nopeldēties varam aizbraukt, un ēst arī gribas)" "Tālāk davai precamies?"izspļauj vīrs. Es jokoju pretī "nu precamies, bet kad?" "Varam rīt." "Ai, rīt nesanāks, man nav balta kleita."nosmējos. "Tas ir bildinājums?"es prasu. "Tas ir jā-vārds?" viņš jautā pretī. Es vēl domāju, ka viņš jokojas. Kad nosarcis viņš paņēma gredzenu, tad man viss bija skaidrs. Izrādās bildinājumu vīrs nevarēja izdomāt, kā tieši to uzjautāt, visu laiku prātā domājis, līdz atslābuma brīdī pasprucis jautājums.:-D

Mani bildināja ziemā, pilnmēness naktī, Jūrmalā. Bijām tikai mēs, zvaigznes un jūra,
Bet nu vispār jau neesmu ziemas mīļotāja, tāpec nesaparatu kāpēc mīļotais vēlas doties pastaigāties gar jūru ziemā un vēl gandrīz naktī. Bet tā kā mēs bieži viens otru kaut kur aizvedam romantiskos randiņos, turklāt bija mana dzimšanas diena, tad man likās, ka tas ir viens no tiem. Bet kādā brīdī, vīrietis nokrita uz viena ceļa, uztraucies sniedza man gredzenu un stāstīja, ka bez manis nevarot, grib visu dzīvi pavadīt kopā un vēl kaut ko. Kad es sāku smaidīt kā saulīte, viņš man pajautāja, kāda tad būs atbilde uz jautājumu, uz ko atbildēju - bet tu tak neko nemaz neesi pajautājis :D

Bet nu beigās bija gan jautājums, gan pozitīva atbilde un viss skaisti! (l)

Kad mani bildināja, es biju trenuškās un tiešām nebiju gaidījusi, jo gaidīju, ka būs nākošajā dienā. :D

Bildināja mani mammas, māsas un māsas vīra klātbūtnē, jo nākošajā dienā māsa devās prom, jo dzīvo ārzemēs, tāpec lika draugam mani bildināt dienu ātrāk.

Visi atbrauca no veikala, kaut ko tur ņēmās tā satraukti to pat es nepamīju, tik redzēju ziedus, bet tos domāju, ka priekš nākošās dienas uzdāvinās, jo tad bija mūsu gadadiena. Es kaut ko krāmējos, tad mani pasauca, domāja apsveiks tāpat, bet nē šis metās zemē uz ceļa, es nobļāvos, ka esmu trenuškās un tad lēnām sāku pinkšķēt caur smiekliem, jo mans bērns blakus sāka slaucīt ar slotu. :D

Vismaz neierasta un mazliet komiska bildināšana, bet tiešām negaidīta, lai gan jau gaidīju to dienu pāris gadu, bet sanāca ļoti liels pārsteigums. Prieks, ka māsa bija klāt, jo mēs reti tiekamies lielā attāluma dēļ. :)

Liliii , apsveicu, bet kaut kā nesaprotu.. Kā tas varēja sanāk pārsteigums Tev, es domāju radīt pārsteiguma momentu, ja Tu te pārliecinoši saki, ka bildinājumam bija jābūt nākamajā dienā? :-D

es domāju, kā bildinājums varēja būt pārsteigums, ja biji pārliecināta, ka tam ir jābūt kuru katru mirkli.

rindra - nu tāpēc, ka tieši tajā brīdi es to nebiju gaidījusi, es gan jau jūgtos nost nākošajā dienā gaidot, ja nesagaidītu, bet dienu iepriekš, kur nu vēl tādā brīdi nebija manā galvā paredzēts, ka varētu būt bildinājums, kad māsai čemodāni būs jākrāmē. :D

lai gan es pati šampanieti vēl ledusskapī ieliku, domāju, ka tas priekš māsas. :D

Es savu bildinājumu vēl gaidu :)
Bet nu bez bildinājuma es arī neprecētos. Manuprāt, tā ir tāda vīrieša slinkuma pārākā pakāpe. Ja mīli savu sievieti, ja vēlies ar viņu pavadīt visu mūžu, tiešām tik grūti bildināt un pasniegt normālu gredzenu?
Jā, es saprotu, ka pirms tam jau nolūki var būt skaidri un pat kāzu jautājums krustu šķērsu izrunāts. Bet nu vai tiešām tam nevar sekot īstais bildinājums?
Citādi kā tad sanāk? Ok, pāris izrunā, ka vāretu apprecēties. Un tālāk? Uzreiz rezervē viesu namu? Kā tiek sarunāts datums? Kā zināt, a ja nu vīrietis tikai ķircina
Meitenes, neatdodieties tik lēti :-D

Gredzens jau nav svarigakais :-D
Mani ari nebildinaja,bijam kopa tikai paris meneshus,plus nedzivojam viena valsti. Es jau pirms saku ar vinju satikties zinaju,ka vins grib mani preceet. Es gan vel nebiju gatava,bet beigas vienkarshi sakam planot kaazas bez jautajuma. Un kazu diena tiesham bija laimigaka diena mana muzha (l)
Varbut sakuma ari gribejas to gredzenu,bet tad sapratu,ka tieshi labak,ka ta nauda tika ieguldita superigos laulibu gredzenos un celojumaa/kaazaas.

pirms vīra viens vīrietis bildināja 2x,pie trešā atteikuma aizgāja uz neredzēšanos. Nebiju tajā laikā vēl gatava tādam solim. Viņš arī tā vienkārši, ņemam pases un ejam pieteikties uz zaksu.
Vīru bildināju pati- nenormāli nobijusies, stostīdamās un drebēdama. Pēc nedēļas vīrs 14.02. bildināja, iepriekš jau biju teikusi-negribu gredzenu un kārbiņā bija lieli pērļu auskari.

Tas ir katram pārim individuāli. Es nebiju gaidījusi un sapņojusi par saderināšanās gredzenu, protams, ja vīrs būtu uzdāvinājis, es nedusmotos. Vīrs man bez manas klātbūtnes gredzenu nekad nepirktu, jo labi zina, ka gredzeni ir jālaiko. Tas, kas smuks vitrīnā nevienmēr ir smuks uz rokas. Ja tomēr vīrietis pērk gredzenu pats un uzdāvina tādu, kas nepatīk, vai nepiestāv (piem. apaļīgi pirksti un smakls gredzentiņš?), ko tad darīt?
Pirms apprecējos es gredzenus vispār nenēsāju, līdz ar to, pat gredzena izmēru sev nezināju. Tagad ir 2 - laulības un tas, ko kopā ar vīru nopirkām, kad piedzima dēls. Pirkt gredzenu ierosināja vīrs, teica, ka grib uzdāvināt man kādu rotas lietu, tā nu gājām uz veikalu.
Neuzskatu, ka mans vīrs būtu slinks, ja es būtu uzstājusi, ka man vajag "īsto bildinājumu", tad jau viņš būtu nopircis to gredzenu un būtu mani bildinājis. Tomēr es zinu, ka viņam tādas lietas nepatīk. Tādejādi piespiežot viņu uz bildināšanu, es būtu apzināti viņam likusi darīt to, kas viņam nepatīk. Tas ir tas pats, kāda te jau bija diskusija - Kā lai es piespiežu vīrieti dāvināt dāvanas? Tas pats ir ar saderināšanās gredzenu, ja nāk no sirds, tad viss ir kārtībā, bet, ja tikai kārtības labad, tad es tam jēgu neredzu.

Ne visi vīrieši to saderināšanos uztver kā kaut ko obligātu. Ir arī tādi ciniķi-neromantiķi, kas to uzskata par zīmēšanos utt., tāpēc īsti pēc sava prāta gredzenu meklēt nesteidzas. Tai pat laikā viņi var gribēt precēties - vienkārši nesasaista tās lietas. Un vēl ir tāda kategorija, kas bildina, bet ne ar mērķi precēties, bet lai izpatiktu sievietei kādu laiku.

Man bildināšana bija svarīga, jo ar to vīrietis pierādīja savu gatavību un vēlmi pēc kāzām, bez bildinājuma kāzas liktos kā uzspiestas, tāpēc tā nevēlējos.

Gredzena izmēru arī vīrietis jau zināja iepriekš, bail bija par gredzena izvēli, jo likās, ka būs tāds kāds man nepatiks, bet esmu ļoti pārsteigta, ka gredzens ir ļoti skaists (vienkāršs, standarta saderināšanās), un es lepojos ar savu gredzenu. (l)

Man bija cik vien vienkārši iespējams - pie brokastu galda bez gredzeniem viņš vienkārši pajautāja. Priekš manis kā neromantiķes un praktiķes tas bija vislabākais variants, priecājos ka viņš to visu bezjēgā nesacukuroja.

Manā gadījumā neviens no mums bildinājumu negaidīja, tāpēc nebija ne gredzena, ne kas sagatavots īpašam momentam. Un tieši tas izrādījās skaisti! Vnk vienā brīdī, sēžot istabā mums kā zibens iešāvās prātā doma par precībām. Nebija jau tā, ka nekad to nebijām apsprieduši, bet šoreiz tas bija apmēram tā, ka "eu, davaj - precamies! Nopietni!". Un jau nākošajā dienā iesniedzām iesniegumu zagsā. Manupràt, tas ir daudz vērtīgāk par krāšņu bildinājunu, pēc kura kāzas tā arī nekad neseko...

Un gredzenu es tāpat dabūju un krišanu uz viena ceļa manā priekšā arī. Jā, gadu pēc kāzām, bet es pavisam savādāk tajā brīdī paskatījos uz visu situāciju. Un, lai gan es esmu konservatīvs perfekcionists, citreiz iziešana ārpus rāmjiem nāk tikai par labu! Mums sanāca viss ačgārni un nepareizi, bet tas nemazina faktu, ka mīlam viens otru un mūsu attiecības mums ir svarīgas.

Ai, cik jauka diskusija. Esmu bildināta, laikam, 3x, nav sanācis gan apprecēties, bet reize, kad puisis atdeva man savu gredzenu, kas man, protams, bija miljons reižu par lielu, man iesēdusies prātā. Tāda skaista jauniešu mīlestība bija, tas notika lidostā, pirms viņš brauca prom no valsts. :)