Kā sakrāt naudu?

Nu, grūti kaut ko ieteikt, ja nav saprotams, cik tu vispār varētu atlikt. Es izvirzītu kādu pieticīgāku mērķi, piemēram, sakrāt pusi no summas un paņemtu aparātu līzingā, atlikušo naudu sadalot mēneša maksājumos.

Ja neko atlikt nevari no pašreizējās algas, tad meklē, kur dabūt papildus ienākumus. Haltūras vai, piemēram, svētkos palūdz dāvināt naudu, pasakot, kam krāj.

Vari mēģināt iekrāt no pašreizējiem ienākumiem, bet tad pašai jāsaprot, no kā vari atteikties. Piemēram, es varētu ietaupīt naudiņu, ja atteiktos no saldumiem :D Ir vēl daudz lietu, bez kurām vajadzības gadījumā var iztikt vai maksāt mazāk. Nepērc jaunu kosmētiku, žurnālus, apģērbu, bižutēriju, ja tas tiešām nav nepieciešams. Šampūnus pērc lētākus, pusdienas neēd kafejnīcā, bet paņem no mājām, atsakies no tiem pašiem saldumiem vai vīna vakaros... Nu, vienmēr jau kaut ko var izdomāt.

viss atkarigs kaa dzivo. ja viena tad , protams , gruutaak ko iekraat. var jau atrast ari papildu halturinas ja iespeejams -referatu rakstisana, tulkosana, bernu pieskatisana utt.

vari ari pardot nevajadzigas lietas, kaut vai labu apgerba gabalu . Te daudzas ta dara

Es jau no tīņu gadiem krāju izdomājot, cik mēnesī man varētu vajadzēt/ar cik jāiztur nedēļa, to naudu atstāju makā, pārējo uz konta un tai naudai nepieskāros pat tad, ja vecrīgā nakts vidū naudas pietrūkst. Tad, kad sanāca mēneši, kad alga bija lielāka (brīvlaiki, Z-sv papildstundas utt), izdevumus nepalielināju (šo to vairāk gan atļāvos nopirkt, kas sen bija noskatīts, bet ne tā, ka tagad pusdienās vairāk naudu tērēt, utml).
2. kursa beigās sagribējās jaunu telefonu par 400Ls un jaunu spoguļkameru par 500Ls, nopirku bez problēmām un vēl normāli nauda palika.
Man šī metode ideāli strādā. Ar to, kas šobrīd pēc šīs metodes kontā sakrājies, varētu vismaz pus gadu nestrādāt, neizšķērdīgi dzīvojot.
Šīs varbūt nestrādā un nedod rezultātus uzreiz, bet varbūt ir vērts izmēģināt ko līdzīgu nākotnei.. Katrā ziņā, patīkama sajūta, ka, ja nu kas notiek, nepalikšu uz ielas un bez ēdiena.

Tieši tā, jācenšas veidot kaut kāds drošības spilvens, lai arī cik daudz būtu iespējams atlikt..

Es jau no tīņu gadiem krāju izdomājot, cik mēnesī man varētu vajadzēt/ar cik jāiztur nedēļa, to naudu atstāju makā, pārējo uz konta un tai naudai nepieskāros pat tad, ja vecrīgā nakts vidū naudas pietrūkst. Tad, kad sanāca mēneši, kad alga bija lielāka (brīvlaiki, Z-sv papildstundas utt), izdevumus nepalielināju (šo to vairāk gan atļāvos nopirkt, kas sen bija noskatīts, bet ne tā, ka tagad pusdienās vairāk naudu tērēt, utml).
2. kursa beigās sagribējās jaunu telefonu par 400Ls un jaunu spoguļkameru par 500Ls, nopirku bez problēmām un vēl normāli nauda palika.
Man šī metode ideāli strādā. Ar to, kas šobrīd pēc šīs metodes kontā sakrājies, varētu vismaz pus gadu nestrādāt, neizšķērdīgi dzīvojot.
Šīs varbūt nestrādā un nedod rezultātus uzreiz, bet varbūt ir vērts izmēģināt ko līdzīgu nākotnei.. Katrā ziņā, patīkama sajūta, ka, ja nu kas notiek, nepalikšu uz ielas un bez ēdiena.

++++
Vērtīgs padoms. Es rīkojos tieši tāpat, jau sākot no pamatskolas pakāpeniski krāju - no kabatas naudas atstāju sev tik, cik vajag iztikšanai un pārējo, kā arī svētkos dāvināto naudu, atliku iekrājumiem. Tā turpināju visu vidusskolu, kad jau nedēļā varēju atlikt 20-30 latus, un uzsākot patstāvīgu dzīvi, ar algu daru tāpat, nepieciešamo iztikai, saprātīgām vēlmēm un rēķiniem sev piešķiru, pārējo nedomājot lieku pie iekrājumiem un iekrājumus uz mirkļa kaprīzēm neaiztieku. Kad jūtu vajadzību pēc lielāka pirkuma- datora, telefona, televizora vai kā tamlīdzīga, varu mierīgi doties uz veikalu un iegādāties vēlamo bez īpašas iekrāšanas, līzingiem vai kredītiem.

Finanses ir jāplāno ilgtermiņā, nevis tikai tad, kad parādās mērķis kaut ko nopirkt.

Nereti šķiet, ka daļa Cosmo komentētāju, pirms iesoļot forumā, novieto savu smadzeņrotu uz rozā spilventiņa, sabužina to un noliek uz palodzes vēdināties.

Latvijā neskaitāmi ļaudis uz rokas nopelna 350 - 500, daži pat, dies', pasarg!, 265. Kāds ir šo cilvēku pamatdarbs? Viņi, vairumā gadījumu netieši, bet dažkārt arī gluži burtiski, slauka Jums pakaļas. Un vēlāk dodas mājās un sapņo savus sapņus, kuros bez Jūsu atļaujas iemaldās gan nocenotas ledenes, gan spoguļkameras par 400 eur, gan ceļojumi apkārt zemeslodei. Nožēlojami, ne?!, lai taču piepelnās, naktīs mācās neklātienē un visi pāris gadu laikā par bosiem uzkalposies! Dzīvosim utopijā, kurā priekšnieks, aprunājies ar ārvalstu investoru, dosies pats savus brūnos lāčus no klozeta malas berzēt nost.

Neapgalvoju, ka diskusijās autore ir šāds gadījums (detalizēti sadalītā naudas summa vedina domāt, ka meitene tiešām vēl vecāku aizgādībā), taču variants: Jauna sieviete, pelna iepriekšminēto, pēdējo pāris mēnešu laikā izšķīrusies, nolēmusi nevis pārcelties uz dzīvi pažobelē, bet saglabāt iepriekšējo dzīvesvietu, nekolekcionēt nesamaksātas maksājumu kvītis, neost pēc nemazgātām drēbēm un matus nemazgāt lietus ūdenī, tomēr atļaujas kārot pēc hobijmantas, nav tik ārkārtīgi neticams.

Plusiņš hanna! komentāram.
Tā Latvijā, diemžēl, ir realitāte, ka cilvēks saņem maz, kamēr izmaksas par istabas (par dzīvokli vispār nerunāšu!) īri Rīgā, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un elementārākajām higiēnas precēm visu algu arī notiesā. Pati, tik tikko vidusskolu beidzis jauns gurķis, reiz strādāju virtuvē, mēnesī uz rokas saņemot 270 eiro ar kuriem tad arī vajadzēja izdzīvot visu atlikušo mēnesi, kamēr darba maiņas nepieļāva vēl viena darba iespēju, bet jaunu muļķīti bez pieredzes nekur darbā ņemt negribēja. Nevaru jau zināt kāda ir autores situācija, taču fakts kā tāds - diemžēl, ļoti, ļoti daudz cilvēku Latvijā saņem tik mazu algu, ka atlikt nedēļā 8 eiro jau šķiet liela greznība... Personīgi man tolaik 8 eiro bija liela nauda, jo ar to varēju iztikt 3 dienas, lai nopirktu maizi un griķu paku.
Autorei iesaku likt malā tos pašus 8 eiro. Nu nesanāks ātri nopirkt kameru, nāksies teju gadu pakrāt, bet toties būs to vērts - pēc tam varēsi lepoties ar sevi, ka nogaidīji, sakrāji un nopirki! :-)

Ekonomisti iesaka no katriem ienākumiem atlikt 10%, jo 10% parasti ir tā summa, kas izplūst caur pirkstiem un tiek notērēta nevajadzīgos našķos, žurnālos utt. Un tas ir jādara uzreiz, saņemot naudu, nevis gaidot mēneša beigas. Zelta likums "Pirmkārt, samaksā pats sev." Ja ienākumi ir ļoti mazi, vērtīgi ir pierakstīt izdevumus (sekot līdzi izdevumiem ir vērtīgi jebkurā gadījumā) un pēc mēneša- diviem to paanalizēt, vai kāda naudas daļa netiek tērēta nelietderīgi. To daļu nākamajā mēnesī arī atlikt. Uzreiz, nevis mēneša beigās. Un atlikt labāk tur, kur to tik ātri nevar dabūt, piemēram, krājkontā. Ja nelietderīgu izdevumu nav, tad neatliek nekas cits kā meklēt papildus ienākumu avotus.