Suneņu meklēšanās viena no otras atškiras tikpat ļoti kā sieviešu. Pat vairāk. Pilnīgi droša pazīme, ka sunce meklējas ir piepampis "čurelis" (nezinu, kā to viņām sauc patiesībā). Asinis var būt tā, ka spēj tik grīdas un suņa guļvietu mazgāt un tā, ka pati mazgājot tiek tik labi galā, ka saimneiki nepamna. Mēdz vēders sāpēt un mēdz nesāpēt. Mēdz būt tā, ka sunce ir gatva aktam uzreiz kā kāds pieskrās (un pat ne suns, vienakrši kāds) - uzreiz aste nost un izbīda čureli. Mēdz būt tā, ka pati nelaidīs klāt neveinu, uzreiz rāda zobus. Un jā, mēdz būt tā, ka nevar vairs saturēt uz tām dienām.
Bet vai tas nav urīnpūšļa iekaisums, to tev arī neveins internetā neredzot suni tā nepateiks. Vot, ja seko suņu bari pa ielu ejot un pie mājs dežurē pielūdzēju ordas (arī tā mēdz būt), tad gan meklējas. Bet mēdz būt dāms, kurām smarža it ļoti maz un nekādas paildu uzmnaības nav.