Patiesībā man tas nav jādara, jo pati vīramāte norobežojas no viņiem, cik vien var.
Un? Tas,ja vīrietis, nozīmē, ka nevajag nekādu nodrošinājumu sev pašam? Ja sieviete netaisās šļūkt prom, dokumentāli fiksēti vīra ieguldījumi viņas atsevišķajā mantā, viņai netraucēs.
Vispār, ja viņš maksā ar karti, tas uzrādīsies internetbankā. Ar to pietiek pierādījumiem par ieguldījumu. Papildus dokumenti būtu absurdi. Tad jau sākumā vajadzēja laulības līgumu.
Dzīvoklim ir arī nolietojums, ko rada tajā dzīvojošais vīrietis. Tas samazina dzīvokļa vērtību.
Tas vispaar liekas absurds - daliit dzivoklja remontu!!! Jus neesat paaris, kuri satikushies pirms gada, bet virs un sieva ar berniem! Labi, man nesaprast shito mantas daliishanu. Labi, ka man ar viiru viss vienkarshi, vins uzreiz kaa paliku stavoklii izdarija taa, ka busu nodroshinaata, bet te jau ne drizak vinam par mani interese, bet par berniem, lai berniem nav jaiet cauri tam absurdam, es samaksaaju 50 euro par koridora kraasu
Nepietiek gan, jo viņš to tikpat labi visu mātei pircis, remontu veicis, varbūt pārdevis, nodevis labdarībā.
Kāds te vispār sakars ar bērniem?
Ja mātes dzīvoklī nav bijis remonta, bet sievas dzīvoklī ir. Tad jau jāsaglabā arī čeki, lai var aprēķināt visu ieguldīto.
Tadelj, ka tev liksies normali, ja teev steiks, meitinj, es savakshu so gultu, jo es par vinju pusi samaksaaju??
Virietim pirms ievaacoties vajadzeeja saprast, ka tas nav kopipashums, tas ir sievietes dzivoklis, ko vinjai tagad ar vinju uz puseem daliit?
labi, schoko, viss ir iegraamatots, viss ir saglabats un piemeram virs apmaksajis visu remontu, ko taalak?? nu ko talak? puse naudas jaatdod skiroties? sievai nav, ko tad???
Nē, izmaksāt attiecīgu summu par viņa ieguldījumu viņas atsevišķajā mantā. Vai nedrīkst to prasīt, jo tas ir nevīrišķīgi?
Tiesu izpildītājs.
Tad vispār pirms kaut ko sāk darīt ir bez maz jāsauc notārs, kurš visu fiksē, cik sieva iztērē, cik vīrs iztērē un kurš ko vairāk darīja, lai būtu skaists un ērts dzīvoklis/māja? Vai da jeb kas. Kaut vai kopīgās vakariņas dodoties arī jāsēž notāram klāt, kas fiksē cik tad vīrietis izterejis vakariņām. Tad jau arī bērniem ir sava vērtība jāuzstāda. Jo redz, lai cik skaists sākums, tā nebūs mūžīgi un laicīgi ir jau jāparedz šķiršanās.
Kāds te vispār sakars ar bērniem? Tās ir divu pieaugušo attiecības, un nevajag stāstīt, ka mīlestība ir mūžīga. Cik ir šķirto pāru?
Tāpēc uzskatu, ka savlaicīgi parūpēties par materiālo pusi ir cieņa pret sevi un savu mīļoto.
Ja sieva vienā dienā izdomā, ka vīru vairs negrib, sakravā viņa mantas un pasaka, lai iet, kur grib, Tavuprāt, ir pieņemami?
Un tad tam vīrietim ir jāīrē dzīvoklis, kurā, iespējams, pat nekādas iedzīves nav, bet dāma paliek dzīvot miteklī, kurā vīrietis ieguldījis visus savus iekrājumus. Normāli?