Amnile
Dabīgās metodes atbalstu, bet līdz kādai saprāta robežai. Manā uztverē ķiploks ir ārpus šīs saprāta robežas, tāpēc izsakos.
Nē, personīgās pieredzes ar ķiploku makstī man nav - un domāju, ka nebūs. Bērnībā man iebāza vecmamma labu gribēdama ķiploku degunā, kad bija iesnas, tad nu atceroties tās sāpes un visu - nedomāju, ka tas ir jābāž makstī, tomēr jāciena savi "lady-parts". Bet nu katram sava saprāta robeža, protams.
Bet tas domāšanas stils un absolūta nespēja pieņemt, ka bērnam nav organiskas kaites (ko izslēdz arī infektoloģijas centrā), bet turēšanās pie pārliecības, ka ārsti ir lohi un bērnam ir lentenis - salikot kopā ar ķiploku makstī - rodas skaidrs priekšstats par domāšanas veidu.