Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Neredzu dzīvei jēgu, ko darīt?

 
Reitings 2
Reģ: 28.11.2015
Neredzu dzīvei jēgu - pamožos, aizeju uz skolu, atsēžu tur kaut ko telefonā internetā lasot (jo neredzu jēgu mācīties, tikai tīri lai papīru dabūtu, jo 95% skolotāju stāstītais ir pilnīgs bullshits un laika izniekošana, atzīmes man ir vienas no labākajām klasē), atnāku mājās un sēžu pie datora / skatos televizoru / spēlēju videospēles, tad eju gulēt - un darbadienās tā visu laiku. Pienāk piektdiena, vakarā kaut kur parasti eju iedzert, lai gan nekādu prieku man tas vairs nesagādā, vienkārši draugi sauc, un ja neietu, tad tāpat visu nakti pie datora pavadītu. Sestdien pamožos, visu dienu tāds pohains pie datora (ar pārdomām, kāpēc vispār to darīju, ja vispār neizbaudīju), un tad vai nu arī visu nakti pie datora, vai nu atkal kaut kur iedzert ar draugiem. Svētdien - visu dienu pa mājām, pārsvarā bezjēdzīgi kaut ko internetā skatoties. Un tā tās dienas paiet, tādā rutīnā esmu jau no septembra sākuma. Īsāk sakot - man dzīvē vienīgais laika pavadīšanas veids ir dators / televizors, un ne tāpēc, ka būtu atkarīgs - vienkārši nav nekas cits, ko darīt. Grāmatu palasīt? Tas pats vien būtu. Un tas mani ļoti nomāc, liekas, ka izniekoju savu dzīvi un ka dzīvei nav jēgas, vienkārši eksistēju un viss.

Tāda sajūta, ka esmu jau izbaudījis visu savā dzīvē. Piemērs - pagājušā vasara gandrīz visa tika pavadīta ballītēs un kaut ko darot ar draugiem, sajūtas bija 9,5/10. Šī vasara tikai pavadīta aptuveni tāpat, bet sajūtas ne tuvu nebija tik labas, ap augustu jau tas viss bija noriebies un bieži pavadīju laiku sēžot mājās, par spīti tam, ka darīt bija ko - problēma tāda, ka tas viss jau ticis darīts tik daudzas reizes, ka vienkārši ir apnicis. Nav nekas jauns, nav nekādu jaunu emociju. Bail pat domāt, kas būs tālāk? Ko man vajadzētu darīt, lai atkal būtu šīs foršās, patīkamās sajūtas kā kaut ko darot pirmās reizes? Kā piešķirt dzīvei jēgu?

Varētu iet uz kādiem treniņiem, katru dienu pavadīt smagi strādājot trenažieru zālē, dabūt perfekto augumu... un kāda no tā jēga? Vai tas, ka varēšu dabūt gandrīz jebkuru meiteni, dos man kādu prieku? Varbūt... bet tikai sākumā, esmu pārliecināts, ka ar laiku tās emocijas arī apniks. Padomājot arī par laiku pēc pāris gadiem - dzīvošu atsevišķi no vecākiem, strādāšu, būs automašīna, utt., pirmajā pusgadā-gadā nešaubos, ka manis gaidītās emocijas būs, bet pēc tam? Kas pēc tam? Visa dzīve nodzīvota vienā rutīnā vienkārši eksistējot (darbs - mājas un tā visu laiku)?

Dodiet, lūdzu, kādus padomus un ieteikumus.
28.11.2015 05:59 |
 
Reitings 1063
Reģ: 01.06.2015
Tu vēl esi jauns, man tavā vecumā bija visai līdzīgi.
Mani izglāba mīlestība. Tad es tiešām zināju, kam es esmu vajadzīga. Jā, protams, vienmēr zināju, ka ģimene mani mīl, bet tas ir pavisam savādāk.
Lai arī cik banāli neizklausītos, es iepazinos internetā un nu jau mums ir 4 gadi.
28.11.2015 06:07 |
 
Reitings 1063
Reģ: 01.06.2015
Un Tu saki, ka nevēlies iet uz tusiņiem. Neredzu problēmu- droši neej! Es negāju, jo man negribējās un neviens mani nevarēja piespiest.
28.11.2015 06:09 |
 
Reitings 2
Reģ: 28.11.2015
Es eju dēļ tā, ka ir cerība, ka būs tās sajūtas, kādas bija pirmajās reizēs, kad uz tādām gāju un tā bezmaz vai nebija "ikdiena" kā tagad. Varbūt tiešām jāpaņem pauze pāris mēnešus.
28.11.2015 06:28 |
 
Reitings 1230
Reģ: 30.01.2015
Meklē visu laiku ko jaunu, kā jau minēji ej sportot, kad apnīk ej uz kādām dejām utt.
Nodarbini sevi, kad nebus laika domat šādas domas. Manuprāt, Tev ir pārāk daudz brīva laika un tāpēc tādas domas.
Sajūtas atgriezt ir duezgan neiespejami, jo paliekot vecākam rodas pieredze un mainas domas.
Atceries, kādas sajutas bija kad biji mazińš piemeram pirms klasesvakariem vai kadas dzimšanas dienas ballites?! Tapec, ka tev nebija pieredzes tados pasakumos un sajutas daudz saasinatakas. :-)
28.11.2015 08:19 |
 
Reitings 24
Reģ: 23.10.2015
1) Nomet malā to telefonu un videospēles (mūsdienu posts un negals), tā vietā sāc kontaktēties reāli dzīvē ar cilvēkiem, kuri Tevi nepavilks uz dzeršanām un pašam nemaz tāda vēlme neradīsies. Drīzāk atradīsi jaunas iespējas un intereses.
2) Par sportu nu galīgi Tu šauj garām. Protams, nav obligāti jāiet kačāties uz zāli, bet kaut kas fizisks jādara ir- tas Tev palīdzēs "izvēdināt" galvu, pie tam tas nāks par labu ne tikai Tavai fiziskajai, bet arī emocionālajai veselībai (ar to Tev, cik jūtu, ir pašvaki).
3) Aizej pakonsultējies pie kāta psihologa vai psihoterapeita. Ja pareizi saprotu, neesi pat vidusskolu pabeidzis- par kādu dzīves izbaudīšanu Tu vispār vari runāt un ko no tā visa saproti? Šobrīd Tev ir jāpilnveido sevi emocionāli, jāuzkrāj zināšanas un jānobriest. Pieaugot Tu sapratīsi, kāda Tavai dzīvei ir jēga un, ka vienīgā dzīves jēga slēpjas Tevī pašā. Agrāk vai vēlāk tas noteikti notiks, Tev tikai pašam tas jāgrib, jāapbruņojas ar pacietību un viss būs o.k.
28.11.2015 08:35 |
 
Reitings 131
Reģ: 20.09.2015
Ņemot vērā ka tu esi dzimis, audzis Latvānijā tu esi nolemts. Samierinies, ka tev ir iedalītas sūdīgas kārtis un pieņem to sūdīgo dzīvi. Cik sūdīga ir Latvija? Tik sūdīga, ka pat bēgļi no kara zonas negrib šeit braukt un ir smagi vīlušies ja nu gadās te nokļūt.
Priecājies par iedzeršanu, priecājies par telefonu un videospēlēm, par deģenerātiem ar ko kopā iedzert, par e36 bumeru ko nopirksi, par izlaistuvēm ko pisīsi un varbūt aprecēsi, par bērniem, kam būs tāda pati dzīve kā tev. Tā ir Latvānijas realitāte - eksistence, nožēlojama, neapskaužama. Saka, ka cilvēks pats izvēloties kur un kad piedzimt. Tas šķiet kaut kā neticami - tad nebūtu pasaulē tik daudz cilvēku, jo neviens negrib dzimt Āfrikā, Sīrijā, geto, toksisko atkritumu izgāstuvēs Āzijā un arī - Latvijā.
Tas viss pierāda, ka cilvēka dzīvei nav jēgas, visi nav vienlīdzīgi un nekad nebūs. Bet ir viena lieta ko tu vari darīt, ja gribi izdarīt kko labu - netaisi bērnus, dari tā lai tava dzimta beidzās ar tevi un pie reizes arī visas ciešanas, jo viņiem nespīd laba dzīve, visticamāk pat sliktāka kā tev, jo nevienlīdzība tikai pieaugs un pēc gadsimtiem vai tūkstošgadēm cilvēki sašķelsies divās sugās - valdniekos un vergos. Tad vairs nebūs iespējams vienam nonākt otrā, tagad tas ir iespējams, bet diemžēl tikai pateicoties veiksmei vai neveiksmei, tādēļ labāk par to nedomā.
28.11.2015 08:57 |
 
Reitings 131
Reģ: 20.09.2015
Atceries, kādas sajutas bija kad biji mazińš piemeram pirms klasesvakariem vai kadas dzimšanas dienas ballites?!


Man bija ļoti sliktas sajūtas pirms klasesvakariem, bet uz dzimšanas dienas ballītēm nekad neesmu bijis (atskaitot reizes kad visa ģimene bija aicināta, bet tas īsti neskaitās).
Tā ka es esmu autoriāte dzīves bezjēdzības un cilvēku patiesās būtības jautājumos. Es pateicoties savai pieredzei esmu brīvs no ilūzijām par skaisto dzīvi, nākotni, cilvēku labestību, mīlestību utt. Tas padara manu padomu vēljovairāk vērā ņemamu un būtu labi to likt lietā.
28.11.2015 09:01 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Es arī neredzu jēgu savai dzīvei.
Vienīgais,kas man pašlaik liek justies labāk ir mācības un cerības,ka pēc mācībām būs lielākas darba iespējas.
Tas jau dabiski,ja nezin cik gadi esi mācījies,ka apnīk mācības, zūd motivācija.
Man jau arī vidusskolā bija jau viss galīgi apnicis, necentos līdz galam. Tad bija studijas,kur ar piespiešanos katru dienu gāju,jo redz jāmācās, jāpabeidz,jāiegūst kāds papīrītis.
Tagad kad pēc ilgāka pārtraukuma uzsāku mācīties-motivācija ir daudz lielāka, labas atzīmes, prieks iet un mācīties (jā ,nezināju,ka kādreiz mūžā teikšu-man patīk mācīties un ar prieku eju apgūt jaunas zināšanas).
Bet ja es pabeigšu mācības un ātri neatradīšu darbu,tad gan būs bedre.
Lielākā daļa cilvēku pavada brīvo laiku skatoties tv un kaut ko darot datorā, tā ka Tev nav jāuzskata,ka Tu esi neveiksminieks dēļ tā.
Ir jau citi veidi kā pavadīt brīvo laiku.Vasarā spēlēt basīti, futeni, var aiziet uz kādu hokeja spēli paskatīties, boulings, bilijards.
Daudzi aizraujas ar peintbolu.
To naudu ,ko parasti nodzeriet-vnk ieguldiet kvalitatīvākās izklaidēs.
Citreiz mēs vnk neaizdomājamies kā savas parastās izklaides aizstāt ar citām un tāpēc ieraduma pēc ejam pa veco taciņu un atkal attopamies tādā vietā, darot to,ko īsti vairs nevēlamies.
28.11.2015 09:32 |
 
Reitings 125
Reģ: 27.11.2015
Tu vēl esi jauns, man tavā vecumā bija visai līdzīgi.

Tieši tā. +++;-)
28.11.2015 10:10 |
 
Reitings 131
Reģ: 20.09.2015
Muļķības ar to vecumu, lielākā daļa izdara pašnāvībās ap 30-40.
28.11.2015 10:23 |
 
Reitings 1063
Reģ: 01.06.2015
666 sātans - tikai nevajag- cik daudz pusaudžu izdara pašnāvības...
28.11.2015 10:46 |
 
Reitings 1063
Reģ: 01.06.2015
Ņemot vērā ka tu esi dzimis, audzis Latvānijā tu esi nolemts. Samierinies, ka tev ir iedalītas sūdīgas kārtis un pieņem to sūdīgo dzīvi. Cik sūdīga ir Latvija? Tik sūdīga, ka pat bēgļi no kara zonas negrib šeit braukt un ir smagi vīlušies ja nu gadās te nokļūt.

Šeit nu es varu teikt to, ka dzīve ir tāda, kā pats cilvēks sev to veido. Es arī dzīvoju Latvijā un ar savu dzīvi esmu apmierināta, kaut nepelnu gandrīz neko. Man tiešām ir galvenais, ka esmu apģēŗbusies, paēdusi, un ka mani mīļie man ir blakus :)
Ja domā, ka dzīve ir sūdīga , tad sūdīga tā liksies arī uz kruīza kuģa.
28.11.2015 10:48 |
 
Reitings 1230
Reģ: 30.01.2015
666satanas

Ja dzīvosi ar tādu dzīves uzskatu, tad neko labaku ari negaidi.
Dzīvē ir tāda likumsakarība: labais pievelk labo, sliktais slikto.
Un godigi sakot riebjas, ka cilveki raksta šādas lietas par savu valsti, tā vien škiet ka nekā svarīgāka par naudu musdienas nav.
Es gan sev redzu labu dzivi un nakotni Latvijā un tās nav tikai ilūzijas. Ja ir galva, rokas visu var panakt, ir tikai jadara!8-)
28.11.2015 10:55 |
 
Reitings 1063
Reģ: 01.06.2015
Es gan sev redzu labu dzivi un nakotni Latvijā un tās nav tikai ilūzijas. Ja ir galva, rokas visu var panakt, ir tikai jadara!

Tieši tā! :) Es eju uz savu mērķi un zinu, ka sasniegšu :)
28.11.2015 11:00 |
 
Reitings 252
Reģ: 21.06.2015
Piedod, bet šausmīgi krīt acīs-pamožos. Pamostos.
28.11.2015 16:01 |
 
Reitings 176
Reģ: 04.11.2015
Kādu dzīves jēgu tu gribi redzēt, ja visu laiku sēdi pie datora? Lai gan patiesībā pat sēdēšanu pie datora var pārvērst par lietderīgu nodarbošanos, piemēram, mācoties kaut ko jaunu, kādu valodu, programmu utt. Var atrast internetā domubiedrus, ar kuriem satikties. Bet ja tu vienkārši sēdi datorā neko sakarīgu nedarot, tad ko tur brīnīties, ja visa dzīve liekas garlaicīga. Sāc kaut ko darīt.
28.11.2015 17:46 |
 
Reitings 1
Reģ: 28.11.2015
Jūtos tāpat, tikai vēl smagākā stadijā, man šķiet. Mākslīgi uzstādu sev mērķus ar cerību, ka tad šī sajūta paies un jutīšos beidzot laimīga. Sāku ar cītīgu mācīšanos skolā, augstskolā,pēc tam vēl vienu izglītību, atradu labu darbu, veidoju attiecības, bet.. katru reizi kaut ko sasniedzot kaut kas iekšā salūzt, saprotot, ka tā dzīves jēgas sajūta kļūst arvien blāvāka un blāvāka. Lai ko darītu, tas nesniedz nekādu gandarījumu, tikai mākslīgi uz laiku nospiež negatīvās sajūtas, kas pēc kārtējā sasniegtā mērķa atgriežas ar spēcīgāku vilni. Normāliem cilvēkiem to īsti nesaprast un tas labi. Jo šādi dzīvot nav nekāda prieka, tāda "mākslīgā elpināšana".

Ceru, ka Tev prezidentsss vienkārši ir tāds posms dzīvē, kad jāatrod sava kaislība un tad šī sajūta pāries ;)
28.11.2015 18:29 |
 
Reitings 790
Reģ: 08.11.2015
pieaudz.
28.11.2015 19:10 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits