Tur jau tā lieta, ka sākumā man piesējās par ātrumu, tad par vēl vienu niansi, ko jaucu. Tagad par to vairs neko nesaka. Tagad runa ir tikai un vienīgi par neuzmanības kļūdām, ne nezināšanas.
Man tie aizrādījumi rada nereālo stresu. Esmu ļoti jūtīga , visu pārdzīvoju un tad pēc tam kko darīt ir vēl grūtāk. Baidos jautāt, ja kkas nesakrīt, jo ja man nebus taisnība, man bļaus virsū.
Es nezinu, dažreiz nejūtos kā darbinieks , bet praktikants, kuru vel var mācīt pamācīt, atļaut aizliegt.
Gribu lai pazūd šī sajūta
Saproti, tu kolegem radi sajutu, ka tev tavs darbs lidz galam neinterese, visu dari pa roku galam neiedzilinoties, nepalabojot, pavirsi. Tiesi tadel ir si attieksme, vinas zin, ka tu vari, ka zinasanas tev ir, bet esi loti neuzmaniga. Kamer turpinasi sada gara, nedomaju, ka kautkas mainisies. Un pedejais par ko tev vajadzetu satraukties, ir koleges blausana. lai blauj, ieodmajies, ak vina taja bridi kerc kaa peertikis un tu neko nesaproti. Bet ja nopietni, sac iedzilinaties sikumos, nesteidzies, parlasi, parlasi un parbaudi, atkal un atkal.
131
