Mums ir viena darbiniece, kar arī bieži salaiž kaut ko dēlī un nepasaka. Neatkarīgi no tā, cik reizes viņai skaidro - zvani, raksti jebkuram, ja kaut ko nesaproti, skaidrojam, lai nedara neko uz savu galvu, bet vienalga. Ar termināļiem un kasēm gan ne, bet tas lietas būtību nemaina. Man liekas, ka ir tāds cilvēku tips, mākslinieki varbūt (?), kuri pie šādām komplicētākām situācijām pilnīgi izslēdzas.
Man skaidroja, ka baidās, ka viņu atlaidīs.
Bet nu kā lai ieskaidro, ka drīzāk atlaidīs, jo nepajautā un jau kuro reizi sūdus sataisa pati no sevis, nevis par to, ka saprot, bet ar desmito reizi...
Ceru, ka diskusijas Madarai tomēr pietika prāta piezvanīt vadītājai/vecākai pārdevējai/zinošākam kolēģim un apskaidrot, kas notika, kā to risināja. Lai tur vai kas ar to atdošanu no savas kabatas, darba devējs vairāk cepsies par noklusēšanu, nekā par pašas kļūdas faktas atzīšanu, jo īpaši, ja kaut kas ciparos nesakritīs un stundām pēc tam meklēs visās atskaitēs, kas un kā utt utt utt.