Es esmu tā feministe, kura uzskata, ka man par sevi jāsāk pilnībā rūpēties pašai 18-20 gadu vecumā. Tā ir mana nostāja un dzīves modelis, kuru sev izvēlos. Es neesmu austrumnieciskā vēdiskā vai musulmaņu sieviete svārkos un es neesmu mājsaimnieces tips, tāpēc tas dalījums, kur es gādāju par pavardu, bet vīrs uztur, man vienkārši nestrādātu un es aizlaistos. Tāpat arī es augstu vērtēju sava drauga dzīvi - es negribu to sajūtu, ka viņš strādā 40 un vairāk stundas nedēļā, lai uzturētu kādu citu cilvēku, kas nav viņa bērns. Jo es pati negribētu savu nostrādāto stundu augļus dot kādam citam tikai tādēļ, ka tā pienākas. Bet visumā piekrītu lietotājai, kas teica, ka personības atšķiras un tikmēr, kamēr abi vienojas, tikmēr ir ok. Ja tās izpratnes ir dažādas, tad būs grūti.