labrīt! 27.11.15

Lollipop♡ Nu kaut kas viņu ir traumējis tas ir fakts, bet nu jā, ko tur ar viņu vel vairāk bojāt nervus, labāk uz laukiem prom un miers mājās.

Sisley Jā es laikam arī tad suni turētu pie ķēdes ja būtu bīstams. Mani arī pāris vasaras iepriekš drauga laukos sakoda viņu suns kājā, principā jau tik zilumu uzsūca un mazu rētiņu atstāja :D Bet nu jā, pēc tam es bieži lūdzu lai sien pie ķēdes jo jutos neomulīgi pat viņam garām iet. Vai arī iebaroju viņam maizi lai ar mani draudzējās. Godīgi sakot ļauni teikt, bet es biju laimīga ka tas suns šo vasar nomira, bet vecs jau arī bija + vel puskurls un arī redze laikam ne tā labākā. Tomēr mierīgāks prāts ka vari kā cilvēks pa pagalmu pastaigāties vai līdz mašīnai aiziet.

MJ - Drīzāk šorīt kaut kas noticis. Nu pilnīgi kā svešs dzīvnieks uzvedas. Man jau bail, ka nepaliek pavisam mežonīgs. Es jau arī nevaru 24/7 nostāvēt bērnam blakus vai kaķim sekot.:-/

Kaķis laikam tomēr ir mazliet traumēc dēļ visiem notikumiem kas viņam bijuši, bet nu kas darīts tas darīts, vismaz tev būs mierīgāks prāts ka nebūs jākreņķējas un visu laiku pie ārstiem jāved kad atkal nedarbus sadara.

Miss Joker, tā jau ir, bet nu - ir atšķirība, vai sētas suns, vai mājas mīlulis, kas iedomu brīžos, kad pats nāk mīļoties, sakož 7 un 10 gadus vecus bērnus, un regulāri - pāris x gadā. Nezinu, ja būtu vecāku lomā - es nebūtu spējīga iemidzināt suni, lai nu kāds viņš ir, tomēr uzņēmos par viņu atbildību, bet pie ķēdes gan turētu. Īpaši ņemot vērā, ka mums bija milzīga teritorija, kur viņam dzīvoties :-/ No suņiem man nav bail, arī lielajiem un agresīvajiem, bet pret vilkiem gan ir trauma (t)

Runcis šodien rīkojas pilnīgi pretēji savam raksturam. Viņu varēja murcīt un bakstīt un viņš nagus neizlaida, sāka tikai ņaudēt, lai laiž vaļā. Skrāpēšanu es no kaķenes sagaidu, tā izlaiž nagus uz lielajiem cilvēkiem. Bērniem viņa vispār netuvojas un parasti sēž uz palodzes vai skapja. Nu labi, kaķi uz ielas nemetīšu, neesmu jau necilvēks. Laukos 2 vecīši dzīvo, mana mamma pa brīvdienām brauc, silts būs un barība arī būs. Lai runcis dzīvojas tur. Ik pa laikam aizbraukšu apciemot.

Lollipop♡ Oi jūtu līdzi ka meitiņu saksrāpēja. Vispār tā palasot liekas ka tam kaķim tajā pazusšanas laikā ir bijis kāds baigais pārdzīvojums vai arī šodien pat kad atnāca atpakaļ no savas cīņas ar citiem zvēriem bija vel tomēr sabijies un centās pašaizstāvēties jo nobijās ka atkal pa mizu dabūs :( Bet nu jā, tagad točna tādu nevar turēt, nu jau par mežonīgu ir palicis. :-(

Sisley Mani arī vienu reizi bērnībā sakoda galvā vilku suns kad ciemojāmies laukos. Viņš itkā bija pie ķēdes, bet vai nu kāds viņu bija atlaidis vaļā vai arī pats izspruka. Man gan suņi mīļi, bet nu ja suns izskatās kaut drusku agresīvs tad tas baida drusku.

Mans ir mājās.suns dziivs un nav nosalis. pat tīri omulīgākā, kā tad kad visa diena mājās japavada.Taisu ēst un tulīt tulīt jau balzāms tiks atvērts un nodoshos Ziemassvetkiem.
Ui trakums pa kakji- es ar momentaa vinju izsuutiijumaa uz laukiem..

Šogad ir kāda iegādājusi ziemas dūnu jaku?

Man salst! :-D:-D

Bāaac par kaķi gan traki.. Man bērnībā bija vilku jauktenis, kas mani vairākkārt sakoda rokās, galvā, joprojām ir rētas.. Un suns pats nāca mīlināties, un vienā brīdī izdomā, ka jāsakož. Joprojām nesaprotu, ko vecāki domāja, ka suns bija svarīgāks par saviem bērniem :-| Ok, nejau iemidzināt, bet dzīvojām privātmājā, varēja vismaz pie ķēdes turēt. Tādēļ man joprojām ir trauma no vilkiem, lai cik skaisti viņi nebūtu..

Lollipop - es jau aiz dusmām to kaķi uzreiz būtu aiz durvīm izlikusi :D bet nu vispār trakums, tāpēc man nepatīk salikums mazs bērns un dzīvnieks. Liekas, ka dzīvnieks mīļš utt, bet var uznākt lūk šitādi gadījumi, protams bērns gan jau kko ne pa prātam izdarījis arī, bet nu vienalga....

un vispār mana diena izvērtās galīgi bezjēdzīga :D vienīgais, kas bija ok - treniņš. Bet veikalos tā arī neiegāju, jo laika nesnāca, un frizieris matus apgrieza nu galīgi nekā(t)

Kaķis tikko tomēr nopelnīja vienvirziena biļeti uz laukiem. Saskrāpēja pamatīgi bērnam seju

Trakums (t) Man arī vecāku mājās bija kaķis, kas skrāpēja pat tad, ja kāds gribēja viņu paglaudīt, bet tas bija atkarīgs no noskaņojuma, arī no cilvēka, kas viņam tuvojas. Vienīgais cilvēks, ko viņš pilnīgi respektēja un nekad nešņāca virsū, bija mana mamma. Laikam saprata, ka pret galveno barotāju tā attiekties nevar :D Bet bija traki, jā, it īpaši, kad kādu mazo saskrāpēju vai ciemiņu, kas viņam pat netuvojās :D

Kaķis tikko tomēr nopelnīja vienvirziena biļeti uz laukiem. (e)(e)(e) Saskrāpēja pamatīgi bērnam seju:'-( Asinis pa gaisu, meita histērijā. Labi, ka acīs netrāpīja. Pirmo reizi viņš ko tādu atļāvās izdarīt, pirms tam meita glaudīja, pluinīja un runcis tik kaifā murrāja. Šodien palaiž nagus!(e)(e)(e) Cik vēl sapratu, tad kaķis pie bērna pielīdis, nevis otrādi. Kad izgāju no istabas, tad Resnais gulēja uz grīdas, bet meita sēdēja gultā un knibināja mīksto mantiņu. Pēc 10 sekundēm bērns sāk histēriski bļaut un abi sēž gultā. Manas dusmas nav aprakstāmas!(e)

Un paldies Lollipop, no Tevis arī nodošu sveicienus suņabērnam :D

Vīrs sagaidīja mājās ar karstvīnu. Nemaz negaidīju, jo šorīt sanāca neliels kašķis. Bet patīkami.

Baigi aizrauties nevaru, jo rīt mamma jāved uz Klaipēdu, jo tēvam kārtējo reizi darba darīšanas, tā kā tas notiek itin bieži sāku domāt, vai tās darba darīšanas nav tāpēc, lai nebūtu jāved mamma pie viņas māsas. Un domāju, ka tas ir visai reāli.

Es jau jūs visas nevaru uzskaitīt, bet man prieks, ka iedvesu jūsos nostaļgiju! :D
Pelēc cik ilga laika, vidēji, jums tā eiforija pazuda? :D

Lollipop♡, man smaids vienmēr, kad lasu par Tavām un kaķa atiecībām. :-D Mīlestība un dusmas reizē :-) Lai nu kā, ceru, ka izdosies atrast labāko variantu :-)


Pēc Askepott rakstītā arī atceros fantastiskās sajūtas, kas man bija, kad mans jorks pirmo dienu ieradās mājas. Man bija Sumer_time variants - visu laiku staigāju viņam pakaļ, pāris dienas, negribēju uz darbu iet, kā tādu maziņu mājās pamest.. :-D:-D Tagad otrādi :-D

BRĪĪĪĪĪĪVDIENAAAAS !!!!(l)(l)(l)

Askepott - apsveicu ar ģimenes pieaugumu(l)

Mans runcis tagad arī sēž tāds smuks un tīrs, nu žēl uz laukiem vest. Cīnīšos tālāk, mīlu tak to spalvu kumšķi...