Nē, nu skaisti.. "Viņiem var nebūt taisnība, bet neko teikt nevar" :D Tieši var gan! Man ģimenē, paldies Dievam, visi ir ļoti moderni domājoši cilvēki, kaut tā pati mana omīte - viņa vienmēr, pirms sāk savas "veca cilvēka gudrības", pajautā man, ko "jaunieši" par to domā, jo uzskata, ka mēs šajā laikmetā tiešam zinām vairāk. Kaut par tiem pašiem bēgļiem un pārējo, jo viņa lieliski apzinās, ka ir vecāka gada gājuma cilvēks un var domāt konservatīvi - viņa to negrib un vienmēr ieklausās jaunākajos.
Un arī mums ģimenē pieņemts - Tu esi māte, bērns vai krusttēvs - ja uzvedies nepareizi, pateiksim viens otram to. Kapēc man būtu jāklusē un jācieš nepareiza rīcība? Lai tā turpinātu izturēties otrs? Protams, nē. Es nesaku, ka vajag agresīvi skandalēt, bet normāli, cilvēciski izrunāties, teikt, mammu, tu dari nepareizi, pārstāj. Nu, ja nesaprot, tad jau sliktāk, jādomā kā likt saprast, bet tā, paldies Dievam, man nav vecāki mācījuši, ka jātur mute kā kāds vecāks reāli rīkojas nepareizi. Visi ir vienlīdzīgi, var izteikt savu viedokli, un, it īpaši, atzīmēt uz aplamu rīcību. Tad jau attiecībās tādas viltotas -sēdi, smaidi, bet patiesībā iekšēji gribi to māti lādēt.
Protams, tas nenozīmē, ka ir situācijas, kur jāpaklusē - mēs ar manu drauga māti esam PILNĪGI dažādi cilvēki, viņai ir ļoti tādi vienveidīgi uzskati par visu, un es zinu, ka nav NEKĀDA jēga ko teikt, un nav arī manas tiesības kaut ko uzspiest, lai cilvēks dzīvo tā, kā viņam ērti. Un tas arī mani neskar, tapēc neko nesaku, bet ja tas sāktu skart mani un viņa atļautos par mani ko sliktu teikt... Kapēc man jāklusē un jāļauj to darīt?
29
