kad visa dzīve ir apstājusies un tu nezini ko darīt..

Reģ: 23.11.2015

meitenes es esmu nonākusi sākumpunktā, var pat teikt dzimšanas punktā. man nav ne mazākās jausmas, ko es vēlos savā dzīvē! Es gribu pēc kaut kā tiekties, kaut ko sasniegt, bet nezinu ko?! Galvā pilnīgs tukšums. Un nē tas nav mirkļa vājums ( ak, kā gribētos) tas jau ir kādu laiciņu. Nav tā, ka es neko negribu, es labprāt gribētu savu kempingu, vai mazu viesnīciņu, vai viesu namiņu. Ko es varētu iekārtot pa savam, attīstīt utt. Bet lai līdz tam tiktu vajadzīgi diezgan līdzekļi. Visu laiku esmu strādājusi, esmu arī gājusi mācīties, bet sapratusi, ka tas nav man! Mani nesaista nekas no tā visa. Visu mūžu esmu strādājusi apkalpojošajā sfērā un sapratusi, ka man tas nepatīk. Es negribu visu laiku smaidīt, ja man nenāk smaids. Īsāk sakot pēc pāris gadu norukāšanas tu saproti, ka tev tas nepatīk, tu aizej. Tu izdomā, kas tev varētu patikt un ej mācīties. Prakses laikā tu jau saproti, ka tomēr tas tev nepatīk. Izmācies, lai būtu vismaz diploms, bet strādāt to nestrādā. Un atkal esi sākuma punktā, bet gadi iet uz priekšu. Sākās izmisums, jo visi kāpj, pa karjeras kāpnēm, bet tu nezini neko ko vēlis, pēc kā sniegties?! Lapiņas ar patīk/nepatīk, padodās/nepadodās nav līdzējušas. Draudzene saka, ej mēģini vnk kko, iesaisties. bet kur iet, ja nekas īsti nesaista? Man ir bail, izniekot vēl kādus pāris gadus mācoties to, kas beigās nepatiks. Vai kāds psihoterapeits varētu sakārtot manas domas? Savādāk man jau ir apriebies.

23.11.2015 21:49 |

NordicBelle

5533

Reģ: 26.01.2015

Ej pastrādā kādā viesnīcā/viesu namā, skaties kā patīk un padodas, mācies no viņu kļūdām un krāj naudu un pieredzi. Kaut kā tā... :-)

23.11.2015 22:00 |

Balkānu Palaistuve

254

Reģ: 20.11.2015

Prasās pēc krasām ikdienas izmaiņām, dienas kārtības izmaiņām.
Paņem, un sāc darīt pavisam ko citu, ko neesi darījusi..
Piemēram, nekad neesi gleznojusi- iegādājies otas, krāsas, papīru... un sāc to darīt. Un Tevi tas aizraus... Protams jautājums cik tālu tu v'ēlies izpausties.. Vnk likt krāsas uz papīra, vai pilnveidoties utt..
Ja esi gleznojusi, pamēģini uzšūt kaut ko .. nezinu ko. izveidot kādus nieciņus..
Padarbojies radoši..
Un sapratīsi, ka jaunas lietas ir foršas. Un cilvēks var ļoti daudz ko darīt.. nav jānorobežojas. Tev visi ceļi vaļā. ok , ne gluži :D Bet pa lielam. ;)
Visu vari darīt, pieņem izaicinājumu sākt ko jaunu.

23.11.2015 22:01 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

šo variantu apsvēru, tas ir labs. ir tikai viens "bet" . dzīvoju mazpilsētā, kur ir 3 viesnīcas, un nav brīvo vakanču. esmu aiznesi personīgi CV, teica, ka paturēs prātā, bet diemžēl priekšroku dos cilvēkiem ar pieredzi. Mana pieredze ir 2 mēneši vasaras brīvlaikā par administratori mazā Rīgas viesnīciņā. Plānu pārcelties uz galvaspilsētu pašlaik nav. Kur man vēl iefiltrēties? :D

23.11.2015 22:03 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

pagājušo gad mēģināju. sāku adīt. nu ok uzadīju cimdus, šalli. bet ar to viss aprobežojās. sapratu, jā man smuki sanāca, bet vairs negribu adīt. gleznot, bet ko? :D nekad nav padevusies zīmēšana.
īsti neesmu radošais tips, bet nepatīk arī sēdēt visu dienu vienā vietā, kādā ofisā utt. gribu kustēties, pilnveidoties.

23.11.2015 22:06 |

Balkānu Palaistuve

254

Reģ: 20.11.2015

Tas viesnīcu darbs sūkā.. viss no kolektīva atkarīgs, bet zinot kāds tur adminēm darbs, nu i nafig. Nav nekādas 5 zv viesnīcas, kā monako utt.
par to jau meitenes ir sapņojušas, ne jau kaut kādām suņu patversmēm, kādas ir lv viesnīcas pa lielam..
nepadodies galvenais.. ;) man ir piemērs . draudzenei bija tieši tas pats. Negribu neko sīki minēt.
viņa sāka kādā viesnīcā. bija grūti, viņas sapņi bija krietni augstāki, un latiņa.
aizgāja, atrada mazliet labāku darbiņu.. Ieguva pārliecību..
Un tagad ir pavisam citā svērā, ar citādiem cilvēkiem. Laimīga. Valstī kuru mīl, priecīga un nodrošināta.
Ok, viņu mazliet pavilka paziņas.. bet tas arī ir tikai normāli

23.11.2015 22:07 |

NordicBelle

5533

Reģ: 26.01.2015

Kā mēdza teikt mans nelaiķis tēvs - ja kaut ko vēlies darīt, vienmēr domāsi par veidiem kā to labāk izdarīt, ja nē, tad par attaisnojumiem kāpēc to nevar izdarīt ;-)

23.11.2015 22:08 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Visās jomās būs kaut kas neforšs, ar ko reizēm pat jāsamierinās.. Tā jau var jebkuram darbiņam atmest ar roku.

23.11.2015 22:09 |

Balkānu Palaistuve

254

Reģ: 20.11.2015

ne jau gleznot, kā profesiju vai arodu..
vnk paplašināt savu skatu punktu. prātā kāds klikšķis aizies, ka Tev padodas arī kas cits, un iegūtā profesija nav tā, kur obligāti jānorobežojas

23.11.2015 22:11 |

Grapefruit

1121

Reģ: 14.05.2015

Zinu vienu viesu namu Kurzeme ko sieviete atvera pateicoties Eiropas fondu finansejumam. Vari paskatities sadu iespeju, forndu atbalstu, lauku teritorijas attistiba utt. Bet jarekinas, ka pectam so biznesu noteiktu laik nevar pardot, vai kaut kas tads bija.

23.11.2015 22:15 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

iespējams, iespējams es atrodu atrunas. bet arī ar to nav iespējams tik viegli tikt galā. ir tomēr daži šķēršļi, kas tev liek nobremzēt visu. piemēram, patīk mašīnas. šo to saprotu, no mašīnām, bet ne daudz. labprāt ko vairāk par to uzzinātu. diemžēl puiši nelabprāt ņem meiteni savā kompānijā un kaut ko māca, jo viņiem krīt uz nerviem, kad ik pēc 5 min jautā kas tas tāds. Bet kā tad lai iemācās? :-D

23.11.2015 22:16 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

es neesmu visu cītīgi izpētījusi, bet no sava lasītā sapratu, lai Tev Eiropas fonds palīdzētu kko uzbūvēt utt., ir jābūt savam zemes pleķim uz ko to darīt. Zeme mūsdienās arī diezgan piķo.

23.11.2015 22:20 |

Ieva294

2337

Reģ: 14.07.2014

Šad tad vērts atcerēties, ka darbs nav dzīves mērķis. Tas ir līdzeklis, kā savus mērķus sasniegt.
Pat lielākā karjerista mērķis nav darbs - bet panākumi (vai nauda, vai līdzcilvēku atzinība - katram savs). Domāju, ka drīzāk esi apjukusi par savām vēlmēm dzīvē, ne darbā.
Protams, patīkami, ja darbs ir patīkams, un tam tā būtu jābūt - bet man kaut kā lasot neliekas, ka atrodot kādu jaunu nozari, tu jutīsies piepildītāka. Piepildi savu dzīvi ar mērķīšiem, būs arī darbā labāk :)

23.11.2015 22:23 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

Domāju varbūt mēģināt atvērt kādu veikaliņu maziņu, kur kko pārdot. Bet neesmu apdāvināta un neko jaunu nespēju izdomāt. Varbūt kaut ko vest no citām zemēm, bet ko , kas būtu pieprasīts? Citreiz skatos ko meitenes pārdod un pie sevis nodomāju, kāpēc man neienāca prātā? Varbūt kaut ko vest no citām zemēm, bet ko , kas būtu pieprasīts?

23.11.2015 22:23 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

Mani mērķi, ir ceļošana , palīdzēšana dzīvniekiem, iesaistīšanās kādā labdarībā. BEEET, atkal beet :D lai to varētu darīt vajag naudu :D kas pārdevējas amatā nav daudz. tāpēc tāds izmisums, laiks iet uz priekšu, bet manā dzīvē nekas nekustās uz priekšu, netieku pāri kkādai sevis izdomātai barjerai.

23.11.2015 22:25 |

Aigars3

120

Reģ: 14.12.2012

Pazīstama situācija. Mans ieteikums pat būtu nevis ieciklēties tik ļoti uz izglītību, bet uz jauniem paziņām, varbūt pat draugiem. Mūsdienās kontaktiem ir daudz lielāks spēks kā visam pārējam. Vairāki pazīstami cilvēki tā arī ir atzinuši, ka tieši vai netieši ir tur kur ir, jo kāds aizlika labu vārdiņu vai palīdzēja. Pašam lauzties visam cauri, ja nav nekādu īpašo zināšanu un prasmju, kā arī kapitāla, ko ieguldīt, par 90% novedīs pie tā paša sākumpunkta. Tā ka labi cilvēki sev apkārt ir pat lielāka vērtība par visu pārējo. Vienīgi jāmāk atsijāt labos no šķietami labajiem, kā arī tomēr, lai dabūtu vairāk tos kontaktus, ir jābūt labai komunikabilitātei, kas arī ne visiem ir.

23.11.2015 22:36 |

Joss

Reģ: 23.11.2015

un ja nav tik daudz to paziņu un draugu? jābūvē kontakti augšā. vai jums vēl ir kādi labi ieteikumi? varbūt kāda atbilde uz augstāk uzdotajiem jautājumiem?Kas Latvijā nav tāds (taustāmas lietas) ko varētu iegādāties citur un atvest šeit?

23.11.2015 23:33 |

Motivation

613

Reģ: 31.03.2013

Ja nezini, ko vēlies, vari aiziet Rīgā uz profesionālās orientācijas centru, tur profesionāls cilvēks ar tevi parunā, dod testus aizpildīt un nosaka, kuras profesijas tev varētu būt visatbilstošākās.
Iet uzreiz mācīties neiesaku, labāk pastrādāt tajā sfērā un paskatīties, vai patīk vai nē. Es arī nezināju, kas ir mans aicinājums prof.jomā, bet paveicās- tas kaut kā nejauši pats pie manis atnāca. Un tikai tagad, pastrādājot gandrīz 2 gadus, es pa īstam saprotu, ka jā- šo vēlos iet studēt, mani velk uzzināt vairāk par šo jomu.

23.11.2015 23:47 |