Pievienojos teika_spolite skatījumam. Saules mūžu gan neviens nedzīvo, un šogad šī atziņa likusi daaaaaudz ko pārdomāt (tīri filozofiski, un labi, ka tā). Lai arī nostaļģisks un saldsērīgs, ar dažāda mēroga pragmatiskām nepatikšanām un tuva cilvēka savārītiem s*diem, atceros pozitīvo un slikto, lai arī neaizmirstu, neturu domās ilgi. Pozitīais - uzsāku maģistru, sev izaicinošā sfērā; esmu satikusi daudz jo daudz lielisku un iedvesmojošu cilvēku, ar kuriem pavadītas n - stundas smieklos un sarunās; satikusi draudzeni, kuru nebiju redzejusi gadus 8 un atskārtu, ka klikšķis ir joprojām; baudījusi festivālu vasaru un sapratusi, ka lai arī velk uz Rīgu, iesakņoties kkur neesmu gatava itin nemaz. Arī te ne.