nuu... laikam daļa ir manā raksturā , daļa es pat īsti nezinu .... laikam jau vispirms, tas , ka pati vispār neesmu greizsirdīga uz kaut k'dām meičām , man patīk un gribas zināt citu vīriešu viedokli dažādos jautājumos , man gribas zināt vai kādā situācijā citi vīrieši rīkotos tāpat. Nu un reizēm man vajag dzirdēt no vīrieša ( ne sava , jo savs ir savs un pat ja tā būtu nopietni to nekad neteiktu) vai es neesmu par resnu , vai man piestāv konkrētā lieta un ko man gatavot pārsteigumā vīram. Kādreiz es biju pret vīru atklāta , tagad esmu iemācījusies noklusēt , ja jautās atbildēšu, bet mans uzdevums izdarīt visu , lai nejautātu. Kapēc ? jo man nav velmes taisnoties neparko, nu vienkārši es tāda esmu pļāpu taša , ar draudzenēm arī varu visu to pašu apspriest nu patīk man runāties, salīdzināt un izdarīt secinājumus. Bet nepatīk , ka man jājūtas vainīgai tur , kur galīgi tāda nejūtos ....