1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 .. 21 | nākamā »

Vīramāte

21561

Reģ: 09.12.2015

Sveikas. Vēlos izkratīt sirdi un varbūt saņemt kādu padomu, atbalstu, uzmundrinājumu. Esmu precējusies jau 10 gadus, ir 3 bērni, bet vīramāte izturas pret mani un bērniem kā pret svešiniekiem. Ārēji viss ir laipnības robežās, nav skandālu un atklāti naidīgu tekstu, bet ir bijušas neskaitāmas intrigas, teksti starp rindiņām.... Ir skaidrs, ka nekad netikšu pieņemta viņas acīs. Un tās nav manas iedomas, to ir apliecinājuši neskaitāmas situācijas, kuras visas negribu uzskaitīt, vien ainas ieskicēšanai pateikšu, ka vīramātei ik pa laikam uzsāk saruna ar dēlu, kurā viņa mēģina manu vīru atrunāt no tā, ka viņš remontē mūsu dzīvokli, jo tas taču esot uz mana vārda, turklāt iegādāts pirms laulībām, tātad, ja es izdomāšot, varot izmest viņu laukā un visu viņa ieguldījumu atstāt sev........ tas neesot gudri ieguldīt svešā īpašumā...... Mazbērni arī viņai pie kājas, to arīdzan apliecinājuši vairāki gadījumi, bet neizplūdīšu. Es, ja godīgi, vislabprātāk viņu vispār izslēgtu no mūsu dzīves, pārāk daudz reizes ar bērniem esam sāpināti, taču skaidrs, ka vīrs tam nepiekritīs. Viņš uzskata, ka man nav jāņem galvā viņa māte. Bet tas ir tik grūti. Vairs negribu viņu redzēt un negribu, lai bērni viņu redz.:-/

09.12.2015 10:07 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Njā, ir tādas nepatīkamās vīra mātes, tur nu neko nevar padarīt. Izmainīt tu viņu neizmainīsi, bet es tad laikam vainu vienkārši censtos ar to sadzīvot un kā tavs vīrs teica, ka nav viņa jāņem galvā, vai arī es vienkārši atteiktos viņai tuvumā rādīties. Tā arī to vīram pateiktu, ka tas aizvainojums un nepieņemšana līdz galam, ir apnikusi un ka nevēlos ar tādu cilvēku vairs būt pazīstama.

09.12.2015 10:13 |

★marsu☆

538

Reģ: 02.02.2015

Nu tak neredzies tad. Lai vīrs pats brauc ciemos. Es vienkārši nekontaktētos un viss. A par to borēšanu ko vīrs saka?

09.12.2015 10:14 |

LilyLady

21561

Reģ: 09.12.2015

Vīrs sākumā bija saborēts un sāka kaut ko runāt, ka viņam vajadzīgs pašam savs īpašums. Es biju šokā, jo viss ko līdz tam darījām, bija ar domu, ka kaut kad nākotnē tas paliek bērniem; ka mūsu ģimenē nav manējais un tavējais, bet kopējais, jo strādājam un pelnām abi un nav tā, ka tikai viņš visu iegulda un apmaksā. Tāpēc man negribas, ka viņš viens brauc pie savas mātes, jo tad nereti atbrauc atpakaļ ar visādām interesantām domām, ko mamma smalki iedēstījusi....

09.12.2015 10:20 |

pienenpuka

Reģ: 22.01.2014

ja Tu negribi laist vīru tur vienu , tad ir Tev vien jāsaņemas un jābrauc līdzi.. Jo Tu nevari aizliegt dēlam tikties ar savu māti, lai kāda viņa arī nebūtu.
Vai esi gudrāka un izstāsti savam vīram savas izjūtas kā viņa māte liek tev sajusties, ja vīrietis tevi no tiesas mīl, tad neļaus arī savai mātei tevi sāpināt. Un ja viņš sapratīs ka tev tiešām ir taisnība, iespējams pats ierobežos laiku ko pavada pie mātes.
Un viņam kā pieaugušam vīrietim tomēr vajadzētu mātei likt saprast, ka Tu un bērni ir viņa ģimene un mātei nav tiesību norādīt ko un kā darīt.

09.12.2015 10:32 |

Mr.Penguin

2594

Reģ: 08.03.2013

Vīrietim nav sava galva uz pleciem, ka spēj ļoti viegli pakļauties mātes manipulācijām? Man nebūtu pieņemams, tas, ka vīrietis pēc mātes apciemojuma sāktu bārstīt kādas muļķības. Viņam ir sava galva un ir japrotas filtrēt tas ko saka māte un sieva.

09.12.2015 10:34 |

LilyLady

21561

Reģ: 09.12.2015

Nav jau tā, ka mans vīrs bez galvas, bet mamma tā viltīgi, mīlošā tonī atgādina, ka dzīve taču ir tik neprognozējama, ka var taču gadīties, ka mēs pēkšņi izšķiramies (to viņa gribētu gan noteikti!), tāpēc nav ko tur tērēt savu naudu. Viņai esot lielāka dzīves pieredze, zinot, kādas sievas maitas mēdz būt pēc šķiršanās. Un, lūk, vīram šī uzzīmētā ainiņa uz brīdi likās reāla. Es viņam teicu, cik ļoti mani tas ļoti sāpināja, jo pirmkārt neesmu pat domājusi par šķiršanos, otrkārt, nebeidz pārsteigt vīramātes tik egoistisks skatījums - ka vīram nekas nav jādara dzīvoklī, kurā pats mitinās un kurā dzīvo viņa bērni, it kā mūsu kopdzīve būtu tik tāds pagaidu variants viņam....

09.12.2015 10:49 |

pienenpuka

Reģ: 22.01.2014

Bet tieši to ko tagad uzrakstīji arī pasaki savam vīram.. izstāsti kāpēc tas sāpina, lai noliek savu māti pie vietas, lai strikti pasaka ka Jūs esat viņa ģimene, ka viņš vēlas lai Jūs dzīvojat sakārtotā vidē, kā nekā Jums ir kopīgi bērni un viņu dēļ vien ir vērts ieguldīt naudu kopējā mājvietā..
Māte dzīvo viena?

09.12.2015 10:54 |

začeits

4298

Reģ: 02.01.2011

vīrene var teikt a dajebko, svarīgi, ko saka vīrs. un ja viņš uz tiem mātes tekstiem pavelkas un tiešām negrib remontēt dzīvokli, jo tas nav viņa uz vārda, tad jums tiešām ir problēma.. viņš pats arī reāli uzskata, ka dzīvo šai dzīvoklī tikai uz laiku? bērniem jādzīvo neremontētās telpās, jo vecāmāte tā liek?

09.12.2015 10:57 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

domāju, ka problēma ir nevis vīramātē, bet vīrā, kurš uz tiem tekstiem pavelkas...

09.12.2015 11:01 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Teiktu laikam tā. . . Ja mēs iedomāsimies dzīvē visus scenārijus kas var notikt saistībā ar mums un mūsu mīļotajiem, tad piedoiet un atvainojiet, bet mēs nevarētu ne no mājas iziet, ne arī internetā sēdēt.

Tādi notikumi kas VAR notikt, bet nav tam pamatojuma ka tas varētu notikt labāk atstāt līdz mirklim kad tie tiešām notiek, nevis tik ko fantazēt.

Negrib māmuļa lai dēls palīdz remontēt tavu dzīvokli jo lūk tu tak jebkurā brīdī vari aiziet prom, bet velns parāvis vai tādām domām vispār ir pamata? Vai tu esi krāpusi? Pa kluso ko tādu nesmuku darījusi? Ja nē, tad lai iet ieskrieties tā māmuļa.
Un velns, tu ar to vīru bijusi kopā 10 gadus un dzemdējusi 3 bērnus, bet tevi vel kāds grib nolikt un aizbaidīt.

09.12.2015 11:04 |

LilyLady

21561

Reģ: 09.12.2015

Protams, ka vīramāte dzīvo viena. Klasika. Viena izaudzinājusi bērnu un laikam nevienai citai sievietei nenovēl laimi būt ģimenē.
Vīrs, protams, turpinās remontēt un pats jau apdomājies un dusmīgs, ka māte jauc gaisu un turklāt skaita naudu viņa makā. Bet par bērnu dzīvošanu neremontētās telpās, es domāju, viņai pilnīgi vienalga, ja vīramātei būtu teikšana, tad bērnu vispār nebūtu, dikti jau garš ģīmis bijis pie katras paziņošanas par gaidāmo mazuli (neesam trūcīgi, neko viņai neprasām, pat pieskatīt ne).
Es esmu vienmēr pret vīramāti attiekusies pa labam, izturos ar cieņu un sapratni, bet tagad esmu nogurusi, nevēlos neko vairs saprast. Mani pārņēmusi atriebes vēlme = gribu, lai dēls pasūta viņu piecas mājas tālāk. Nevis es, jo tas viņai būs sīkums, bet zinu, ja dēls pasūtīs, tad viņai sāpēs.... jā, man pašai riebj tādas domas, bet tā jūtos.

09.12.2015 11:12 |

začeits

4298

Reģ: 02.01.2011

kādā sakarā viņa vēl skaita dēla naudu, ja viņam jau 10 gadus ir sieva un savi trīs bērni?
jums tur kaut kur pa vidu nemuļļājas nabassaite?

09.12.2015 11:21 |

LilyLady

21561

Reģ: 09.12.2015

Nekad neesmu krāpusi savu vīru. Nav bijušas nevienas tādas situācijas, kas liku vīramātei domāt par mūsu potenciālo šķiršanos. Esmu cilvēks, kas pat sīkus sadzīviskus strīdus nestiepj laukā no mājas, un attiecīgi nevienam nav pamata prognozēt mūsu laulības drīzu galu. Šī ir pirmā reize, kad es publiski padalos ar savu sāpi. Turklāt anonīmi.

09.12.2015 11:22 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Nu tādā gadījumā man laikam būtu ļoti nopietna saruna ar vīru. Jo nu šāda nervu čakarēšana arī nav ok no vīra mātes puses. Ja kas jūsu attiecības var iedragāt pašlaik, tad tā ir vīra mātes uztvera un smadzeņu skalošanas metodes.

09.12.2015 11:24 |

začeits

4298

Reģ: 02.01.2011

drīzāk jau vīrene klusībā cer, ka dēls tiešām izšķirsies un atgriezīsies pie viņas.
tas arī ir pamats visam izrietošajam.
ieteiktu maksimāli distancēties no cilvēka, kurš gaida jūsu ģimenes izjukšanu, jā, arī gadījumā, ja tā ir miesīga māte.

09.12.2015 11:26 |

pienenpuka

Reģ: 22.01.2014

nu jā ja viena tad skaidrs.
Tavs vīrs ir vienīgais bērns?
tad jau visticamāk vienkārši mātei bail palikt vienai, tevī saskata konkurenti, kas vēlas viņai atņemt dēlu.. ir zināmas vairākas šādas sievietes..
bet nu 10 gadu laikā taka jau vajadzēja aprast ar domu, ka dēlam ir ģimene..

09.12.2015 11:28 |

LilyLady

21561

Reģ: 09.12.2015

Nabassaite muļļājas pa vidu gan, sevišķi izteikti tas bija attiecību sākumā. Un, cik zinu, ir traucējusi visām mana vīra iepriekšējām attiecībām arī... Es jau no paša sākuma tiku uztverta kā konkurente, kas atnākusi viņai kaut ko atņemt. Cīņa bija visai nopietna no mātes puses, to es tagad atskatoties varu droši sacīt. Bet vīrs tomēr tai pašā laikā arī cīnījās pretī savai mātei, jo viņam bija svarīgas mūsu attiecības. Pēc kāzām es domāju, ka viņa samierināsies un pieņems, ka es nekur nepazudīšu no viņas dēla un attiecīgi viņas dzīves, tomēr teksti par remontiem un šķiršanos, man lika saprast, ka nekas nav mainījies pat pēc 10 gadiem.....................

09.12.2015 11:37 |

pienenpuka

Reģ: 22.01.2014

nju jā diemžēl ir tādas mātes (ja tā viņas vispār var nosaukt )
mīlošai mātei būtu jāpieņem sava dēla izvēle un būtu jāmēģina ar tevi rast kopīgu valodu, jo ar šādiem izgājieniem viņa var panākt to , ka ar laiku savu dēlu satiks aizvien mazāk, jo vīriešiem nav viegli noskatīties, ka mīļotā sieviete cieš..
ja viņai būtu vēlkādi bērni varbūt tad neizjustu to tik traki...vai ja blakus būtu vīrietis viņai nepietiktu tik daudz laika jaukties jūsu dzīvē..

09.12.2015 11:40 |

Donata

6299

Reģ: 15.11.2012

Es jau sen būtu izsaukusi vīreni uz atklātu sarunu, bez intrigām un uzspēlētas pieklājības, lai viņai beidzot pielec, ka dēliņam ir sieva un 3 bērni, sava ģimene, kura nekur nepazudīs. Un lai seko līdzi tam, ko saka. Citādi viņai ūdens glāzi vecumā neviens nepados.

09.12.2015 11:47 |