Grapefruit, nē, tas noteikti nav viens gadījums. Šobrīd prātā nāk kādi, hmm, 5 pa šo vasaru vismaz. Un tas jau nav tikai veikalos, tas ir bērnu laukumiņos, sabiedriskajā transportā, parkos, kafejnīcās... Par nabadzīgumu/turīgumu var spriest gan pēc apģērba (mammas un bērnu), gan ratiem, gan tā, ko pērk utt. Nepārproti, nav tā, ka es pētu, kā kurš izskatās un ko pērk, bet, piemēram, kad viena mamma man blakus uz soliņa baroja savu mazo, es ievēroju, ka viņai ir ļoti veci ratiņi, ka vecākiem bērniem novalkāts apģērbs... bet viņi visi tik mīļi un jauki viens pret otru izturējās. Un viņa runājās, skaidroja tiem vecākajiem, kāpēc tagad jāiet mājās. Bija pagatavojusi pankūkas līdzņemšanai, ko tie vecākie ēda... un tie bērni izskatījās laimīgi, jo mamma viņos ieklausās.
Bet ir vecāki, kuru bērni pie galda kafejnīcās spaida telefonu un kaut ko saka vecākiem, bet vecāki tik rūc pretī, ka nav laika, ne tagad, lai liek mieru utt.
Vēl gadījumus vajag? :) Ā, atceros, kā viens puika (ap 3-4g) grāmatnīcā sāka raudāt, jo mamma visu laiku aizrādīja, ka to nedrīkst aiztikt, liec nost, izbeidz u.tml. Viņš pat neko īsti neaiztika, vienkārši pienāca pie grāmatām un kaut ko teica viņai, bet viņa, vienlaicīgi runājot pa telefonu, viņam visu laiku bļāva virsū un raustīja aiz rokas, lai stāv blakus. Rezultātā puika neizturēja un sāka raudāt, un tā māte sadusmojās vēl vairāk, salamāja viņu un iznesa ārā no veikala. Apsargs vēl nokomentēja, ka tā esot, kad tēvi nepieliekot stingrāku roku audzināšanā (to viņš teica pārdevējai, bet tā kā es turpat biju, visu labi dzirdēju un, protams, izteicu viņam savu viedokli par tādiem komentāriem).
Vēl... puika brauca ar skrejriteni pa trotuāru, mamma gāja blakus, viņš aizbrauca ātri tālāk uz priekšu, viņa skrēja pakaļ, norāva viņu no tā riteņa nost un sadeva pa dibenu, ka tā nedrīkst un bla bla... puika apsēdās uz zemes un teica, ka neies ar viņu mājās. Apvainojās. Tā kā tādu gadījumu ir daudz, es visus, protams, nepiefiksēju, bet ikdienā sanāk daudz ko redzēt.
1164
