Sveiki!
Man nesen apritēja 18 gadi. Pagājušajā mēnesī.
Pirms 18 gadiem esmu bijusi iegrožota, mani vecāki nelaida nekur aiziet, plkst 23 man bija jābūt mājās un ne minūti vēlāk. Man vispār nebija draugi, jo nekur nevarēju ar viņiem aiziet. Dzīvoju tikai skolā un mājās. Vecāki kontrolēja ar ko es satiekos, ko daru, cikos aizeju, cikos esmu mājās un man nebija vispār privātās dzīves. Līdz pat savai 18 g.v. dzimšanas dienai.
Tagad man palika 18, eju ar draugiem, nāku brīvdienās ap rīta pusi mājās, bet neviens neko mājās nesaka. Lai gan kad pulkstenis aprit 6 no rīta, man ir vainas apziņa, kas nu tagad būs, liekās, ka tūlīt zvanīs vecāki un sauks mājās, ka viņi dusmosies un atkal bļaus virsū. Draugi ir jautājuši, kur es tā steidzoties no rīta, es vienmēr atbildu, ka gribu ēst vai šis tas jāizdara, bet patiesībā skrienu mājās, lai vecāki nebļautu uz mani. Es nezinu, esmu pārāk bijusi iegrožota un iebiedēta, ka nespēju vairāk atpūsties. Ko man darīt? Atslābt un izpriecāties ar draugiem?
9
