Suns dzīvoklī

1. Suņa šķirne nav tikai suņa eksterjers, iesaku ļoti nopeinti palasīties par konkrēto škirņu raksturiem.
2. "Mazās" šķirnes - bišoni, bistonas terjeri, brisles grifoni, kavaliera čārlza spanieli, miniatūrie takši, japānu hini, maltieši, papiloni, pekinieši, pomerānieši, tojpūdeļi, mopši, jorkširas terjeri, krievu toiterjeri, ši-tcu... Nu gan jau ir vēl entās.
3. Jebkāda izmēra sunim vajad dot fizisku slodzi, tāpēc loģiski obligāti ar ar viņiem jāstaigā. Turklāt tāpt jāapmāca un jāsocializē kā leilie.
4. Jā, savai ērtībai var iemacīt arī iet uz paklājiņa, bet tas natceļ pastaigu nepieciešamību.
5. Ir suņu škri9ens, kurām nav pavilnas 9un vairumam mazo nav), tiem ziemā jāģērbj mēteļi (un nevis sumi, bet lai tiešam nosedz muguru. Visiem suņiem vēlams ziemā ķepas smērēt ar tam paredzētām ziedēm, jo pat ja nav auksti, pilsētās tik daudz sāli kaisa, ka ķepas traumē. Zābakus gan nevajag, tie trumē suņa gaitu un līdz ar to muguru.
6. Suns mierīgi var dzīvot tās 8 stundas viens pats mājās. Bet palasiet par suņa pamācību un turēšanu jau pirms suņa, pašiem vieglāk pēc tam.
7. Un ja gribat škirnes suni, tad tikai no kluba, visi citi ir uztjūnēti krnači. Labāk tad uzreiz ņemit maza auguma krnacīti - arī tiem nav ne vainas.

Nu man jau liekas ka labāk vispār suņus uz pārāk ilgu laiku vienus natstāt, savādāk viņi gan māju apgriezīs otrādi gan arī būs no stresa nomocīti.

Mazu kucēnu es tiešām negribētu atstāt vienu, pat žēl paliktu un visu laiku tad jauztraucās vai nav ko saēdies vai nedarbus sadarījis utt.

Ja tomēr ņem sunitad jāskatās vai nevar paņemt drīzāk suni kurš ir ļoti mierīga rakstura, neaktīvs, var daudz gulēt utt.

Un protams jāstaigā arī ir daudz, jo vairāk jo labāk jebkuram sunim. Ziemā par salšanu viss ir atkarīgs no vilnas biezuma un izturības. Zinu īsspalvainos takšus kuri no bērnības dzīvoja laukā kā sargsuņi un nesala, bet citi uzreiz sāk drebēt kā paši nelabie.

Visiem suņiem vēlams ziemā ķepas smērēt ar tam paredzētām ziedēm, jo pat ja nav auksti, pilsētās tik daudz sāli kaisa, ka ķepas traumē.

Vai arī var pēc katras pastaigas noskalot kājas. Principā ja vairāk staigā pa neistaigātām taciņām tad nevajadzēs skalot un smērēt, bet ja visu laiku pa ietvi tad gan vajadzēs.

Galvenais neaizmirst, ka mazajiem sunīšiem bieži ir visādas papildus vajadzības, specializēta barība, kas maksā 6-10 eur/kg, atkarībā no šķirnes - safrizēties, veterināra apmeklējumi, ikgadējās potes, tie paši paladziņi maksā. Var gadīties kādas veselības problēmas un tāpēc vnm ir jābūt uzkrājumiem, liekai naudai ko samaksāt par veta pakalpojumiem..
Galvenais sākumā saprast vai esat gatavi tai atbildibai, ka jābrauc mājās, ja plānots ceļojums, jaizdomā, kur suni atstāt.
Tā pat suni vajag socializēt, vest uz apmācībam, lai ir kaut cik klausīgs!

Paldies, par komentāriem.
Kopš bērnības man vienmēr ir bijuši suņi, takā zinu, kas ir suns, dresūra, atbildība vienīgi nezinu kā ir suns dzīvoklī, nevis privātmājā, gribētu zināt tieši kādas ir lielākās atšķirības.
Labprāt, arī gribētu mazu krancīti, tikai kā zināt, ka tas pēkšņi neizaugs par lielu suni, jo tiešām vēlos mazu.

Būtu arī pastaigas, bet cik tādam mazam sunim daudz gribās staigāt? Tik pat cik lielajiem?

Kamēr ir kucēns ir jāved laukā līdz pat 6 reizēm dienā jo viņi jāpieradina nokārtoties laukā, tad attiecīgi noņem vienu staigāšanos nost līdz paliek 2-3 staigāšanās dienā. Principā viss labāk ir staigāt sunim laukā 3 reizes dienā, bet arī ar divām var iztikt, bet pastaigām ir jābūt kārtīgām no 30 min līdz pat stundai. Ziemā protams ja mazais salst nost tad pastaigas ir īsākas.

Es sliektos tādā gadījumā uz krancīti. Noteikti ss.lv var atrast zem bežskirnes vai nezināmās šķirnes.
Vai arī apmeklētu patversmi. Tur arī daudz sunīši, kas gaida. ir arī kucēni.
Ja pērc no rokām, tad prasi, lai parāda mammu/tēti, tad būs nojēga vismaz kaut cik..cik tas kunkulis izaugs liels.
te piemeram izskatas, ka bus nelieli
https://www.ss.lv/msg/lv/animals/dogs/outbred/oendx.html

https://www.ss.lv/msg/lv/animals/dogs/outbred/kkpco.html

Jā, amzi suņi tāpat grib tsiagāties kā lieli. Redz, man pieredze ir tikai ar suni Rīgā un tikai dzīvoklī - un jāsaka, ka godprātīgu dzīvokļu suņu staidzināsānu (kā jau teica - vsimaz pusstundu) patiesībā pieredzu daudz vairāk kā dārzā dzīvojošo (tur parasti paļaujas, ka cik nu grib, pats izstaigājas pa savu dārzu). Vairums suņu tik un tā grib atrasties fiziski siamneika tuvumā, kad vien tas ir iespējams - un tāpat pa dārzu bezjēgā tad nevazājas.
Par to ziedi - nu jā, mazusņi vairākums nemīl brist iekšā zālē un sneigā - viņiem jau tā maza sniega kārta uzreiz ir teju līdz kaklam... Nē nu jau ir kas mīl lēkāt pa kupenām, arī mazie. Nu tāpēc uzreiz autmatā iesku ziedi - pieredze rāda, ka pilsētas suņi labāk iet pa cilvēku ietvi, nevis zāli balkus. Un tā iesmērēsna tiešam paildzina pstaigas laiku - ctiādi prasās mājās pēc 5 minūtēm.
Bet krancīti - nu jāktās pēc mātes piemkārt (ja tāda iespēja ir) - neizaugs no čivavas dobermanis. Un jau 2-3 menešu vecumā tomēr var saprast būs liels vai amzs tas suns, nav jau tā, ka 2 mēnešus veca minitūtā takša atvase ir tikapt leila kā labradora atvase (pēdējie 2 ir tie, ko man pēdējos gados esmu sastapusi 2 mēnešus vecus).

Nekāda vaina nav sunim dzīvoklī,JA tas tiek vests laukā un tiek izkustēties.Sunim ir vienalga par to cik liles ir pagalms ārā,ja tur nav saimnieka,viņam tas nav vajadzīgs.Sunim vajag cilvēku,kas ar viņu darbosies.Ar pavisam mazu kucēnu un 8 stundu prombūtni būs pagrūti,kaut vai tāpēc,ka kaut kā jāmāca kārtoties ārā,kucēnam jāēd 4 reizes dienā.Varbūt jāmeklē kāds paaudzies kucēns?

Mums pus gadu ir franču buldogs. Un situācija arī tāda, ka ja abiem ir darbs, tad sanāk, ka viņš mājās viens ir ap 8/9 stundām. Kaimiņi ne reizi nav teikuši, ka viņš smilkstētu, rietu vai kā savādāk izrādītu pret kaut ko nepatiku, jo vienatnē esot viņš guļ. - Franči vispār ļoti daudz guļ esot vienatnē.
Protams šajā laikā viņam ir visas iespējas dzīvoties savā nodabā un sevi izklaidēt, kas nereti ir arī grīdlīstu graušana, miskastes apgāšana, vai avīžu smalcināšana, bet tā jau tie bērni dara.
Bet kad esam mājās, viņš ir hiperaktīvs, varētu dzīvoties, skriet un darīt visu kas ienāk prātā, jo viņam ļooti patīk cilvēki, nav svarīgi tikko satikts, vai saimnieks, viņš sagaidīs un sabučos visus. Viņi nav peldētāji, bet mūsējais ir kā traks uz ūdeni un dzīvošanos dubļos, patīk iet vannā .
Jārēķinās, ka viņi ir alerģiski, tādēļ jāpieturas pie konkrētas barības un našķiem, lai gan mūsējais, par laimi, var ēst arī daudz ko citu. Potēs, čipā un visā jau, protams, aiziet daudz naudas, bet ar to jau jārēķinās.

Protams, jārēķinās arī ar to, ka viņš vismaz mums ir kā bērns, visur tiek ņemts līdz, lai pēc iespējas vairāk mēs būtu kopā un citiem viņš nav jāpieskata. Jo kā jau visi viņš prasa uzmanību un bužināšanu.

Salīgi viņi nav, bet mēs vairāk smukumam uzvelkam aukstā laikā kādu jaciņu, kuras viņš galīgi nesmādē, un priecājas, ka varēsim iet vakara pastaigā.

Smaidīgs un visnotaļ smieklīgs suns, bet to jau var redzēt ļooti daudzos video.

Protams šajā laikā viņam ir visas iespējas dzīvoties savā nodabā un sevi izklaidēt, kas nereti ir arī grīdlīstu graušana, miskastes apgāšana, vai avīžu smalcināšana, bet tā jau tie bērni dara.

Neaizmirsti par tapešu plēšanu un durvu graušanu lai censtos izgrauzt caurumu :D

Uzskatu, ka nav svarīgi vai suns dzīvo dzīvoklī vai mājā, ja tas ir īsspalvains, jo jebkurā gadījumā, viņš lielāko daļu dienas pavada iekšā. Protams, ja runa nav par 12 kvadrātmetru lielu dzīvokli, kur pat vienam cilvēkam nav vietas, kur nu vēl dzīvniekam. Galvenais, cik tu esi gatava viņam veltīt laiku un uzmanību.
Es dzīvoju dzīvoklī ar dobermani. Mans suns ir mans hobijs. Es ar viņu pavadu ļoti daudz laika, ļoti daudz staigājam, nodarbinam. Neviens vetārsts pat netic, ka viņš dzīvo dzīvoklī, jo ir ļoti muskuļains un saprātīgs.
Ņemot kucēnu, neatkarīgi no izmēra, ur jāsaprot, ka viņam vajag uzmanību. Visa mājas ārdīšana sākas no garlaicības. Suņi arī mēdz apvainoties un apzināti plēš visbiežāk vilktās drēbes :D
Vēl svarīgi, lai suns visu dienu negaudo vai nerej, jo kaimiņi uzreiz protestēs. Mums ar šo gāja grūtāk, jo viņš ir liels raudātājs. Bet visu var iemācīt.:-)
Par čurāšanas paklājiņiem- pilnībā neatbalstam. Esmu pat redzējusi, ka sunim jau 5 gadi, bet viņš vēlprojām čurā iekšā, jo saimniekiem slinkums vest ārā. Pirmajā mēnesī, kad nopirkām suni, nesu viņu ārā ik pēc 2h vai biežāk. Ar laiku pats saprata, ka jāprasās ārā. Tas algoritms ir- cik kucēnam mēneši, tik max stundas var paciesties, protams, tas neattiecas uz pieaugušiem suņiem :-D
Kad suns iemācijās paciesties pa dienu un nepiečurāt dzīvokli, sākās nākamā problēma- mums atnākot mājās, viņš bija tik pārlaimīgs, ka netīšām apčurājās no priekiem, bet vēl pēc kāda mēneša arī to iemācījās kontrolēt.
Vienīgā reize, kad viņš piekakāja dzīvokli, kad bija mīksts vēders, gribēja palaist purkšķi, bet iznāca tāāāds sprādziens pa visu sienu, pr to vēl šodien smejamies. :-D
Ļoti liela problēma ir tā, ka sunim jau ir 1,5 gads, bet viņš nekad neēd bez manas klātbūtnes. Es nesaprotu, kāpēc? Sākumā dimāju, ka ar laiku pāries, bet nē. Vai vēl kādai tā ir?

atceries-dzīvokli nevarēsi ilgi atstāt, ceļojumā aizbraukt, būs jāatrod, kas apciemos sunīti. mums tas ir katru reizi aktuāli, jo suns, trusis un zivis ir

p.s. aiz jebkura suņa kakas ir jāsavāc

kaimins bija dzivokli panemis suniti, kaut liguma musu eka neparedz majdzivniekus.
ka 10 aizgaja uz darbu, ta reja un spiedza lidz 8 vakara, tik skumji noklausities, loti zel visiem kaiminiem bija. centas apmacit, bet neizdevas, tagad suns pie radiem.

Mums ir franču buldogs. Principā abi ar vīru pa dienu esam prom, nekādu problēmu nav, izvedam ārā, kad atnākam mājās.

Vienu laiku traki bija tas, ka viņš bija iesācis prasīties ārā kādos piecos, sešos no rīta un pastāvīgi. Nu kaut kā pamazām esam viņu no tā atradinājuši, jo bija tā, ka viņam nemaz nokārtoties nevajadzēja vienmēr, vienkārši tāds niķis.

Visas darīšanas tiek kārtotas ārā, nekādi paklājiņi vai kastes mums ierīkotas nav un tādu domu pat neapsveru. Man tas kaut kā nešķiet ne normāli, ne pieņemami.

Suns ļoti sabiedrisks, iespēju robežās visur ņemam viņu līdzi, nu ir mums viņš bērna vietā, kad braucam kaut kur uz ilgāku laiku un tiešām nav iespējas viņu ņemt līdzi, atstājam pie draugiem, viņš viņus labi pazīst, tāpēc ar to nav nekādu problēmu.

Barība jāpērk speciālā, jo ir alerģijas. Ja sanāk kādus cepumus, čipsus, našķus nočiept, tad viss purns pumpās. Mācību gan viņš no tā negūst.:-/:-D

Kamēr man nebija suns, līdz galam neapzinājos to, ka suns būs jāved ārā vienmēr, neatkarīgi no savas pašsajūtas, laika apstākļiem, vēlēšanās. Sniegā, salā, lietū, tad, kad ne par ko negribas iet ārā, arī ar temperatūru, pohās, nogurumā-VIENMĒR! Viņam ir jāiet ārā un arī jāstaigā. Es, protams, to zināju, bet jāatzīst, ka ne līdz galam apzinājos, kā tas reāli būs.

Par paldziņiem - leileim suniem tie ir izslēgti gabarītu pēc, bet mazam sunim tiešam neredzu starpību vai man būtu kaķa kaste vai paldziņš. Jau teicu, ka aldziņa esamība neatceļ ārā iešanu, mans suns galvenokārt nokārtojas ārā. Bet tas, ka viņa ilgāk kā stundu no pierastā laika necietīsies, ies uz paldziņu man dod drošibas sajūtu - iepreikšējais suns vecuma galā slimoja, un pēdējo pusotru gadu regulāri nespēja izciesties līdz rītam iet ārā, bet iekšā ne par ko nenokārtojās. Lūk atmiņas par pastigām 3 vai 4 naktī, izrautaino miega man liek novērtēt, ka suns var iet arī uz paldziņa.

Atkarīgs no suņa šķirnes un audzināšanas.
Manam draugam un man ir suns. Krievu tojterjers. Salīdzinoši mazs, bet tik hiperaktīvu un enerģisku suni savu mūžu nebiju redzējusi :D
Vēlējos aktīvu suni, lai varu doties savās garajās pastaigās, tad nu dabūju ar ;D
Ļoti sabiedrisks, draudzīgs. Kamēr draugs ir, tikmēr +/- kluss, kā esmu viena ar viņu, tā no manis pieprasa 100% uzmanību, citādi mēdz riet.
Tad nu ir garas pastaigas, spēlēšanās, gulēšana klēpī u.c.
Var atstāt arī uz tām 8h vienu, tikai pēc tam būs enerģijas eksplozija. Kad atstāj, pirmās 5 min paraudās, tad nomierinās.
Aukstajā sezonā velkam jaciņas, citādi drebinās. Apavus, smēres nelietojam, jo sniegs ir reti, sāli nekaisa.
Ja ir brīvāks, tad vedu n-tās reizes ārā un 1-2 būs garāka pastaiga
Ja ir darbs, tāpat kaut 22:00 iešu vēl uz stundu, pusotru staigāt ar viņu.
Paladziņus izmantojām kādus 1-2 mēnešus, kamēr bija galīgi mazs + tā bija ziema, negribējām atsaldēt mazo. Tad sākām radināt ārā.
Tagad tiek vests ārā regulāri, ja neizdodas kādam izvest (kas ir reti), tad 8h iztur, mājās nenokārto savas vajadzības.
Man valodas barjera, ja nebūtu, tad vestu labprāt uz kādu dresūrskolu. Kādas komandas zin, draugu klausa un respektē vairāk. Nav tik traki, bet varētu labāk :D

Suns uz kastīti iet, tik smieklīgi :D
Es tiesa neesmu tādu gadījumu redzējis, arī interesējies par to neesmu, bet..
Pašam jau gadus +10 ir miniatūras šnauceris.
Ļoti forsi, kad ir kāds mājdzivnieks, īpaši suns (manā uztverē).
Noteikti dienā jāiet ārā kādas 3x, tas ir minimums.

Viss ir labi, līdz sākās slimības vai kas tml. Piemēram, manam sunim ir bijušas 2x operācijas.
Tas ir ļoti dārgs prieks, tiešām dārgs. Pat mašīnu vai ko tml, ir lētāk uzturēt.
Ir jābūt gatavam nepadoties pie pirmajām problēmām un jābūt līdz galam ar viņu, jo tā suņa mīlestība, kas mīt dzīvnieciņā ir bezizmēra.

Ziemā manam sunim ar aukstumu nav problēmas. Tiesa, pie spalvas salīp sniegs un tad visa maja ir slapja, tas ir pretīgi, nākas bieži tīrīt.. VIsādi citādi Ok

Nezinu kā ir ar tiem pudeļbirstītes izmēra suņiem, bet tiem gan varētu but auksti, spalvas tak galīgi naf...

Un, iesaku pirkt KVALITATĪVU pārtiku, tā nemaksā ne 5 ne 10EUR, bet vairāk. Tiesa pietiek līdz pat mēnesim, atkarīgs no suņa.
Jo, ja baro ar nekvalitatīvu pārtiku, tad var iedzīvoties ļooooti lielās bēdās.

tad, kad esat prom uzskatu, ka ir normāli ierīkot paladziņu vai kko taml. citi uzskata , ka viņi jau to nedarīs, jo labāk taču , ir, ka suns visu dienu ciešās un tikai vakarā iziet ārā. pilnīgi vienalga, vai viņš ir uz to iedresēts vai nē. sunim būtu jānokārtojas , tad, kad viņš to vēlas, nevis tad, kad saimnieki to vēlas.