arven, saprotu par ko tu runā... :D Tici man, tas, ko es paspēju izstāstīt savos nenormāli garajos komentāros ( :-P ), ir kā pile jūrā no reālās ikdienas. Es saprotu, kā no malas šajā forumā izskatās mans vīrs un daļa taisnības tajā tiešām arī ir, taču - ir arī tā pozitīvā puse, kuru es pieminu maz, bet kura tieši notur visu līdzsvarā. Varbūt es maldos, bet neticu, ka ir uz pasaules pilnībā ideāli cilvēki. Es pati neesmu nemaz ideāla. Galvenais, ka mūsu plusi un mīnusi ir kā zobrata zobi, kuri sakrīt savā starpā (un tas, kas kādreiz nesakrita - pierīvējās) un kopā veido vienu mehānismu - ar vienu virzienu, un 100% sakritību. Kur viņam trūkst pacietības - tur man tās pietiek, kur man trūkst zināšanu, tur viņam - to ir gana, kur esmu pedantiska, tur viņš - haotisks, kur nemāku pelnīt naudu, tur viņš - to pelna ļoti labi, kur māku gatavot, tur viņš - nemāk, kur esmu izklaidīga, tur viņš - ļoti uzmanīgs un vērīgs utt. Neesam ideāli un tieši tāpēc - esam kopā, lai veselumā būtu ideāli.
Esmu mēģinājusi iztēloties citu vīrieti sev blakus. Jāsaka, ka grūti ko tādu iztēloties, jo vnk nestādos priekšā, kāda būtu mana dzīve, kas būtu pavisam citàda kā tagad - citā vietā, ar citiem bērniem, citādu ikdienu... Nez, vai būtu laimīgāka?... (t)
P.S. Atvainojos par NEtēmu!
29
