BEIDZOT pēc ilgas pretošanās pret vīrusu esmu to pieveikusi!
Daudz laika pavadīts mazkustīgā ritmā,kas tagad ir ar steigu un nopietni jālabo!
Līdz ko sāku kustēt,saprotu,ka ir grūti un jūtos kā ome, kurai kauli un muskuļi atslābuši! Es tā negribu!!!
Tagad esmu sākusi biežāk iet ārā - staigāju, paskrienu, mājās visādi rokas un kājas vingrinu. Taču pēc tam es jūtu,ka bez maz vēl sliktāk jūtos un nekāda efekta nav. Bieži ir tā,ka muskuļi man dubultā protestē un pašai no tā visa apetīte apstājas.
Pat aizejot līdz āra konteineriem, lai iznestu papīrgrozu, jūtu, ka man no slodzītes ikrus velk kopā un domāju - ātrāk tikt mājās, vairāk staigāt negribu! Sajūta,ka ceļgali man vispār knapi turas kopā, mīksti kā švammes!
Laikam traka palikšu!:-(
1dien grasos iet uz darbu,tāpēc maksimāli gribu būt formā, jo savādāk jūtos ļoti labi,ja vien tas stīvums un muskuļu/kaulu sāpes man nebūtu!(s)