Palasu komentārus un secinu, ka tiem cilvēkiem, kuri mani apdāvina, ir paveicies- nevaru iedomāties neko tādu, kas man baigi nepatiktu- sveces patīk un ziemas sezonā dedzinu uz urrā, visādas dušas želejas un ķermeņa losjoni tāpat noder, pret dāvanu kartēm iebildumu nav, saldumi ātri tiek "likti lietā", ai, man laikam viss saņemtais vairāk vai mazāk ir paticis...Vai arī man ir paveicies, ka neesmu nekad saņēmusi neko tādu, kas baigi nepatiktu-nevienu salmu āzi vai māla rūķi nekad dzīvē laikam neesmu saņēmusi.Ā, nē, vienreiz saņēmu kaut kādu keramikas (?) eņģelīti, bet tam līdzi "nāca" kāds tik īpašs stāsts, kāpēc tieši tādu saņemu, ka man tas jau vairākus gadus mājās stāv un vienmēr atceros to foršo stāstu, bet varbūt, ja būtu cits cilvēks vienkārši tāpat uzdāvinājis tādu bez kāda īpaša skaidrojuma, varbūt nebūtu paticis, kas zina. Man vispār svarīga ir tā pievienotā nemateriālā vērtība, kas nāk līdzi dāvanai, kāpēc saņemu to, no kā saņemu utt., dežūrdāvanas "ne pa ķeksi"nav gadījušās laikam.Vienīgais, ko parasti ceru nesaņemt Ziemassvētkos, ir nauda-dzimšanas dienā vai tāpat vien ikdienā-jā, priecājos :D bet Ziemassvētkos gribu kaut ko tādu, ko cilvēks pats meklējis, domājis,kaut mazu nieciņu, nevis vnk izvelk no maka naudu un apmēram-še, tev dāvana!